Valdība nolemj sākt būvēt cietumu jau nākamgad

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Liepājas cietuma būvniecības sākšanu gadu agrāk, nekā tas bija plānots – proti, jau nākamajā gadā, nevis 2022. gadā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) stāstīja, ka projekts ir atbilstošs ekonomikas sildīšanas iniciatīvai – tas ir tuvu gatavības stadijai. Cietuma būvniecība tādējādi sniegtu ieguldījumu Latvijas, kā arī Liepājas ekonomikā laikā, kad Latvijas ekonomiku skārusi Covid-19 krīze.

Pārējie valdības locekļi interesējās par to, ka, iespējams, cietuma būvniecību varētu sākt vēl agrāk, bet tika pieņemts Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums, ka būvniecību sāk nākamgad. Paredzēts, ka ministrija līdz 15.jūnijam noslēdz vienošanos ar valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra” par procesa organizēšanu.

Cietuma būvniecības kopējās izmaksas noteiktas 147 miljonu eiro apmērā, un laika pārbīde šo summu nemainīs.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) pauda viedokli, ka iebilst pret šo Jaunās konservatīvās partijas vīziju, jo krīzes apstākļos nevar atbalstīt “nesamērīgi dārgo vīziju Liepājas cietuma būvniecībai”.

“Uzskatu, ka Liepājas cietuma būvniecība ar plānotajiem budžeta izdevumiem aptuveni 147 000 000 eiro apmērā ar, iespējams, plānotu sadārdzinājumu šobrīd nevar būt valsts prioritāte.

Valstī nav sakārtota civilā aizsardzība, nav izveidots operatīvās krīzes vadības centrs esošās un nākotnes epidemioloģisko, klimata, drošības krīžu pārvarēšanai. Nav notikušas investīcijas Valsts policijas iecirkņu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, kā arī dienestu novecojušā transporta atjaunošanā. Iekšlietu dienestiem ir problēmas ar ekipējumu, un finanšu trūkuma dēļ nav iespējams nokomplektēt pat 3 ugunsdzēsējus uz vienu transportlīdzekli. Un tas viss, nemaz nerunājot par citām akūtām, valstiski nozīmīgām problēmām, kurām trūkst līdzekļu, piemēram, efektīvai ēnu ekonomikas apkarošanai,” teica iekšlietu ministrs, norādot, ka būvniecības izmaksu tāme nav pārvērtēta, kā arī nav veikts jauns konkurss.”

Pēc Ģirģena domām, lietderīgāk atkopjoties no krīzes, ko valstī radījis Covid-19 vīruss, šos finanšu līdzekļus būtu ieguldīt Latvijas eksportējošo uzņēmumu attīstībai.

Valdības deklarācijā bija noteikts uzdevums celt jauno cietumu, bet  būvniecības uzsākšana tika atlikta. Bordāns skaidroja, ka tam trūkstošie līdzekļi – apmēram 100 miljoni eiro – sadalīti citām prioritātēm.

Sākotnēji bija iecerēts, ka jau 2017. gadā zaļajā pļavā Alsungas ielā vajadzēja slieties jaunajam Liepājas cietumam. Plašajā ēku kompleksā vieta būtu 1200 ieslodzītajiem. Rezultātā slēgtu trīs citas ieslodzījumu vietas – Brasas, Jelgavas un veco Liepājas cietumu. Taču process pamatīgi iestrēga.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības pirmajā iepirkumā 2017. gadā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas – “Re&Re” un “UPB”.

Taču būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza tobrīd projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu nolēma pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu.

Vēlāk tika izsludināts jauns Liepājas cietuma būvniecības iepirkums, kurā uzvarēja “Abora” ar līgumcenu 113,6 miljoni eiro. Bordāns pēc tam pavēstīja, ka saistībā ar tā dēvēto “būvniecības karteli” līgums ar būvnieku “Abora” netiks slēgts un tiks rīkots jauns konkurss par cietuma celtniecību.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
rinda
rinda

Ja tā ātri pasteigsies, tad pirmie goda cietumnieki jau zināmi – noziedzīgās JKP ministri un politbirojs

Anita
Anita

Ar Reira karteli jau nolīgti celtnieki, tāpēc visam nauda būs, lai vai kas???? Bet varbūt, kādas 2000 vietas rezervēt biznesam – izmitināt citu valstu noziedzniekus. piemēram ASV, Itālijas un t.t., kas labāk maksā. Zagļus un mahinatorus nevajadzētu likt cietumā, bet likt pie piespiedu darba, lai vairākkārtīgi atmaksā nodarīto skādi. Valstī veidot noslēgto zonu ar ražošanas uzņēmumiem, piemēram celtniecības materiālu ražošanai, dzīvojamā fonda atjaunošanai. Viens cietumnieks valstij izmaksā 40 eiro dienā, bet pensionāram, kurš 40 gadus godīgi strādājis sanāk tikai 10 eiro dienā.. Jāmaina ir krimināllikums.

Teodors
Teodors

Cietumniekus jāliek pie piemērota darba, tad paši sevi uzturēs. Arī veseliem pensionāriem nenāk par sliktu pastrādāt.

Eriks
Eriks

Normāls cipars! Priekš sevis laikam būvē, ar kinozālēm, leduslaukumu un baseinu

Džuzeppe
Džuzeppe

Moroni tur iekšā pirmo !

reste
reste

Tomēr piespieda partijas sponsori palaist, Protams, tikai bezkompromisa tiesikuma vārdā. Nez vai smukuma pēc taisīs konkursu uzvarētājam, vai atzīs to par slēgtu objektu un un pa tiešo slēgs līgumu? Vsipār jau vienalga, tikai juristi pa visu mazāk nopelnīs. Kas gan var būt efektīvāks līdzeklis COVIDa apkarošsanai, nu tā uz ilgstošu periodu un aiz drošām restēm

aaa
aaa

to cietumu beigās būvēs par 250 miljoniem. Iedomājamies, ko varētu paveikt, ja cietuma būvniecības vietā paņemtu, teiksim, 50 miljonus un atjaunotu esošos cietumus un tad atlikušos 100 miljonus izmantotu re-integrācijas programmām, lai cietumos būtu mazāk cilvēku + samazinātu atgriešanās iespējas, sekojoši, mazāk izdevumu un nepieciešamības būvēt jaunus cietumus?
Bet es dzīvoju kaut kādā fantāziju zemē, protams ka sazāģēt 250 miljonus vienmēr ir vieglāk un jautrāk nekā reāli risināt problēmu saknē.