Valdība atkal grasās iemest naudu caurā mucā

Kultūras ministre Agnese Logina (P)

ELITA VEIDEMANE, Neatkarīgā

Lai saprastu, kādā veidā gurķu pumpu mijiedarbība un integritāte ietekmē sociālekonomiskos procesus, trīs pilnmēnešu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas gurķu dobes attīstība”. Domāju, ka mūsu pilsoniski aktīvā sabiedrība novērtēs jebkuras absurda formas, kurās tiek ielieta nodokļu maksātāju naudiņa. Šoreiz gan ne par gurķiem, tā vienkārši tāda progresīvi zaļa līdzība.

Mediji izvērtēšanai nule saņēma kārtējo valsts (nodokļu maksātāju) naudas izšķērdēšanas projektu, un tas līdzinās bēdīgi slavenajam kovidlaiku “salātu recepšu projektam”, vienīgi – naudiņas ir mazāk. Citēju oficiālo tekstu: “Programmas kopējais finansējums ir 1 250 000 eiro: 2023. gadam – 250 000 eiro, 2024. gadam – 500 000 eiro un 2025. gadam – 500 000 eiro. Kultūras ministrija vadīs pētījumu programmas īstenošanu. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammai “Valsts pētījumu programmas” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”

Ko tad nu šoreiz pētīsim? Trīs gadu laikā (2023.-2025.) tikšot īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība”. Kolīdz izpētīsim, tūdaļ arī saliedēsim.

“Programmas īstenošana attīstīs cilvēkkapitālu sociālajās un humanitārajās zinātnēs un radīs jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības, mediju un informācijas vides attīstības aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem. Tiks veicināta izpratne par formālo un neformālo pilsonisko iniciatīvu ieguldījumu un vārda un izteiksmes brīvības pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Ir īpaši jāuzsver programmas virsmērķis – veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas un kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai,” skaidro saliedētības kultūras ministre Agnese Logina (PRO), kura būs šā svētā pasākuma kuratore.

Sasniedzamie programmas uzdevumi būšot šādi: pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, dažādās sociālajās un demogrāfiskajās, tostarp jauniešu, mazākumtautību, jaunatbraucēju grupās, to iemesliem un cēloņiem.

Pētīs arī medijpratību, informācijpratību un kritisko domāšanu. Mērķis būs attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašīstenošanos, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās valsts ilgtspējīgai attīstībai. Tas vēl nav viss: būšot arī horizontālie uzdevumi. Par vertikālajiem gan ne vārda…

Nu un tādā garā uz priekšu. Visu “blā blā” dokumentu citēt nav nedz mērķtiecīgi, nedz interesanti. Kārtējais vārdu un jēdzienu savirknējums, kura “sausais atlikums” iekritīs tikai un vienīgi pētnieku un viņus pavadošo personu kabatās.

Tieši tikpat vērtīgs pētījums kā “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: “Wolt” un “Bolt” piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”. Šim pētījumam valsts piešķīrusi 300 000 eiro. Nieks taču, vai ne?

Kamēr Latvijā trūkst finansējuma neskaitāmām jomām, kas vai nu mirst, vai nīkuļo, valdošie prezentē arvien jaunus naudas izpļekarēšanas veidus, acīmredzami lepodamies ar savu nevaldāmo izdomu.

Trūkst naudas veselības aprūpei: tas grauj daudzu pacientu cerības uz iespējām ārstēties. Ik gadu, laikus nesaņemot medicīniskos pakalpojumus, Latvijā mirst ap 4000 cilvēku.

Trūkst naudas Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam (VUGD): vairāki VUGD depo strādā ar pārtraukumiem, jo nav naudas un nav darbinieku, bet sliktas kvalitātes tehnika ir lielā daļā VUGD depo. Vairāk nekā 1000 gadījumos vairāku VUGD depo darbība bija uz laiku apturēta finansējuma un darbinieku trūkuma dēļ.

Un tas ir tikai šogad. Un tas ir, runājot tikai par veselības aprūpi un glābšanas dienestu.

Bet te, raugi, tiek finansēti Latvijas pilsoniskās sabiedrības, informācijpratības un jaunatbraucēju (imigrantu?) labbūtības pētījumi. Sakiet, valdības krēsli, jums tiešām nav ko darīt? Vai jūsu esības uzdevums, piedodiet, nav saistīts ar Latvijas drošības stiprināšanu un ar labklājības veicināšanu?

Kādā nolūkā jūs trinaties tajā Ministru kabinetā? Lai pēc iespējas efektīvāk izķiņķelētu mūsu nodokļu naudu?

Saņemieties un beidzot demisionējiet. Varbūt Gurķu pumpu pētīšanas institūtā jūs paņems darbā. Bet varbūt arī ne. Netalantīgi maucat.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


13
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
bambālis
bambālis

Komentāri un vērtējumi rāda, ka lielākā daļa ieinteresētu lasītāju ir mazizglītoti un tic savai nabai.

izglītības ministre Čukča
izglītības ministre Čukča

Iemāciet Agņeskai kulturāli ēst. Nevaig rīj kā begemotam. Un alu jāaizstāj ar vīnu

makaka
makaka

Pie mazizglītotiem ir parasti, ka reaģē vismaz uz vārdiem ko pazīst, bet ko tad Veidemane teiks par kādu ķīmijas, fizikas vai medicīnas pētījumu tēmas nosaukumu? Neko, jo nesapratīs ne vārda. No tā var secināt, ka visdumjākais ir laist pie nekompetenta viedokļa izteikšanas sabiedrības domu virzošas personas.

Trimbdadūrs
Trimbdadūrs

Tāda ir tautas vēlme!
Jo tādus parazītus latvāņu tautele ievēlēja, pie tam normālās demokrātiskās vēlēšanās! Neviena partija nemeloja! 1kārši oficiālajos solijumos sasolija tuftu, kuru var interpretēt ar, kautvai, legālu dirsas iznomāšanu peģikiem.

Skaldi un valdi
Skaldi un valdi

Es nesaprotu. No sākuma valdība pati sašķeļ sabiedrību. Ne tikai latviešos un krievos, bet arī bagātajos un nabagajos, uzņēmējos un darba ņēmējos, pilsētniekos un lauciniekos, izglītotajos un neizglītotajos. Es redzu ka tas tiek speciāli darīts. To dara lai noturētu vēlētājus, lai nebūtu jauzņemas atbildība par savu nekompetenci, lai varētu cīnīties par vietu pie siles, un lai kangari varētu pieņemt nepopulārus lēmumus, par ko saņem ārzemju naudu (piem. Stambulas konvencija). Un vēl citi iemesli. Un protams, savējie atkal par naudu var taisīt pētījumus, kāpēc tad sabiedrība sašķelta. Te vienalga kas var notikt, kaut vai karš sākties, jebkurš scenārijs, daļa sabiedrības vienmēr… lasīt vēl »

Jefiņš
Jefiņš

Muktupāvela raidījumā Dienas personība stāstīja par Bolt un Volt pētījumu, kur nopietni paskaidroja kas un kāpēc. Diemžēl visādi garāmgājēji vispirms bļauj un pēc tam varbūt interesējas vai nav velti bļauts.

latviešu belašs
latviešu belašs

Nevis vienotība, bet sorosīti. Un nevis 30 gados, bet 20.

Skaldi un valdi
Skaldi un valdi

Izdomāju vēl labāku uzskatāmu piemēru. Sašķeļ arī autobraucējos un velobraucējos. Pie tam, tad kad visi ir pieraduši pie kārtības uz ceļa, tad kaut ko pamaina, noņem kaut ko vieniem nost, un pieliek otriem, pamaina kaut ko noteikumos, infrastruktūrā. Un atkal ir nesaprašanās, neziņa, savstarpējs naids. Vieni ir stulbi autovadītāji un otri ir velorasti. Un kad atkal visi pieraduši, pie jaunās kārtības, izprot arī tos otrus, ka tiem arī kaut kā jābrauc, tad valdība izdara otrādāk, noņem kaut ko otrajiem un pieliek pirmajiem. Un atkal ir cepiens, naids. Un tā visu laiku. Cilvēki lamā viens otru, bet valdība tikmēr mierīgi dara… lasīt vēl »

Mirkšķi
Mirkšķi

Nevajag par zemu novērtēt blondīņu valdību – tās ne tikai grasās, bet ar;i izdarīs. Nešaubies ne mirkli!

Seniors
Seniors

Elitai vajadzētu mazliet papildināt zināšanas un palasīt ko un kā pēta pasaulē. Protams, ir politiķu pasūtīti pastulbi pētījumi, bet Volt un Bolt nepieder politiķu garadarbam. Saliedētības jautājumi drīzāk ir jāuztic teoloģijas speciem, jo tie šā vai tā attiecas uz ticīgo psiholoģiju.

makaka
makaka

Ticīgiem loģika neder un to var novērot nesenās un tagadnes batālijās – antivakseri, antiklimatisti, antistambulisti, dzīvnieku aizstāvji, koku aizstāvji, vegāni un virkne citu “istu” ar kuriem strīdēties tāpat kā ar katoļiem ir veltīgi.

levitkucins
levitkucins

Naudas mešana caurā mucā ir latvāņu nacionālais sporta veids.

rinka
rinka

Objektīvi. Latkrievija un Baltkrievija atsevisķi pastāvēt nevar. Neizdodas. Viena ieslīgst atkarībā no Krievijas, otra – no jebkura kurš gatavs to precēt. Lai atgùtu pašcieņu abām polukrovkām ir jaapvienojas.