Vakcinācijas projekta biroja vadītājai Evai Juhņēvičai uzsākts administratīvā pārkāpuma process

Ilze Šteinfelde, nra.lv

Lai gan šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu par Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas laikus neiesniegtajām amatpersonas deklarācijām, veselības ministrs Daniels Pavļuts, kas uzraudzīja Vakcinācijas projekta biroja darbinieku atlasi, nesaskata reputācijas riskus.

“Vērtējot Vakcinācijas projekta biroja kandidātus, viena no kritērijiem – nevainojamas reputācijas – pārbaudei izmantojām vispārējā kārtā publiskajā telpā (ietverot arī digitālo vidi) pieejamo informāciju. Vienlaikus kandidātu atlasei bija piesaistīta personālatlases kompānija, kas atbilstoši personālatlases pakalpojuma sniedzēja darbības principiem veica kandidātu reputācijas papildu pārbaudi un neatklāja nekādus faktus, kas liktu Evas Juhņēvičas reputāciju apšaubīt,” Neatkarīgajai uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Eva Juhņēviča, kas no 2019. gada 22. jūlija līdz 2020. gada 14. februārim pildīja Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres amatu, pretēji likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām vēl līdz pat 2. februāra pusnaktij nebija iesniegusi amatpersonas deklarāciju par 2019. gadu.

Skaidrojumi atšķiras

Valsts ieņēmumu dienests Neatkarīgajai apliecināja, ka Evai Juhņēvičai bija pienākums no 2020. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim iesniegt valsts amatpersonas kārtējo gada deklarāciju par 2019. gadu, taču deklarācija minētajā termiņā netika iesniegta. Par to E. Juhņēvičai ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kura laikā tiek noskaidroti visi deklarācijas neiesniegšanas apstākļi. “Šajā gadījumā tas ir bijis cilvēciskais faktors no amatpersonas puses, domājot, ka deklarācija iesniegta un pienākums izpildīts, jo pārklājās divu dažādu deklarāciju iesniegšanas termiņi (proti, gan valsts amatpersonas kārtējās gada deklarācijas par 2019. gadu termiņš, gan deklarācijas, beidzot pildīt amata pienākumus, termiņš (šī deklarācija tika iesniegta likumā noteiktajā termiņā),” Neatkarīgajai uzsvēra VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. Tai pašā laikā Evas Juhņēvičas skaidrojums Neatkarīgajai par to, kāpēc nav tikusi iesniegta deklarācija, atšķiras. “Savu ienākumu deklarāciju biju iesniegusi likumā paredzētajā laikā. Tai pašā laikā atzīstu, ka es acīmredzot nebiju pilnībā pabeigusi valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu likumā paredzētajā laikā,” sacīja E. Juhņēviča.

Šā gada 3. februārī Eva Juhņēviča iesniedza uzreiz divas amatpersonas deklarācijas. Vienu par 2019. gadu, kuras neesamību bija pamanījusi Neatkarīgā, un otru, kas bija jāiesniedz, stājoties nodibinājuma “Rīgas Tūrisma attīstības birojs” iepirkuma komisijas priekšsēdētājas amatā. Tā kā arī šīs deklarācijas iesniegšanas termiņš bija nokavēts, VID ir uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu arī saistībā ar šo pārkāpumu.

Uz Neatkarīgas jautājumu, kā varēja rasties situācija, ka VID desmit mēnešu laikā nebija pamanījis, ka amatpersona neiesniedz deklarāciju, un tikai tad, kad uz to norāda prese (šajā gadījumā Neatkarīgā), VID sāk rīkoties, E. Teice-Mamaja skaidroja, ka “VID seko līdzi valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas disciplīnai (saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2019. gadu bija jāiesniedz kopumā 57 025 valsts amatpersonām), taču vienlaikus tas neatbrīvo pašu amatpersonu no atbildības par savlaicīgu saistību izpildi”. Tiesa, no šī skaidrojuma tā arī netapa skaidrs, kādā veidā VID seko, vai amatpersonas iesniedz deklarācijas, kā to prasa likums.

Ko vēsta Juhņēvičas neiesniegtā deklarācija?

E. Juhņēvičas iesniegtajā deklarācijā par 2019. gadu informācijas nav daudz. E. Juhņēvičai lietošanā 2019. gadā ir bijis dzīvoklis Rīgā, bet nav bijis neviens transportlīdzeklis. Nav arī aizdevumu, uzkrājumu, parādu vai veiktu darījumu, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Ienākumu sadaļā ir divas rindiņas, kas vēsta, ka Kultūras ministrija viņai algā izmaksājusi 21 423.02 eiro, bet pabalstā no VSAA viņa saņēmusi 6812,05 eiro.

21 423 eiro E. Juhņēvičai izmaksāti par 5,3 mēnešu darbu (no 2019. gada 22. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim), tātad vidēji 4042 eiro mēnesī. Tā kā 2019. gadā parlamentāro sekretāru pamatalga bija 3361, tad iznāk, ka E. Juhņēviča šajā laikā papildus pamatalgai no Kultūras ministrijas saņēmusi vēl 3610 eiro (vidēji 681 eiro mēnesī).

2020. gadā KM parlamentārās sekretāres amatā Eva Juhņēviča nostrādāja pusotru mēnesi – no 1. janvāra līdz 14. februārim. Kā vēsta amatpersonas deklarācija, par šo laiku KM viņai algā izmaksājusi 3545 eiro. Tā kā parlamentārā sekretāra alga 2020. gadā bija 3547 eiro, tad izskatās, ka E. Juhņēviča algā par 1,5 mēnešu darbu saņēmusi mazāk nekā citi parlamentārie sekretāri par mēneša darbu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv