Skarbu situāciju veselības nozarē šogad iezīmē Latvijas Slimnīcu biedrība, kurā norāda – cilvēkiem jāslimo pirmajā pusgadā, jo nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ otrajā pie ārstēšanas var arī netikt. Tas tādēļ, ka ar budžetā šobrīd rastajiem papildu 86 miljoniem eiro ir pārāk maz, lai visas ārstniecības iestādes spētu veikt pilnvērtīgu pacientu aprūpi visa gada garumā, vēsta TV3 Ziņas.
Šī gada budžeta projektā veselības nozarei papildu plānoti nepilni 86 miljoni eiro. Tas gan ir daudzkārt mazāk, nekā nozare lūgusi. Mediķu organizācijas norāda – veselības aprūpes pamatfunkcijām šogad papildus bijis jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro.
Ja papildu naudu neizdosies atrast, nepietiekamā finansējuma dēļ otrajā pusgadā daudzām slimnīcām varētu kļūt grūti nodrošināt pilnvērtīgu pacientu ārstēšanu, TV3 ziņām pauž Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. “Mēs nevaram slimnīcās nodrošināt pilnīgu pacientu aprūpi pagājušā gada līmenī. Līdz ar to jau slimnīcas ir parēķinājušas, ka ar šādu finansējumu gan pieejamība, gan kvalitāte pasliktināsies.
Slimojiet ļoti ātri. Otrajā pusgadā jūs varat netikt ārstēti. Vairākas slimnīcas jau ir pateikušas, ka augustā, septembrī būs jāslēdz plānveida pacientu pieņemšana. Ir slimnīcas, kas ir pateikušas, ka arī neatliekamo palīdzību nevarēs nodrošināt līdz gada beigām.”
Slimnīcu biedrība un Mediķu arodbiedrība aicina deputātus nepieļaut valsts budžeta apstiprināšanu esošajā redakcijā, kādā tas ir tagad. Abas organizācijas parakstījušas arī vēstuli, aicinot deputātus steidzami rīkoties, nepieļaujot veselības nozares turēšanu bada maizē.
“Mēs sagaidām, ka Saeimas deputāti nepieļaus tādu budžeta apstiprinājumu, kurā nebūs jau pieminētā papildu finansējuma veselības aprūpei. Tas ir pazemojums nozarei un tiešs apdraudējums Latvijas sabiedrība, un vēlētājiem būs viela pārdomām,” TV3 ziņām teica
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Ja valsts nespēs rast papildu finansējumu, ļoti iespējams, ārstniecības iestādes būs spiestas celt pacienta iemaksas. Tas nozīmē, ka naudas trūkumu nozarei slimnieki izjutīs arī savos naudas makos, brīdina mediķi.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3
Jaunu, nebijušu analfabētisma un dezorientētības līmeni nodemonstrēja slavenais slimnīcu biedrības tribūns Žeņa – viņa neprāt LV veselības aprūpes infrastruktūra esot sakārtota !? Ak, nabaga deozrientētie veselības aprūpes eksperti, kas pierāda pretējo, jau no nelaiķa Bērziņa laikiem. Un ko sadarījuši VM , kas izcīnījuši investīciju miljardus EU finansējumam nākošajam posmam! Benders, pēc šī nervozi, pīpē Lielo Vasjuku kosmodromā , jo pielietojot janičāra dēla izslavēto metodi ( i tut Benera poņeslo), Plakanās zemes goda leģiona zīme viennozīmīgi mūža glabāšanā pienākas Žeņam.
Nav svarīgi cik miljonus “piešķir nozarei”, ja tā “nozare” tos miljonus 1kārši izzog.
Kautvai 8 miljardus iedotu slimnīcām – NEKAS nemainītos tās veselības aprūpē.
Katrā slimnīcā būtu Fortineti un Meraki, 150″ televizori ar powerpoint ķinķēziņiem, un 700 tūkstošu gultas, bet medmāsām maksātu to pašu ko vienmēr.
;lur ļur un nav jo kokatsīt, ja taklā nenāk romānists apinis vai tas klauns ŗrgis– tie izmuldes arī vilku no meža
Nu gan rakstiņš! Labāk taču būtu: neslimojiet vispār!
Es ceru nomirt bez slimnīcas. Bezcerība un nežēlība. Ir pieredze.