Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Sistēmas izgāšanās dēļ visā Latvijā vēlēšanu balsis skaita manuāli

Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars. Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida “bezjēdzīgā rindā”.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA). 

Cilvēki sociālajos medijos dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī. Sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes. 

Novērots, ka CVK mājaslapa regulāri saskaras ar problēmām, kā arī dati tajā tiek atspoguļoti nekorekti – mājaslapā uzrādās nepareizs vēlēšanu iecirkņu skaits. Vēlēšanu naktī CVK mājaslapā jauni dati par balsu skaitīšanu neparādās jau stundu – pēdējo reizi dati tur aktualizēti vēl pirms pusnakts.

CVK visu šo nedēļu saņem kritiku par vēlēšanu procesa organizēšanu un tajā konstatētajām nepilnībām.

Sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju – CVK un VDAA – sniegumu.

Saskaroties ar tehniskām problēmām, visā Latvijā vēlēšanu balsis skaita manuāli. Visām balsīm jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13.

Sajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,01% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina CVK apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 30,89% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,34% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,09% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,56%, Kurzeme ar 42,28% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,25% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk – 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (18)

18 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
turlais
6 mēn. atpakaļ

Barmalejs

turlais
6 mēn. atpakaļ

Buratīno piedzīvojumus ir kāds skatījes?

Eksperts
1 g. atpakaļ

Kulberg, gatavo Saeimas izmeklēšanas komisiju vēlēšanu 12 miljonu izšķērdēšanas izmeklēšanai !

Jefiņš
1 g. atpakaļ

Kāda izglītība ir liopam? Vai viņš no projekta vispār spēj novērtēt sistēmas dzīvotspēju, ātrdarbību, stabilitāti un iespējamās šaurās vietas?

Maziņi cipariņi
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Jefiņš

Vai viņš ir sekmīgi pierādījis sevi iepriekš programmatūras un infrastruktūras izstrādes projektos? Kaut vai maziņos…

cik_var_zagt
1 g. atpakaļ

juristu atlaidīs, bet sia, kas šo realizeja jau tāpat būs “nopelnījusi” miljonus. sadalīs prēmijas , būs labas dividendes – turklāt viss legāli. nav jau iespēju lauzt līgumu, jo tad zaudētu “eiropas naudas”.

Kaschke
1 g. atpakaļ

Kāpēc netiek nosaukts sistēmas izstrādātājs. Vai tad pati VDAA izstrādāja sistēmu? Šķiet, ka to darīja kāds SIA?

Wolf
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Kaschke

vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.Vai skaitīt protam?

Seniors
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Kaschke

To sagādāja iepirkums pēc pilnas procedūras un gads laika kad varēja mierīgi dzert kafiju. Toties VDAA varēja nodemonstrēt totālu nekompetenci sistēmu būvēšanā, programmēšanā un elektronikā, kas noteikti izpaudās specifikācijās. Klīst baumas, ka visu nosakot juristi, kas pazīst tikai savu jomu un citiem prasīt neuzskata par vajadzīgu.

Kļūmītes
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Seniors

un kas un kā veica testēšanu? Kādi paraksti uz sistēmas p-n akta?

Ķegums
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Kaschke

vainīga ir strāvas saraustītā frekfence

Ingrīda
1 g. atpakaļ

Kāpēc nevar nobalsot elektroniski? Igaunija jau n-tos., gadus piedāvā šādu iespēju.

Ēķis
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Ingrīda

to parādi tur komandē briti!

Verdi DC
1 g. atpakaļ

Tās tehniskās ķibeles vēlēšanu sistēmā jau sākās pirms gadiem 20, kad vēlēšanu sistēmas darbību noņēma Lattelekom IT daļai (Verdi) un atdeva iepirkumā. Proti, laikā, kad somi kuģi no LTK peldēja prom un iekšā ienāca bāleliņi. Interesanti, ka nekāds adžīls netiek galā jau veselu paaudzi,

aaff
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Verdi DC

Kažulis tika galā, nemelo

Filips
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  aaff

sievasmāte ari ažulim no rakstnieku nama un 5.KGB ideoloģiskās nodaļas kartiņas

Filips
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Filips

Bobkovs, pastāvīgi virzījās no ierindas virsnieka uz vienu no ietekmīgākajiem padomju slepenā dienesta vadītāa posteņiem.
Šī valsts drošības dienesta virsnieka vārds ir cieši saistīts ar ideoloģisko pretizlūkošanu, cīņu pret Rietumu aģentiem un pirmo terora aktu izmeklēšanu PSRS. Nozīmīgas Bobkova darbības jomas bija etnisko konfliktu atrisināšana, masu nemieru novēršana un lokalizācija, cīņa pret “antisovietiskiem” elementiem un disidentiem, aģentūras un ziņotāju tīklu izveide šim mērķim intelektuālajās aprindās; kā arī bija kurators padomju radošajām savienībām, kultūras darbiniekiem, žurnālistiem un šahistiem.

Verdi DC
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  aaff

Ciparus galdā.
Cik un kas tika galā un par cik. Vēlams, arī kā, proti, cik tad serverus un citu tehniku kur nolika un kas uz tiem serveriem griezās; bet tas noteikti nav tik svarīgi, jo šitāda blāmāža kā šoreiz ir salīdzināma vienīgi ar e-medicīnu.

Šie dati taču ir par nodokļu maksātāju naudiņu. Nu, ko tur lieki slēpt. Stāstam godīgi tautai, kā gadu desitiem notiek valsts un pašvaldību pasūtīti IT iepirkumi. Tur taču tik daudz incanta.

Dalīties ar rakstu