Salacgrīvas ostā astoņus pārvaldes darbiniekus uzrauga 10 valdes locekļi

Pirms diviem gadiem Valsts kontrole (VK) publicēja kritisku atzinumu pēc revizijas septiņās Latvijas mazajās ostās. Revidenti neatbilstības atklāja faktiski jebkurā ostu darbības sfērā. Pārmetumus izpelnījās arī nesamērīgi daudzskaitlīgās valdes, kas mazās ostas pārvalda. Kopš šīs kritikas pagājuši divi gadi un četri mēneši, bet uzblīdušās valdes joprojām pastāv. Savukārt, kad vienu no mazajām ostām šomēnes apmeklēja Valsts prezidents, politiķi Rīgā pēkšņi sāka kustēties ļoti strauji, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijā ir trīs lielās ostas – Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kas apkalpo galvenokārt tranzītkravas. To piestātnes ir piemērotas tankkuģu un dzelzceļa sastāvu uzņemšanai. Savukārt septiņas mazās ostas – Salacgrīvā, Skultē, Jūrmalā, Engurē, Mērsragā, Rojā un Pāvilostā specializējušās Baltijas jūras reģionālo kravu pārvadājumu apkalpošanā. Tajās strādā arī vietējie zvejniecības uzņēmumi. Un te var piestāt arī jahtas.

Līdzīgi kā šeit Salacgrīvā, vēl vairākās piejūras pašvaldībās ir nelielas vai mazas ostas. Bet tās pārvalda nebūt ne tik mazas valdes.

Kā noteikts Ostu likumā, mazās ostas valdi izveido vietējās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā. Valdes priekšsēdētājs ir jāieceļ no pašvaldību amatpersonu rindām. Bet valdē jādarbojas arī pa vienai VARAM, Ekonomikas, Zemkopības un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs. Un vēl vienādās proporcijās pašvaldības deputāti un ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvji. Vienīgi Rojā darbojas valde sešu cilvēku sastāvā. Pārējās ostās ir astoņu, deviņu un maksimāli atļautais skaits 10 valdes locekļu.

Skultes osta ir lielākā no mazajām ostām. Tās valdes priekšsēdētājs ir Saulkrastu mērs Normunds Līcis. Viņš izrāda pirms nepilna gada no jauna izbūvēto piestātni, ostā strādājošo kuģu būves uzņēmumu un stāsta, ka pie viņiem bizness uzņem apgriezienus. Visvairāk Skultē pārkrauj kokus un kūdru. Plāno attīstīt jahtu piestātni un burošanas sportu jauniešiem.

Lai arī ostas pārvaldē strādā daži cilvēki, Skultes ostā viņu darbu uzrauga deviņi valdes locekļi. Starp tiem četri, kurus iecēlušas ministrijas. Mērs skaidro, ka ierasti sapulcēs ministriju cilvēki piedaloties attālināti. Dažreiz atbraucot arī uz ostu.

Par sēdi katrs tās darbinieks saņem minimālo algu. Gadā ar nodokļiem valdes darbs izmaksā 100 000 eiro.

Tas nozīmē, ka ministriju darbinieki par vienu līdz divu stundu “Zoom” sapulci saņem ap 700 eiro. Likums paredz, ka sēdes jāsasauc ne mazāk kā reizi trīs mēnešos. Skultes ostā tās notiekot praktiski katru mēnesi.

Tieši tāda pat situācija ir arī Salacgrīvā, kur ostā strādā valde ar 10 valdes locekļiem. Tās pārvaldnieks un ostas valdes priekšsēdētājs gadiem par šādu viņuprāt neracionālo naudas tērēšanu stāstījuši vairākiem satiksmes ministriem, bet politiķi Rīgā visu atstājuši bez izmaiņām. Tas arī apgrūtinot ostas darbu, jo katra valdes sēdes sasaukšana maksā salīdzinoši lielu naudu, tāpēc bieži vien lemjamie jautājumi tiek krāti kaudzē, lai tos varētu vienkopus izskatīt vienas sēdes ietvaros.

Kā stāsata Ivo Īstenais, Salacgrīvas ostas pārvaldnieks, sanāk tā, ka, lai izlemtu par jautājumu, kas ostai ienestu dažus simtus eiro, jāiztērē 7000, algojot valdi. Par Latvijā ieviesto mazo ostu pārvaldības smagnējumu un milzīgajām valdēm esot izbrīnīti arī Salacgrīvā strādājošie uzņēmēji no Igaunijas.

Dagnis Straubergs – Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs un Salacgrīvas ostas valdes priekšsēdētājs vērtē, ka pēc problēmas izklāstīšanas Valsts prezidentam, kurš ieradās vizītē Salacgrīvā, sākusies strauja kustība.

Kopā mazajās ostās no valsts puses valdēs iecelti 17 Ekonomikas ministrijas, VARAM, Satiksmes ministrijas un arī Zemkopības ministrijas dažādu līmeņu darbinieki. Valdes loceklim algu nosaka, ja osta iepriekšējā gadā ir pārkrāvusi vismaz 200 000 tonnu.

Tā, piemēram, Ekonomikas ministrijas ierēdņi darbojas divās un pat trijās mazajās ostās vienlaikus, bet atalgojumu saņem tikai Salacgrīvā, Skultē un Engurē. Ja šogad tie ir 700 eiro, tad no janvāra algas kāps uz 740 eiro. Pašas mazākās ostas, kā, piemēram, Roja vai Jūrmala valdei algas nemaksā.

MK Nr.741 “Noteikumi par ostas valdes locekļu mēnešalgu un speciālo piemaksu” 

6. Lielās un vidējās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka 95 procentu apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Mazās ostās valdes loceklim mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendāra gadā ir nodrošinājusi kravu apgrozījumu, ne mazāku par 200 tūkstošiem tonnu. Mazās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā un izmaksā par tiem mēnešiem, kuros ir bijusi valdes sēde un valdes loceklis tajā ir piedalījies.

Valdes locekļi no Satiksmes ministrijas

Roja – Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Inese Birziņa
Salacgrīva – Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Inese Birziņa
Skulte – no valsts sekretāres amata aizrotētā Ilonda Stepanova
Engure – Transporta loģistikas nodaļas vecākā referente Signe Klusa
Mērsrags – valsts sekretāra vietniece Inguna Strautmane
Jūrmala – Transporta loģistikas nodaļas vadītājs Andris Maldups
Pāvilosta – Nav SM pārstāvja

Valdes locekļi no VARAM

Skulte – VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics
Pāvilosta – VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics
Engure – VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols
Salacgrīva – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs
Jūrmala – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs
Mērsrags – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs
Roja – VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs

Valdes locekļi no Zemkopības ministrijas

Skulte – Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutkovska
Pāvilosta – Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule
Mērsrags – Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule
Engure – Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas vadītāja Santa Jansone
Salacgrīva – Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas vadītāja vietniece Olga Adamenko
Jūrmala– Zivjsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš
Roja – Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļa vecākā referente Ilze Barkeviča-Eglīte

Valdes locekļi no Ekonomikas ministrijas

Salacgrīva un Engure – Ilze Baltābola, Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktores vietniece
Skulte, Jūrmala un Roja – Kaspars Lore, Juridiskā departamenta direktors ostās.
Mērsrags, Pāvilosta – Ģirts Mālnieks, Juridiskā departamenta Valsts aktīvu pārvaldes un atsavināšanas nodaļas vadītājs.

8. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijās atzina – nejēdzības ar milzu apmēra valdēm mazajās ostās pats esot palaidis garām. Un uzskata, ka steigšus ar to kaut kas jādara.

Pēc prezidenta atklāsmēm Salacgrīvā, pēkšņi Rīgā sākusies pamatīga rosība. Satiksmes ministrija vasaras beigās iesniedza informatīvo ziņojumu valdībā kā pilnveidot ostu reformu. Tajā mazās ostas nebija pat pieminētas. Tagad ministrija sola, ka labošot šo dokumentu. Uz karstām pēdām Saeimas deputāti labošot arī likumus, jo pilnīgi noteikti mazās ostas varot pārvaldīt valdes krietni mazākā sastāvā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piedāvā valžu skaitu brutāli samazināt, atstājot tajā tikai pārstāvi no Satiksmes ministrijas. Zemkopības ministrijā tapuši grozījumi, kas ļautu arī šai ministrijai saglabāt teikšanu mazajās valdēs un piedāvā likumā noteikt, ka maksimums būs seši locekļi – pa vienam no Zemkopības un Satiksmes ministrijas, pašvaldībai uzticot valdes priekšsēdētāja amatu un, ja nepieciešams, vēl vienu valdes locekli (minimāli – tātad, no pašvaldības varētu būt arī viens) un iekļaut divus ostā strādājošos uzņēmējus.

Kaspars Briškens – Satiksmes ministrs (P) noraida pārmetumus, ka jautājums iekustināts tikai pēc Valsts prezidenta izrādītās intereses. Plāni kaut ko darīt bijuši jau iepriekš.

Visas mazās ostas kopā nodrošina tikai dažus procentus no kravām, ko pārkrauj Latvijā, bet vietējām pašvaldībām to darbs ir ļoti būtisks.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!