Saeimas komisija atbalsta kriminālvajāšanas turpināšanu pret Grevcovu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien vienprātīgi nolēma rosināt Saeimu piekrist kriminālvajāšanas turpināšanai pret parlamenta deputāti Gloriju Grevcovu (“Stabilitātei!”).

Parlamentārietes advokāts pauda, ka Grevcovas rīcības rezultātā nav cietušo, tāpēc, viņaprāt, kriminālvajāšanas turpināšanai nevajadzētu piekrist.

Grevcova sacīja, ka masu mediji esot padarījuši viņu par “lielāko noziedznieci valstī”, novēršot uzmanību no “reālām problēmām”. Deputāte arī piebilda, ka pašlaik apsūdzības tiek vērstas pret viņu, bet jau rītdien ar līdzīgām varot saskarties arī citi parlamentārieši.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) atzīmēja, ka nepatiesi sniegtās ziņas varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, jo vēlētāji pirms savas izvēles izdarīšanas var aplūkot ziņas par potenciālajiem deputātiem.

Parlamentārietis Gunārs Kūtris (ZZS) pauda neizpratni, kā dokumentos var nejauši ierakstīt augstākās izglītības iestādi, kurā persona nav mācījusies.

Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai. Pašlaik parlaments ir starpsesiju pārtraukumā. Tuvākā parlamenta kārtējā sēde, iespējams, varētu notikt 2023. gada 12. janvārī, jo tā būs pirmā ceturtdiena Saeimas ziemas sesijā. Pastāv gan arī iespēja jebkurā laikā izsludināt ārkārtas sēdi.

Prokurors iepriekš rosināja tiesu apturēt tiesvedību 14. Saeimā ievēlētās deputātes Grevcovas krimināllietā, kurā viņa vainota par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai vērstos Saeimā pēc piekrišanas kriminālvajāšanas turpināšanai.

Grevcovai piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, proti, dzīvesvietas maiņas paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.

Kriminālprocesam, kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga pabeigšanas termiņa nodrošināšana ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējām lietām.

Neskatoties uz apsūdzību, Grevcova patlaban varēs turpināt pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Saeimas Kārtības rullī teikts, ka deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. Latvijā ir trīs instanču tiesas.

Šī gada 7. oktobrī Valsts policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 272. panta saistībā ar deputātes iespējami apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu CVK. Veicot nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības un iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu, 17. oktobrī kriminālprocess paātrinātā kārtībā nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Grevcova, būdama 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāte, CVK iesniegusi ziņas par sevi, tai skaitā norādot informāciju sadaļā “Darba vieta un ieņemamie amati”, kā arī “Izglītība”. Šo ziņu sniegto patiesumu sagatavotajos dokumentos persona apliecināja ar savu parakstu, pēc kā parakstītos dokumentus nodeva personai, kura tos 13. jūlijā iesniedza CVK.

Kriminālprocesā nopratināti vairāki liecinieki, tostarp no dažādām iestādēm un institūcijām gūtas un ziņas informācija, kam ir būtiska nozīme kriminālprocesā. Viena persona kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto.

Izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka persona ar savām darbībām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 272. pantā. Iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu un veicot visas nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības, 17. oktobrī, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 425. pantam, paātrinātā procesā kārtībā kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.

Jau ziņots, ka jaunievēlētā partijas “Stabilitātei!” deputāte melojusi par savu darbavietu, pirmsvēlēšanu laikā CVK apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju par to, vēstīja “TV3 Ziņas”.

Turklāt Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju arī par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), apstiprināja LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne.

CVK Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013. gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē. Tomēr Āķe-Vīksne, atbildot uz jautājumu par šīs informācijas patiesumu, norādīja, ka LSPA arhīvā šāda informācija nav pieejama.

Persona ar šādu vārdu un uzvārdu neesot atrodama LSPA Studentu informatīvajā sistēmā, kas darbojas kopš 2004. gada. Tāpat Grevcova nav fiksēta ne absolventu sarakstā, ne studējošo sarakstā, akcentēja akadēmijas pārstāve.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: jauns.lv