“Es zinu, kas sabombardēja Ukrainas pilsētas. Bet kas ir sabombardējis Rīgas ielas un ceļus?” jautā kāds tīmekļa asprātis. Mierīgu atbildi būs grūti sacerēt, bet, pārvietojoties pa Rīgu ar automašīnu, jāuzmana gan auto, gan braucēju zobi – viss var izkratīties, salūzt un izbirt. Braukt pa Rīgu ir ne tikai nepatīkami, bet arī bīstami.
Ne tikai ielu malās ir dubļu tonnas, arī centrālā maģistrāle, kā mēdz teikt – Rīgas vizītkarte, ko “izsniedz” katram galvaspilsētā iebraucējam, – proti, Kārļa Ulmaņa gatve, ir miskastes cienīga vieta: ceļa nomales – izdangātas, pilnas ar atkritumiem, žogs starp autojoslām vietām sagāzies un sadragāts, pats ceļš bedru pilns. Burtkopa “Rīga” – nodrupusi un sarūsējusi. Cēli un vareni, kā jau galvaspilsētai pienākas. Precizēsim – tā, kā pienākas Muhosranskas apgabala galvaspilsētai.
Varētu vēl ilgi aprakstīt Rīgas ielu un ceļu skaistumu, bet gan jau paši rīdzinieki un dižpilsētas viesi labi pārzina situāciju. Iespējams, ka Rīgas domes deputāti lidinās pa gaisu: tad kā viņi var kaut ko zināt par ielu un ceļu stāvokli? Bet pats mērs Mārtiņš Staķis, kā zināms, pārvietojas tikai pa seksminoritāšu bāru letēm, bet tās ir gludas kā zīdaiņa dupsis, līdz ar to – no kurienes tad mēra kungs saņems ziņas par bedrēm?!
Toties visu zina Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV): aptuveni 30% Rīgas ceļu seguma būtu jānomaina, viņš saka, un tas izmaksātu ap 200 miljoniem eiro. Izrādās, ceļu segums esot pētīts pērnvasar. Droši vien pētījumi turpināsies arī šovasar. Un nākamvasar arī. Jo Rīgas ielu un ceļu kopgarums ir kādi 1000 kilometri, un tie nav nekādi joki: katrs metrs jāizpēta! Iepriecina tas, ka ir plānots remontēt Ģenerāļa Radziņa krastmalu, pirms Jāņiem Ķirsis cer tramvaju satiksmei atvērt Brasas tiltu. Tad jau tur saaugušie bērziņi izcirsti, vai ne? Cik gadus tie tur auga?
No kurienes Ķirša kungs ņēmis tik precīzus datus par procentiem, miljoniem un remontiem? Esot izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu, kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras savukārt nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai. Izrādās, ka asfalta segumam tāpat kā jebkurai lietai ir savs kalpošanas ilgums – kā atklāja Ķirša kungs. Un vēl atklājās, ka kopš 2021. gada Rīgas domnieki esot “pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai”. Tiešām?! Kur tad tas ir pazudis? Ak, jā, laikam bedrēs, kas rodas arvien vairāk…
Bet štrunts par tām bedrēm, ceļmalu dubļiem un atkritumiem. Rīgai toties ir mākslīgais intelekts, kas, veicot skenēšanu, iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Turklāt iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.
Šķiet, ka nav vajadzīgs mākslīgais intelekts, lai ieraudzītu, kādā bezcerībā atrodas Rīgas ielas un ceļi. Ar dabisko intelektu apveltītais Vilnis Ķirsis svinīgi deklamē: “Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.” Mūsu pienākums un mūsu absolūtā prioritāte: vai kādam vēl rodas šaubas par to, ka Rīgas ceļi un ielas sāks sakārtoties jau šogad?
Tikai atgādiniet, lūdzu, kad pie varas nāca Staķis un kompānija? Vai tikai ne 2020. gada oktobrī? Nila Ušakova ēra beidzās 2019. gada aprīlī, pēc tam Rīgā valdīja administratoru pulciņš, kam par kaut kādām tur ielām un ceļiem bija maza interese, bet pēdējo divarpus gadu laikā process veiksmīgi piebeidzās: Rīga tika nolaista pelēcības, netīrības un nesaimnieciskuma caurumā. Vairs nav jautājumu par to, kurš sabombardējis Rīgas ceļus un tiltus. Vēl tikai atliek tur sabāzt stabiņus un sacerēt tāmi to mazgāšanai. Šim domes sasaukumam pietiks.
Avots: neatkariga.nra.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tā ir ka pie teikšanas iesprūk kaut kādi direktoriņi rikotāji.
Kam interesē kādā stāvoklī tai krievu pilsētā ceļi.
Pēc statistikas pagājušā gada sākumā Rīgā dzīvoja 46 % latviešu. Šodien droši kādi 44. Tā ka salīdzinot ar citām Vitebskas guberņas pilsētām Rìga nav nemaz tik slikta.
Man paziņa, kaismīgs NA vēlētājs, stāsta cik viss paliek labi, kā Latvijā viss attīstās, kā Rīgā pieaug latviešu skaits un krievu skaits samazinās. Tikai negrib dzirdēt, no kurienes nāk tas pieaugošais latviešu skaits. Paskatoties CSB datus, Latvijas lauki, Latgale paliek tukši no iedzīvotājiem, regulāri slēdz skolas, medicīnas iestādes, cilvēki labākajā gadījumā pārceļas tepat uz Rīgu, sliktākajā aizbrauc uz ārzemēm. Laukos tieši latvieši visos laikos vienmēr ir dzīvojuši. No turienes arī nāk tie cilvēki kas papildina Rīgā latviešu skaitu.
Jā, laucinieki piedirsuši manu Rīgu.
Laikam Tāpēc ka esi cūku, un neproti sakārtot pilsētu, gudrinieks
Arī biju kaismīga NA vēlētāja… kamēr neiepazinu NA patieso seju darba vidē un ar mūžīgajiem neparko neatbildošiem ministriem….. Uzskatu ka NA ir Latvijas bēdas pamatakmens…, jo aiz skaļā nosaukuma ir vāji mērķi un lekns slinkums…. bremzējot LV attīstību…kamēr kaimiņu valstis strauji attīstās… padomājiet par manis teikto ar vēsu skatījumu…
Rīgu valda ap centru spietojoši velofašisti…. tā arī atbilde