Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības, “Latvija pirmajā vietā” un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien lēma, ka parlamenta frakcijas kandidātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā varēs izvirzīt līdz 17.jūnija plkst.10.
Tāpat nolemts, ka darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā katra Saeimas frakcija varēs izvirzīt pa vienam kandidātam.
Debatēs deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pauda viedokli, ka, ja Eiropas Savienība (ES) līdzfinansējumu 85% apmērā nenodrošinātu visam projektam, tad Latvijai būtu jāpaziņo, ka “mēs atsakāmies” no “Rail Baltica” īstenošanas.
Situācijā, kad Latvijas ekonomika ir “cietusi visvairāk” pēc sekām Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ministru prezidentei ar saņemtu mandātu no valdības un Saeimas būtu jāved pārrunas ES līmenī par līdzfinansējuma nodrošināšanu, akcentēja politiķis.
Deputāts Edvards Smiltēns (AS) savukārt norādīja, ka jautājums “būt vai nebūt” “Rail Baltica” jānoņem no dienas kārtības, jo skaidrs, ka šādam Latvijas drošībai svarīgam projektam ir jābūt. Reizē politiķis aicināja ekspremjeru Krišjāni Kariņu (JV) deputātiem un sabiedrībai skaidrot savu pozīciju saistībā ar viņa tā laika vadīto valdību atbildību par projekta virzību.
Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka viņa darbības laikā uzzinātā informācija par neizdarībām bija šokējoša – projektu kavēšanās par trīs līdz pieciem gadiem, tas, ka nenotiek zemju atsavināšana un īstenotāji dzīvo ar “utopisku sajūtu” par “Rail Baltica” tālāko virzību.
Vitenbergs kā tā laika ministrs 2023.gada sākumā gājis gan pie Ministru prezidenta, gan finanšu ministra, no kuriem pēdējais esot “palicis bāls” no informācijas par sadārdzinājumu, apgalvoja politiķis.
Deputāte Linda Liepiņa (LPV) ļoti kritiski novērtēja, ka tā laika premjeram un valdībām par šo situāciju būs “nulle atbildības”. Lietojot asāku apzīmējumu, lai raksturotu atbildīgos, politiķe pauda cerību, ka par pieļauto situāciju kāds no atbildīgajiem “sēdēs” jeb saņems sodu.
Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš. Saeimai vēl būs jālemj par parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu sastāva apstiprināšanu.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.
Satversmē ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to prasa vismaz 34 deputāti.
Patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Kā zināms, “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, informēja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Komisija,kā parasti,ne atklās,bet noraks problēmas,lai,nedod dievs,neatklātu problēmu autorus un ienākumus no problēmām,kuri var būt milzīgi un brēktin brēc pēc aizsardzības un slepenības.
SABOTĀŽAS LIKUMS:
Ja iespējams, nododiet visus jautājumus komitejām, lai tās “turpinātu pētīt un izskatītu”. Mēģiniet padarīt komitejas pēc iespējas lielākas — nekad mazāk par piecām personām.
AHA
To visu nosaukt par kļūdām ir teikts par stipru – tie varētu būt vienkārši noziegumi.
Vai parlamentārā komisija daudz saprot no lieliem starptautiskiem infrastruktūras projektiem?
Drusku vairāk , nekā ministrs Briškens !
Kāpēc politiķi noziegumus, nolaidību, bezatbildību, mantkārību mīl nosaukt par kļūdu, bet uzņēmējiem, strādniekiem, kalpotājiem un alimentu nemaksātājiem un t.t. ir jāstājas tiesas priekšā un jāatmaksā visi radītie zaudējumi. Varbūt visiem deputātiem pirms darba uzsākšanas Saeimā ir jāiziet padziļināta veselības pārbaude un jāiepazīstas ar krimināllikumu un administratīvo pārkāpumu likumu. Savādāk izskatās ka Saeimā sēž daudz nepieskatāmo uz kuriem LR Satversme un likumi neattiecas.
Par Siliņu taisnība viņa ir juriste ar labu izglītību un ne pārāk lielu pieredzi.
Viņai tak būtu jāzina kādi sūdi sagaidāmi un ko darīt, lai vismaz pati izpeldētu un vēl pāris draudzenes.
Evika Siliņa
Ministru prezidente
+371 67082800
[email protected]
IZGLĪTĪBA
1999.–2001. – Rīgas Juridiskā augstskola, Sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, starptautiskās tiesības un Eiropas tiesības
1993.–1997. – Latvijas Universitāte, bakalaura grāds tiesību zinātnē, jurista kvalifikācija
1996.–1997. – Eirofakultāte, Salīdzinošās konstitucionālās tiesības
DARBA PIEREDZE
2023.15.09.–līdz šim brīdim – Latvijas Republikas Ministru prezidente
2022.14.12.– 2023.14.09. – Latvijas Republikas labklājības ministre
2022.01.11.–2022.13.12. – 14. Saeimas deputāte
2019.–2022. – Valsts kanceleja, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre
2013.–2019. – Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, parlamentārā sekretāre
2011.–2012. – Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, iekšlietu ministra ārštata juridiskā padomniece
2003.–2012. – individuāli praktizējoša zvērināta advokāte
1998.11.–2003.12. – ZVAB Lata, zvērināta advokāta palīdze
1997.–1999. – Akciju sabiedrība Koblenz grupa, juriskonsulte
1995.–1997. – Zvērināta advokāta G. Antoma birojs, juriskonsulte
Siliņa ar savu šarmu tālu netiks, viņa jau no 2012 gada ir bijusi pie varas dažādos posteņos un ar muldēšanu un smaidīšanu, bez dziļas izpratnes par valsti, bez valsts kopbildes, bet paļaujoties tikai uz ārvalstu ietekmeļiem Eiropas Savienībā un ASV mēs grimstam kopā ar Ukrainu. Latvija nekarojot ar Krieviju, bet tikai psiholoģiski ietekmēta ir nonākusi līdzīgā situācijā, kā Ukraina. Ukrainai vismaz ASV un Eiropa nemitīgi kaut ko sola un pa reizei atmet naudu un ieročus, bet mūsu politiķi jau 30 gadus gaida krievus un no 2022 gada aktīvi atbalsta ar finansēm un ieročiem pret Krieviju karojošo Ukrainu. Latvijas valsts attīstība,… lasīt vēl »
tad jau visiem ‘dezinformātoriem’ par railbaltica visu šo laiku ir bijusi taisnība. bet visi delfu un tvnet dezinformācijas atmaskotāji paši visu laiku ir izplatījuši melus par railbaltica pozitīvo virzību. Pats esmu lasījis visādus atmaskots rakstus, kur stāsta kā railbaltica projektā viss esot kārtībā, bet visi viedokļi ka kaut kas neesot kārtībā esot kremļa dezinformācija, tos nevajagot klausīties.