Turpinās bēdu stāsts “Rail Baltica” projektā. Trešdien nācis klajā, ka vairāk vai mazāk bezjēdzīgi ir iztērēti 1,3 miljoni eiro, veicot projekta izmaksu un prognozēto ilgtermiņa ieguvumu analīzi, vēsta TV3 Ziņas.
Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja ārvalstu pētniekus, kuri bija aicināti analizēt pasažieru plūsmas, dzelzceļa uzturēšanas izmaksas un potenciālos ieguvumus nākamajās desmitgadēs pēc “Rail Baltica” izbūvēšanas. Taču izrādījās, ka visi dati analizēti, pieņemot, ka jau 2030. gadā projekts būs pilnībā pabeigts, tajā skaitā gan pamattrase, gan pieslēgumi Rīgai. Tas deputātos radīja milzīgas šaubas, vai analīzei, ko viņi dzird, vispār ir jelkāda nozīme, ja ņem vērā, ka projekta apmērs un termiņi nav skaidri vēl šodien.
Arī pētnieki atzina, ka, ņemot vērā projekta gaitu, aprēķinus noteikti nāksies precizēt un tas var aizņemt vairākus mēnešus.
Analīzi par projekta atdevi, protams, ir grūti veikt apstākļos, kad ir tik daudz neskaidrību par projekta realizāciju.
Iepriekš valdībā, mēģinot vienoties par to, ko darīt tālāk, izcēlās līdz šim neredzēti asa vārdu apmaiņa starp premjeri Eviku Siliņu (JV) un satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P). Šie asumi pat kārtējo reizi radījuši spekulācijas par valdības stabilitāti.
Vairāku stundu garajā sēdē par “Rail Baltica” turpmāko virzību domstarpības par to, cik detalizēti lēmumi jāpieņem, bija visu sēdes laiku. Satiksmes ministra piedāvājums tika pamatīgi kritizēts.
Lai gan citi kolēģe Čakša brīžiem Briškenam pat līdzjūtīgi paglaudīja pa muguru, premjere bija stingra, un viņas aizkaitinājums visvairāk izpaudās brīdī, kad Briškens piedāvāja turpināt pētīt labākos savienojumus ar Rīgu, lai gan naudas joprojām nav pat pamattrases izbūvei.
“Tā loģika būtu, ka ir sākotnējās ļoti agrīnas projektēšanas aplēses tam, cik tas A un B ievads maksā, bet ir dažādi vēl papildu optimāli risinājumi,” teica Briškens.
Tas manāmi saniknoja Siliņu: “Kaspar, ja tu strīdēsies, nekas neies uz priekšu. Mēs mīcāmies uz vietas tāpēc, ka tu paliec konstanti pie tā, ka Rīga ir jābūvē pirmajā posmā – naudas tam nav! Tu pats neesi atnesis risinājumu. Tā ir utopija runāt par to, ka būs Rīgā no publiskās un privātās partnerības (PPP), ja mums PPP būs, iespējams, vajadzīgs lai mēs kaut pamattrasi savienotu ar kādu pirmo funkcionālo punktu, lai mēs savienotu Rīgu caur “Vivi” ar šo. Nu, esam atklāti un godīgi.”
Arī Briškens nepalika atbildi parādā: “Labi, labi, bet tad nesagaidām no Satiksmes ministrijas, ka Satiksmes ministrija atnesīs iztrūkstošos miljardus.”
Uz šo repliku Siliņa atbildēja šādi: “Bet Satiksmes ministrija mums nes nereālus plānus. (Briškens: “Cik nereālus, ja ir pētījums?”) Tā visu laiku ir bijis, ka atnes nereālu plānu, un nauda tad aiziet… Kur Finanšu ministrija vai premjere atnes nez no kurienes? Es tad arī saku, ja gribat, lai premjere cīnās par finansējumu, tad atnesiet man reālistisku plānu.”
Noslēgumā ministrijas atnesto dokumentu valdība nepieņēma, taču vienojās, ka virzās uz priekšu ar pamattrases būvniecību no Lietuvas līdz Igaunijas robežai taisnā līnijā, neizbūvējot Rīgas loku un neprecizējot, kur būs reģionālās stacijas. Tāpat nolemts virzīties, lai pabeigtu Centrālās stacijas un lidostas stacijas būvniecību, tādējādi ļaujot Rīgu pie pamattrases pieslēgt ar jau esošajiem vilcieniem.
Trešdien gan no parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Andra Kulberga (AS) izskanēja, ka tas tehnoloģiski nebūs iespējams, jo “Rail Baltica” lidostas terminālis nav piemērots vecā platuma “Vivi” vilcieniem, pietrūkstot astoņu centimetru.
Pēc politiķu pārrunātā ziņojumu uzticēts pilnveidot, un Satiksmes ministrija ir gatava tajā iekļaut citu ministriju priekšlikumus, būtisku izmaiņu, visticamāk, nebūs. Piemēram, lai gan finansējuma avota nav, atteikties, piemēram, no Salaspils kravu punkta izveides, nav plānots.
“Pēc būtības šobrīd tas projektēšanā neprasa nekādas izmaiņas. Tā kā ir jau paredzēti atsevišķi punkti, kur tāpat būs nepieciešamas vilciena apdzīšanas vietas, un tur arī varēs izbūvēt vai nu kravu termināļus, vai pasažieru stacijas.
(TV3: Tad sanāk, jūs to dokumentā atstāsiet, un, ja politiķi negribēs, lai viņi atrunā, ka mēs to nedarīsim?) Jā, mēs to atstāsim,” saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača.
Lemt par “Rail Baltica” ieviešanu valdība turpinās 10. decembrī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai nu Briškenam kaut kas ir solīts vai Briškens kādam kaut ko ir sasolījis.
Nevar būt ka tik maz tērēts, tas tikai par vienu darbu, tur jau atbirmos no šādiem ārpakalpojumiem pavisam citas summas Tam taču atsēdēja padome un valde