Galvenais iemesls Latvijas valsts atpalicībai ir nespēja piedāvāt visiem saviem pilsoņiem kvalitatīvu izglītību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Tāpēc uzrunā Saeimai viņš mudināja Saeimu nopietni pievērsties šai problēmai, tostarp palielināt finansējumu izglītības jomai.
Levits vērtēja, ka “Latvija atpaliek. Un šī atpalicība ir strukturāla”. Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Arvien biežāk Latvija esot atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā, sacīja Levits, norādot uz Eiropas inovāciju rezultātu, kurā Latvija ir trešā no beigām, bet produktivitātes rādītājos ceturtā no beigām.
57% Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tas Eiropā tiek vērtēts kā kritisks rādītājs. Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcijā no visa nodarbināto kopskaita. Modernā sabiedrībā tā tas nevarētu būt, uzsvēra Levits.
Vēl viņš minēja lielo ēnu ekonomikas iespaidu un administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai.
Prezidenta skatījumā – galvenais iemesls šai atpalicībai ir Latvijas valsts nespēja piedāvāt visiem saviem pilsoņiem kvalitatīvu izglītību,
tostarp augstāko, profesionālo un mūžizglītību.
Levits aicinājis Saeimu pievērst uzmanību vairākiem virzieniem:
- jāveic ilgstoši aizkavētā skolu tīkla sakārtošana;
- augstskolu reforma ir jāturpina, un, liekot lietā mērķtiecīgu finansējumu, jānovērš sadrumstalotība un jāsekmē augstskolu izcilība un starptautiskā konkurētspēja;
- 2022. gadā budžetā jāpalielina Latvijas zinātnes bāzes finansējums.
Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumu inovācijās kavē administratīvie šķēršļi, norādīja prezidents.
“Es aicinu jūs nopietni pievērsties šiem šķēršļiem, kas kavē Latvijas attīstību. Latvijas tauta ir pelnījusi dzīvot modernā un labklājīgā valstī. Un tas lielā mērā ir atkarīgs no jums, dārgie kolēģi,” Saeimas deputātiem sacīja Valsts prezidents.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Galvenā problēma izglītības jomā (un sabiedrībā vispār) ir tā, ka mums nav apvienota izglītības sistēma (un sabiedrība). Visām skolām ir jābūt ar valsts valodu kā mācībvalodu.
Ja cilvēks ir atpalicis, tad vaina ir galvā. Ar valsti ir tāpat. Ja spalvainais to nesaprot, tad tas tikai vēlreiz pierāda, kādēļ Latvija ir atpalikusi.
Starp citu, tikko vēl plātījās, ka Latvija esot pievienojusies pasaules turīgāko valstu pulciņam. Tagad saka, esam atpalikuši, kas arī ir patiesība. Jautri!
Tas nu viens prātīgs vārds. Paldies prezidentam. Īpaši par valsts finansēto augstskolu apvienošanu un zinātnes finansējuma palielināšanu.
Diemžēl, Egil, pats atbalstīji un izsludināji tos stulbos augstskolu likuma grozījumus, kompetenču izglītības ieviešanas turpināšanu un pavisam sen neierosināji mainīt Piebalga ieviesto iespēju skolniekam izvēlēties dabaszinību priekšmetus vai humanitāros.
Tur kur ir jāmācās, piemēram, matemātikā, konkursa nav.
Tādēļ jau LU pedagoģijas fakultāte tagad ir pievākusi visu vidusskolu skolotāju apmācību (nabaga studentus nedrīkst pārmocīt). Latvijai zinoši cilvēki nav vajadzīgi. Vajadzīgi caurkrituši liderīgi pianisti.
Acīm redzot Latvijai nemaz nav vajadzīgi cilvēki, kas ir spējīgi mācīties.
Tā ka nemuldiet biznesmeņi, ka jums trūkst speciālistu.
Jums vajadzīgi paklausīgas beziniciatīvas nejēgas, kas jums skatās mutē.
Tas ir tas galvenais Latvijas atpalicības cēlonis.