Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, reitings pieauga Šlesera partijai

Sagaidāms, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā un pasaules un Latvijas reakcija uz to spēlēs būtisku lomu Saeimas vēlēšanās šoruden. Dati par partiju popularitāti februārī – vēl pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai – iezīmē partiju popularitātes starta līnijas.

Vislielākais atbalsts pirms kara Ukrainā bijis partijai “Saskaņa” – nedaudz virs 10%. Uz otro vietu bija pakāpusies valdību vadošā “Jaunā Vienotība”.

Trešajā vietā bija Nacionālā apvienība, kura pavisam nedaudz apsteigusi Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). ZZS ilgstoši reitingā bijusi otrajā vietā, taču februārī noslīdējusi uz ceturto vietu.

Tai seko Aināra Šlesera izveidotā partija “Latvija pirmajā vietā” ar 4,3%. Tas partijai ir labākais rezultāts līdz šim.

Tikai mazliet atpaliek “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”. Bet 3,1% aptaujā atbalstījuši Jauno konservatīvo partiju (tagad ”Konservatīvie”).

Savukārt nedaudz virs diviem procentiem atbalsts bijis Latvijas Krievu savienībai, Latvijas Reģionu apvienībai un partijai “Katram un katrai”. Viena procenta slieksni pārsniegusi arī partija “Republika”.

Jāuzsver, ka šāds atbalsts partijām bijis aptaujā, kas veikta neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka vairākām partijām šis notikums rezultātu var mainīt.

“Citas aptaujas rāda, ka šobrīd visdrīzāk diezgan liela daļa krievvalodīgo ir tādā pārdomu procesā, neziņā, apjukumā, mēģina saprast, kas notiek, par jaunu pārformulē savus viedokļus. Protams, ka tas var atstāt iespaidu uz to partiju popularitāti, kuras lielā mērā balstījās uz krievvalodīgo balsīm. Redzam, ka “Saskaņa” ir ieņēmusi diezgan skaidru, nepārprotamu pozīciju. Redzam, ka notikumi bija negaidīti partijai “Latvija pirmajā vietā!”, kurai februārī popularitāte bija mazliet pieaugusi. Mums ir Latvijas Krievu savienība. Skatīsimies! Šeit es pielieku jautājuma zīmi, kas turpmāk būs ar šo partiju popularitāti,” sacīja Kaktiņš.

No aptaujātajiem 1815 respondentiem 24% atbildēja, ka nezina, par ko balsot, savukārt 17,8% teica, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Avots: lsm.lv