Pēteris Apinis. Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pēteris Apinis, ārsts

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti.

Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 

Pasaules Veselības organizācija (PVO) palūkojās un Andas Čakšas un viņai līdzīgu tukšmuldētāju panākumiem (un tādi ir katras valsts valdībā) un 2024. gada 13. decembrī publicēja globālo statusa ziņojumu par noslīkšanas novēršanu (Global status report on drowning prevention). Dokuments ir 258 lapaspuses garš, un lielāko daļu no tā aizņem valstu ziņojumi lapaspuses apjomā, t.sk., Latvijai veltīta 178. lapaspuse. 

Priekšvārdā PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss saka: “Ikviens var noslīkt. Nevienam nevajadzētu noslīkt”. Ziņojums ir milzīgu kopīgu centienu rezultāts, un tā tapšanā piedalījās vairāk nekā 950 sadarbības partneru no 139 dalībvalstīm un teritorijām, tā tapšanu finansiāli un organizatoriski atbalstīja Bangladešas un Īrijas valdības. 

Es nojaušu, ka vairums Latvijas iedzīvotāju ikdienā nelasa Pasaules Veselības organizācijas ziņojumus, tādēļ mēģināšu pārstāstīt atziņas, kas rodamas PVO dokumentā, bet nobeigumā pievienošu savu skatu – kā uzlabot Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (ministres Andas Čakšas) bezatbildīgo rīcību, kas noved pie daudzu jaunu cilvēku nāves katru gadu. 

Es nojaušu, ka Pasaules Veselības organizācijas dokumentu nav lasījuši ne Anda Čakša, ne veselības ministrs Hosams Abu Meri, tādēļ šis raksts ir aicinājums viņiem ar to iepazīties un sākt rīkoties, pretējā gadījumā mums nāksies publiski katru bērnu slīkšanas gadījumu publiski nosaukt IZM ministres vai VM ministra vārdā, un atzīt, ka viņu bezdarbība ir netieša slepkavība. 

Šeit es vēl vēlētos norādīt, ka Pasaules Veselības organizācija nav vienīgā starptautiskā organizācija, kas izdevusi Latvijai saistošu dokumentu noslīkšanas gadījumu skaita samazināšanai. ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija piedāvā rīcības plānu, ko papildina pieejamie PVO tehniskie norādījumi un iespējas zināšanu apmaiņai un sadarbībai starp valstīm. Tajā visām dalībvalstīm tiek prasīts izveidot valsts kontaktpunktu noslīkšanas novēršanai, izstrādāt valstisku noslīkšanas novēršanas plānu, izstrādāt noslīkšanas novēršanas programmu saskaņā ar PVO ieteiktajām intervencēm, pieņemt un īstenot ūdens drošības likumus visās nozarēs, iekļaut datus par noslīkšanu civilstāvokļa aktu reģistrācijas, kā arī statistikas reģistros un apkopot visus datus par noslīkšanas gadījumiem, veicināt sabiedrības informētības un uzvedības maiņas kampaņas par slīkšanas novēršanu, integrēt noslīkšanas novēršanu esošajās katastrofu riska mazināšanas programmās, atbalstīt starptautisko sadarbību, daloties ar gūtajām atziņām, pieredzi un paraugpraksi reģionos un starp reģioniem, veicināt inovatīvu noslīkšanas novēršanas līdzekļu un tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī sekmēt spēju veidošanu, izmantojot starptautisko sadarbību, ieviest ūdens drošības, peldēšanas un pirmās palīdzības stundas skolu mācību programmās. Tiem, kas garo teikumu līdz galam nesaprata – gan ANO ģenerālā asambleja, gan Pasaules Veselības organizācija aicina skolās ieviest obligātu peldētapmācību, drošības mācību uz ūdens, kā arī pirmās, neatliekamās palīdzības prasmju apguvi. PVO ieteiktajā stratēģijā bērnu noslīkšanas samazināšanai strikti ieteikta valsts programma, kas nodrošinātu drošas vietas peldēšanas apmācībai visiem pirmsskolas vecuma bērniem (pasvītrojums mans, P.A.) bērnudārzos un pirmsskolas iestādēs. 

Bet atgriezīsimies pie PVO dokumenta. Pasaules Veselības asamblejas dokumentā sniegts pārskats par galvenajām stratēģijām noslīkšanas novēršanai un profilakses pasākumu izsekošanai nākotnē. Svarīgi ir tas, ka šis ziņojums izgaismo traģisku, novārtā atstātu un lielākoties novēršamu sabiedrības veselības problēmu. Noslīkšana ir nopietna sabiedrības veselības problēma, kas katru gadu visā pasaulē izraisa 300 000 nāves gadījumu. Katru stundu vairāk nekā 30 cilvēku zaudē dzīvību noslīkšanas dēļ. Kopš 2000. gada līdz 2021. gadam noslīkšanas gadījumu skaits pasaulē ir samazinājies no 6.1 līdz 3.8 uz 100 000 iedzīvotāju 2021. gadā. Samazinājums ir reģistrēts visos PVO reģionos, vidējais samazinājums ir tikai 1% gadā, un šis samazinājums ir ļoti atšķirīgs dažādās valstīs un reģionos, piemēram, Igaunijai ir izdevies gandrīz divkārt samazināt slīkušo skaitu, bet Latvijai šis skaitlis ir reģionā augstākais. Nav diez kāds mierinājums atziņā, ka lielākā daļa noslīkšanas nāves gadījumu (92%) notiek valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši Āfrikā (pasaules līderi slīkšanā ir Somālija, Centrālāfrikas republika, kā arī Gajāna Dienvidamerikā). Lieta tāda, ka Āfrikā ūdens ir silts un piemērots peldēšanai visu gadu, bet Latvijā – tikai trīs mēnešus gadā. Vienkārša matemātika liecina – ja mums silts ūdens upēs, ezeros un jūrā būtu 12 mēnešus, Latvijā slīktu vairāk nekā Āfrikas valstīs. 

Paskatoties uz pasaules skaitļiem nav grūti pamanīt dažas likumsakarības. Vīriešu noslīkšanas rādītāji ir vairāk nekā divas reizes augstāki nekā sieviešu, un to PVO skaidro ar riska uzņemšanos un alkohola lietošanu, kā arī ar profesionālu darbību ūdens iedarbībai bīstamos apstākļos ar ierobežotu piekļuvi drošības līdzekļiem.

Protams, visā pasaulē vairāk noslīkst bērni – līdz 5 gadu vecumam noslīkst ceturtā daļa no visiem pasaules noslīkušajiem, bet vēl ceturtā daļa – līdz 18 gadu vecumam. Pasaulē noslīkšana ir ceturtais galvenais nāves cēlonis bērniem vecumā no 1 līdz 4 gadiem un trešais galvenais nāves cēlonis bērniem vecumā no 5 līdz 14 gadiem.

Taču dažās valstīs noslīkšanas risks lielāks ir to cilvēku vidū, kuri ir vecāki par 70 gadiem, piemēram, Grieķijā tie ir 61% no visiem noslīkšanas gadījumiem. Daudzās valstīs palielinās paredzamais mūža ilgums un sabiedrība noveco, tādēļ noslīkšanas problēma vecu ļaužu vidū strauji pieaug populārākajos kūrortos, un īpaši šajā ziņā izceļas Taizeme. Te man jāpiebilst, ka Pasaules Veselības organizācija savā ziņojumā analizē, taču statistikā par noslīkšanu tieši neiekļauj pašnāvības ar slīkšanu, nogalināšanu ar slīcināšanu, noslīkšanu, apgāžoties un ūdenī nonākot transporta līdzeklim, kā arī noslīkšanu plūdu gadījumos, galvenokārt tāpēc, ka par šiem gadījumiem globāli iegūts neliels datu kopums, ar kuru nav iespējams būtiski ekstrapolēt globālās tendences. Tomēr dažādas uzskaites sistēmas dažādās pasaules valstīs neizslēdz, ka globālajjā PVO statistikā atsevišķas valstis ieskaitījušas arī šādi bojā gājušos. 

Globāli noslīkšana bieži skar visneaizsargātākos, nabadzīgākos un vismazāk izglītotos, tos, kas dzīvo lauku apvidos, tos, kuru darbs saistīts ar ūdeni, piemēram, zvejniecība, jūrniecība. Piemēram, Globālā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija lēš, ka katru gadu darba laikā iet bojā vairāk nekā 32 000 zvejnieku – 80 nāves gadījumu katru dienu. Nabadzība, nevienlīdzība un pakļautība profesionālajai iedarbībai, kā arī ar klimatu saistītie riski ir svarīgi noslīkšanas faktori. 

Cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas izraisa ekstrēmas laikapstākļu parādības, tādējādi palielinot plūdu un sausuma iespējamību un nopietnību. Šis ar ūdeni saistīto apdraudējumu pieaugums neproporcionāli ietekmē nabadzīgos un neaizsargātos iedzīvotājus. Plūdi ir izraisījuši 44 % no visām katastrofām laikā no 2000. līdz 2019. gadam, un tiek lēsts, ka 75 % nāves gadījumu plūdu izraisītās katastrofās ir noslīkšanas gadījumi. Mainoties klimatam, upju plūdu ietekme divkāršosies pusmiljardam cilvēku, un visvairāk plūdu skartie reģioni būs Āzijā. 

Augstākas temperatūras pasaulē ietekmē ziemas noslīkšanas gadījumu skaitu valstīs, kurās iekšzemes ūdeņi vēsturiski ir bijuši apledojuši. Attiecībā uz Latviju, šis aspekts katru gadu paņem vairāk nekā desmit zemledus makšķernieku (nosaukums jau tematisks) dzīvību. 

Pieaugošā karstuma viļņu iespējamība un smagums arī palielina noslīkšanas risku. Temperatūrai paaugstinoties, arvien vairāk cilvēku meklē ūdeni, lai atvieglotu karstumu, un parasti ilgāku laiku pavada ūdenī un uz ūdens. Austrālijas pētnieku dati liecina, ka risks noslīkt ar letālu iznākumu karstuma viļņu dienās ir par 18 % lielāks salīdzinājumā ar dienām, kad karstuma viļņu nav, un turklāt dienās ar augstāku temperatūru palielinās alkohola patēriņš. Kaut Latvijā līdzīgas statistikas nav, slīkšana Latvijas iekšējās ūdenstilpnēs korelē gan ar augstāku gaisa temperatūru, gan alkohola patēriņu. 

Ceļošana pa ūdeni nepastāvīgos laika apstākļos vai bez atbilstoša drošības aprīkojuma palielina noslīkšanas risku. Arvien vairāk cilvēku pamet savas dzīvesvietas konfliktu, vardarbības, politiskās vai ekonomiskās nestabilitātes, kā arī klimata pārmaiņu un citu katastrofu dēļ. Daudzos gadījumos šie cilvēki izmanto neregulārus migrācijas kanālus, kas ir ārkārtīgi bīstami. Eiropiešiem labāk zināmais migrācijas kanāls ir pārvietošanās pāri Vidusjūras plašumiem bīstamos apstākļos, izmantojot pārpildītus un nedrošus kuģus uun gumijas motorlaivas. Starptautiskās Migrācijas organizācijas vadītais pazudušo migrantu projekts lēš, ka kopš 2014. gada nedrošos migrācijas ceļojumos dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 67 922 cilvēki, un vairāk nekā 57% no tiem pierādīts iemesls ir noslīkšana. Tiesa, šie nāves gadījumi nav iekļauti PVO globālajos noslīkšanas aprēķinos. Papildus atziņa, ka migrantiem un bēgļiem ir lielāks noslīkšanas risks pēc ierašanās galamērķī, jo viņi nepazīst jauno vidi un ar to saistītos iespējamos ūdens riskus, kā arī viņiem trūkst peldēšanas un ūdens drošības prasmju. 

Noslīkšanas gadījumu vidū ļoti liela ir pašnāvības nolūkos veikta noslīkšanas gadījumu proporcija. Nāves izraisīšanai veiktu tīšu noslīkšanu ar letālu iznākumu slogs pasaulē nav zināms, jo ir medicīniski – juridiski sarežģīti noteikt ūdenī došanās nodomu, kā arī reliģisko un kultūras uzskatu dēļ pašnāvība noslīkšanas rezultātā nav pieņemama vai ir noziegums. No pieejamās literatūras zināms, ka riska faktori ir vecāks vecums un psihiskas slimības. 

Globāli noslīkšanas nozīmīgākais veicinošais faktors ir alkohola un/vai narkotisku vielu lietošana. 

Noslīkšana ir sarežģīta sabiedrības veselības problēma, kuras risināšanā globāli tiek aicināti iesaistīties dažādu nozaru speciālisti, lai novērstu riska faktorus. Neraugoties uz esošajiem, uz pierādījumiem balstītajiem, rentablajiem un PVO ieteiktajiem noslīkšanas novēršanas pasākumiem, globālais ziņojums skaidri parāda, ka to ieviešana un īstenošana netiek veikta (Latvijā pat netiek publiski diskutēta), un tiesību akti joprojām tiek nepietiekami izmantoti. Mazāk nekā ceturtā daļa valstu peldēšanas un ūdens drošības apmācība reāli iekļauta skolu mācību programmās (PVO ziņojumā par situāciju Latvijā uzrādīts, ka peldētprasmes apmācība pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī peldēšanas un drošības ūdenī iekļaušana skolas mācību programmā ir sub-nacionālā līmenī ar ļoti ierobežotu pārklājumu). 

Noslīkšanas profilakses pasākumi ir ļoti svarīgi, lai novērstu vēl miljoniem nāves gadījumu un traumu – prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā 7 miljoni cilvēku varētu noslīkt vai ciest no ilgstošas invaliditātes slīkšanas dēļ. Bezdarbība PVO skatījumā ir noziedzīga. PVO globālajam statusa ziņojumam vajadzētu būt brīdinājuma signālam visiem. Globāli ir jāpalielina izpratne par noslīkšanas radīto cilvēku, sociālo un ekonomisko postu un veidiem, kā to novērst, visos līmeņos – no politiķiem un lēmumu pieņēmējiem līdz kopienām. Noslīkšana ir sabiedrības veselības un vienlīdzības jautājums, kas pārāk ilgi ir ignorēts un kam tagad steidzami ir nepieciešama reakcija, kas ir samērīga ar tās radītajiem draudiem.

2021. gadā noteikta Pasaules noslīkšanas novēršanas diena, kas tiek atzīmēta 25. jūlijā. 2023. gadā tika izveidota pirmā Globālā alianse noslīkšanas novēršanai, kurā piedalās ANO aģentūras, kas strādā, lai risinātu noslīkšanas riska faktoru problēmu vairākās nozarēs, tostarp transporta, izglītības, kuģošanas drošības, katastrofu riska mazināšanas un darba drošības jomā. Šis ziņojums liecina, ka aplēstā mirstība no noslīkšanas pasaulē laika gaitā ir samazinājusies, jo riski un prioritātes ir labāk izprastas. Tomēr panākumi ir daudz mazāki par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu globālos mērķus. 

Pamatojoties uz šo impulsu, PVO turpinās cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai risinātu šo novēršamo nāves un invaliditātes cēloni. Es aicinu visas dalībvalstis veikt brīvprātīgus pasākumus, kas izklāstīti ANO Ģenerālās asamblejas un Pasaules Veselības asamblejas rezolūcijās par noslīkšanas novēršanu. Tie ir rentabli risinājumi, kas var glābt dzīvības. Noslīkt var ikviens. Nevienam nevajadzētu noslīkt.

Latvijas situācija – bērni, jaunieši nemācās peldēt un slīkst

Latvijā ir slimīga attieksme pret peldētapmācību – skolu direktori izvairās maksāt par baseinu, vecāki un ģimenes ārsti dod atbrīvošanas dokumentus no peldēšanas nodarbībām, bet Latvijā katru gadu noslīkst vairāk nekā simts jaunu cilvēku, jo nav apmācīti peldētprasmē un drošībā uz ūdens. Tas, kas Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāsaprot, kā arī jāizskaidro skolu direktoriem, skolotājiem un vecākiem (tas Veselības ministrijai būtu atkārtoti jāatkārto arī ģimenes ārstiem) – ja bērns neapmeklēs peldēšanas stundas, viņam ir daudzkārt lielākas iespējas noslīkt. Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina, ka katrs Latvijas bērns 7 reizes nedēļā vismaz stundu nododas fiziskām aktivitātēm, bet vismaz vienai no šīm reizēm būtu jābūt peldētapmācībai baseinā.

Peldētprasmes uzlabošana ir komplekss jautājums, kas prasa koordinētu rīcību no valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu, sporta organizāciju un vecāku puses. Tikai apvienojot spēkus, mēs varam nodrošināt, ka nākamās paaudzes Latvijas iedzīvotāji būs drošāki ūdenī. Šobrīd centieni apmācīt bērnus peldētprasmē ir dažu aktīvu cilvēku (Zane Gemze, Aivars Platonovs – paldies viņiem par to!) vai Latvijas Peldēšanas federācijas valstiska attieksme un rīcība.

Valsts līmenī galvenais uzdevums būtu ne tikai deklaratīvi ierakstīt ministru kabineta noteikumos, bet arī precīzi ieviest obligātu peldēšanas apmācību visiem skolēniem. Labs risinājums būtu arī piedāvāt peldēšanas nodarbības kā ārpusskolas aktivitāti skolās, lai bērni varētu izvēlēties sev piemērotāko laiku un intensitāti. Šobrīd baseini tiek slēgti, jo skolām tos uzturēt nav rentabli (piemērs, Rīgas 3. ģimnāzijas rīcība). Uzdevums būtu palielināt pieejamo peldbaseinu skaitu, īpaši novados, kur to trūkst. Protams, tas nozīmētu arī padarīt peldbaseinus pieejamākus, piemēram, samazinot ieejas maksu vai piedāvājot atlaides skolēniem. Patiesībā jau uzdevums būtu veidot skolas par peldēšanas centriem, kur bērni varētu mācīties peldēt gan skolas laikā, gan ārpus tās.

Ko vēl gaidām no Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas? Plašas informācijas kampaņas, kas uzsvērtu peldēšanas nozīmi bērnu drošībai un veselībai. Iesaistīt pašvaldības peldēšanas veicināšanas aktivitātēs, piemēram, organizējot peldēšanas sacensības un pasākumus. Sniegt finansiālu atbalstu peldēšanas organizācijām un klubiem, lai tās varētu īstenot savus projektus, īpaši attiecībā uz bērnu peldēšanas apmācībām un peldēšanas trenēšanu. Sadarboties ar Latvijas Peldēšanas federāciju, lai kopīgi izstrādātu un īstenotu peldēšanas veicināšanas programmas. Piedāvāt vecākiem konsultācijas par peldēšanas apmācības iespējām un bērnu drošību ūdenī.

Un ļoti būtiski – pārstāt izlikties par superdemokrātiem, atjaunot fizisko prasmju novērtēšanu skolās, kas attiecībā uz peldēšanu nozīmētu ieviest regulāru peldēšanas prasmju novērtēšanu skolās, lai sekotu līdzi bērnu progresam un identificētu tos, kam nepieciešama papildu palīdzība.

Savai kolēģei Andai Čakšai atgādināšu, ka viņa, Izglītības un zinātnes ministres amatā nulle kā stājusies, raidījumā “Dr.Apinis” solījās atrisināt bērnu apmācību drošībā uz ūdens un peldētprasmi. Izgriezumus no šī raidījuma kā nepildītus solījumus būšu gatavs daudzkārt publiskot pirms nākamajām vēlēšanām, ja vien – ja vien šogad Anda Čakša nesāks pildīt to, ko solījusies darīt. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!