Pedagogu streika iznākums: kompromiss bez reāla finansējuma

Kad viedokļu vētra par pedagogu pieteikto beztermiņa streiku norimusi, apgriezienus uzņem mediķu arodbiedrība, kas pieteikusi brīdinājuma streiku jau nākamnedēļ vienlaikus ar protesta akciju pie Ministru kabineta. Prasības gan izglītības, gan veselības nozares darbiniekiem ir līdzīgas – sakārtot darba samaksas sistēmu un palielināt atalgojumu, interneta laikrakstā Neatkariga.nra.lv raksta Inga Paparde.

Skolotāji piekrituši kompromisam, un no abu streika sarunās iesaistīto pušu sniegtās informācijas izriet, ka izglītības darbinieku algas tiks palielinātas jau no nākamā gada janvāra, negaidot, kā ierasts, pirmo septembri. Sarunās ar skolotājiem “Neatkarīgā” noskaidroja, ka ticības šim solījumam nav, jo vēl ir jāpieņem virkne lēmumu valdībā un Saeimā, īpaši saistībā ar skolotāju algu palielinājumam nepieciešamo finansējumu. “Mums ir tiesības streikot uzreiz, ja kaut viens vienošanās punkts netiek pildīts,” atsaucoties uz Streika likumu, saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Gaida grafiku par algu palielinājumu

“Mūsu pirmā prasība bija par darba samaksas palielinājuma grafiku,” stāsta arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, uzsverot, ka šī prasība ir izpildīta attiecībā uz visiem pedagogiem, no pirmsskolas līdz augstskolai. Izglītības likums nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par valdības apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Šis grafiks jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam, sākot no 2023. gada 1. septembra. Valdībai ir jāparedz finansējums 2023. gada un vidēja termiņa budžeta projektā. Šo grafiku skolotāji un valdība no ministrijas gaida līdz šā gada decembrim. Faktiski tas nozīmē, ka skolotāji ir panākuši to, ka nākamo piecu gadu pedagogu atalgojuma kāpums būs skaidri redzams grafikā jau šī gada decembrī, nesagaidot nākamā gada vasaru.

Pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek saskaņota ar vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā, un, kā skaidro Inga Vanaga, tas no 2023. gada 1. septembra pirmsskolas pedagogiem bruto būtu 1527 eiro mēnesī par 40 stundu darba nedēļu, vispārējās izglītības pedagogiem – 1374 eiro (par 36 stundu darba nedēļu), bet par 30 stundu darba nedēļu, kā to rēķina pašlaik, mēnesī bruto darba samaksa būtu 1140 eiro. Tiesa, jāņem vērā, ka skolotāju darba samaksas aprēķināšana ir visai sarežģīta, jo tajā tiek ņemtas vērā katra skolotāja individuāli nostrādātās kontaktstundas un pārējās stundas dažādiem citiem pienākumiem, tostarp stundu sagatavošanai, ko pašlaik praktiski neapmaksā.

Nauda apsolīta slodzes sakārtošanai

Skolotāju darba slodzes sakārtošana jeb sabalansēšana bija otra arodbiedrības pirmsstreika prasība. “Te ir rasts kompromiss – daļai pedagogu slodze tiks sabalansēta no janvāra, bet daļai no nākamā gada septembra,” saka Inga Vanaga. Arodbiedrības vadītāja skaidro, ka tas būs iespējams, pateicoties valdības apsolījumam piešķirt papildu finansējumu – kopumā 70 miljonus eiro no valsts un pašvaldību budžeta.

“Lai no janvāra varētu palielināt algas, papildus algu fondam būs 11 procenti finansējuma, ko varēs izmantot atkarībā no tā, kāda ir situācija skolā, piemēram, sabalansējot slodzes, veidojot piemaksas par darbu, ko līdz šim neapmaksāja. Tas ir būtisks ieguvums,” uzsver I. Vanaga. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023. gada 1. decembrim ir jāizstrādā grozījumi, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām, un tie jāiesniedz Ministru kabinetā. Tāpat līdz šim datumam ministrijai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāizstrādā vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.

Pašlaik no arodbiedrības skaidrojuma izriet, ka no nākamā mācību gada darba slodzes sadalījums (36 stundu nedēļā) būs līdz 65 procentiem mācību stundās un ne mazāk par 35 procentiem gatavošanās un citu pienākumu īstenošanai, sākot ar 2023. gada 1. septembri. “Likums nosaka, ja kaut viens vienošanās punkts netiek pildīts, mums ir tiesības streikot uzreiz, neizejot visu smagnējo procedūru par streika saskaņošanu, tāpēc mēs sekosim, lai vienošanās tiktu izpildītas, mēs sekosim, lai arī pēc Saeimas vēlēšanām tas tiktu izpildīts,” sacīja I. Vanaga.

Skolotāju slodžu jautājumu skaidro Izglītības un zinātnes ministrija: ja skolotājs strādā likumā noteiktās maksimālās 40 darba stundas nedēļā un viņa darba slodze nav sabalansēta, izglītības iestādes vadītājs var pieņemt darbā papildu skolotājus un nodrošināt pedagogiem sabalansētu slodzi. Tādā gadījumā skolotāji saņems darba samaksu esošajā apjomā vai lielāku, bet veiks mazāku darba apjomu. Taču, ja situācijās, kad skolotāji strādā maksimālās 40 darba stundas nedēļā un viņu slodze nav sabalansēta, bet izglītības iestādes vadītājam nav iespējas pieņemt darbā papildu skolotājus, izglītības iestādes vadītājs var vienoties par esošās slodzes saglabāšanu skolotājam, taču paaugstināt mēneša darba algas likmi. Tādējādi skolotājs par esošo darba apjomu saņems lielāku darba algu.

Pašvaldības iebilst, ka naudu ņems no tām

No 72 miljoniem eiro papildu finansējuma 59 miljoni ir paredzēti no valsts budžeta, bet 12 miljoni no pašvaldību budžeta. Tomēr Latvijas Pašvaldību savienība, kas jau pirms streika pieteikuma vērsa uzmanību uz budžeta problēmām, arī tagad neklusē. “Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais priekšlikums par pedagogu atalgojuma palielināšanu, uzdodot pašvaldībām savā budžetā atrast 12 miljonus eiro, lai novērstu pedagogu streiku, ir pretrunā ar Ministru kabineta deklarāciju, kurā teikts, ka valdība apņemas palielināt pedagogu algas par valsts budžeta līdzekļiem,” saka Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis. “Mums ir nepieņemami, kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi šo priekšlikumu, lai novērstu gaidāmo pedagogu streiku. Ar pašvaldībām pirms tam nekādas sarunas nav notikušas, un arī aprēķini nav iesniegti.” Šī replika attiecas tieši uz pirmsskolas pedagogiem, kuru algas apņēmusies maksāt valdība, un bija apsolīts līdz gada beigām izstrādāt attiecīgu dokumentu.

G. Kaminskis skaidro, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde pašvaldību budžetā, kas pašlaik patiešām ir un tiek prognozēta arī gada beigās, nesedz ne straujo energoresursu kāpuma kompensēšanu, kam vajadzēs vismaz 80 miljonus eiro, kā arī nesedz līdzekļu apjomu, kas nepieciešams to izglītības nozares darbinieku atalgojuma izmaksai, ko nodrošina pašvaldības.

Avots: neatkariga.nra.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!