Lai gan Covid-19 pandēmijas dēļ veselības aprūpe saņēmusi papildu naudu, tās bāzes finansējums joprojām ir ļoti zems. Par to brīdina Pasaules Veselības organizācija, norādot, ka nepietiekamā valsts finansējuma dēļ cieš iedzīvotāji. Latvijā medicīna ir dārga, un pakalpojumi grūti pieejami, vēsta TV3 Ziņas.
Naudas trūkums veselības aprūpē bijusi hroniska Latvijas problēma, norāda Pasaules Veselības organizācijā. Nozarei ilgstoši atvēlēti astoņi līdz desmit procenti valsts budžeta, taču saskaņā ar organizācijas rekomendācijām finansējumam jābūt vismaz 12% apmērā, kas naudas izteiksmē ir iztrūkums par aptuveni trešo daļu miljarda.
Un nepietiekami valsts ieguldījumi nozīmē, ka pārāk dārgi par veselības aprūpes pakalpojumiem nākas maksāt iedzīvotājiem no savas kabatas.
Uldis Mitenbergs, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītājs: “Problēma ar tik augstiem mājsaimniecību maksājumiem ir tāda, ka bieži vien mājsaimniecības saskaras ar katastrofāliem izdevumiem, kas tās noved pie nabadzības sliekšņa. Dažkārt arī iegrūž nabadzībā. Un, protams, tas arī noved pie tā, ka ir daudz neapmierinātu veselības vajadzību. Un arī šeit diemžēl Latvija ir līderpozīcijās.”
Aizvadītajos gados situācija mainījusies, finansējums nozarei ir audzis, ko atzinīgi novērtē starptautiskie eksperti.
Tamāšs Evetovitss, PVO pārstāvis: “Jūs tagad esat uz pareizā ceļa, palielinot valsts finansējumu veselības aprūpei. Taču mūsu lūgums ir nodrošināt valsts finansējumu augstākā līmenī.”
Pasaules Veselības organizācijai ir bažas, ka papildu nauda tagad piešķirta, lai cīnītos ar pandēmiju, savukārt bāzes finansējums saglabājas pārāk zemā līmenī.
Tamāšs Evetovitss, PVO pārstāvis: “Latvijai tā patiešām būtu katastrofa, ja šis kurss netiks mainīts.”
Tikmēr valdībā norāda, ka veselības aprūpe joprojām ir prioritāte. Nozarei nākamajā gadā atvēlēts vislielākais papildu finansējums – 130 miljoni eiro. Veselības ministrs sola, ka tas vairos pakalpojumu pieejamību.
Daniels Pavļuts, veselības ministrs, “Attīstībai/Par!”: “Mums ir izdevies panākt papildu būtisku finansējuma pieaugumu tieši ārstniecībai, ārstniecības pakalpojumiem. Tieši tos pacienti sajutīs, kā pieejamākus un kas potenciāli atstās iespaidu arī uz mazākiem izdevumiem no cilvēku kabatām.”
Tiesa, tas notiks uz mediķu atalgojuma rēķina, kas neaugs tik strauji, kā to prasa nozare.
Daniels Pavļuts, veselības ministrs, “Attīstībai/Par!”: “Diemžēl tā ir dilemma. Ja šis veselības budžeta piešķīrums ir ierobežots, tad sanāk šīs smagās izšķiršanās starp pieejamību aprūpes pakalpojumiem un starp atalgojumiem, kuri arī ir kritiski svarīgi.”
Līdz ar to veselības aprūpē strādājošie turpina celt trauksmi par taupīšanu uz viņu atalgojumu.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente: “Es negribētu, ka mums ir tāda situācija, kā savā laikā bija Āfrikā, ka tika būvētas milzīgas slimnīcas, kuras tagad stāv tukšas, jo nav kas tajās strādā. Mūsu Covid-19 situācijā būtībā telpu vai iestāžu trūkums nav problēma. Mūsu problēma ir cilvēku trūkums. Situācija ir katastrofāla. Es tiešām nezinu, kā lai es saucu, kur lai saucu un kā lai es pārliecinu politiķus, ka situācija ir katastrofāla.”
Veselības aprūpē strādājošo algu celšanai nākamgad papildus piešķirti 35 miljoni eiro, kas nav pat puse tā finansējuma, ko prasa nozare.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: TV3 Ziņas
Lai paņem no armijas. Medicīna jau tā pati aizsardzība vien ir, tikai pretinieks cits. Teorētiski iespējamā kara gadījumā vai visi domā ka būs nesašaujami terminatori un Rembo? Domā ka nebūs ievainoto?, tajā momentā uzreiz būs vajadzīga arī medicīna, tā ka uzskatu pilnīgi normāli no aizsardzības budžeta daļu ieskaitīt medicīnas budžetā, itsevišķi šādā situācijā.
Medicīnā līdzekļi jāizlieto prātīgāk, nevis jāizgāž nesaimnieciskos projektos. Jo tā saimniekojot kā saimnieko medicīnas jomā tur var arī 10 miljardus iegāzt, būs pa maz.
Vai Joskem vajag flīğeli par 148 000 , tādu jautājumu ir daudz ?
Pašsaprotami, tikai tā nauda ir jānopelna un pie pašreizējā darba ražīguma un vēlmes strādāt… Tik pat saprotami, ja jaunieši pie pirmās iespējas pametīs šo zemi pensionāru miera, klusuma un dabas vērotāju ziņā Tā ka aizņemties var tikai nekad neapmakšajamu daļu. No otras puses tas cipars nav tik liels, ja pie valsts fiansējuma pieskaitītu tērēto privātajā medicīnā un pateicībās— tuvinājumā jau tas vien būtu tur pat