Partiju reitingi maijā: lielākais kritums “Apvienotajam sarakstam”

Maijā vislielākais popularitātes kritums ir partiju apvienībai “Apvienotais saraksts”, bet populārākais politiskais spēks aizvien ir “Jaunā Vienotība”, savukārt trešo vietu saglabājusi “Latvija pirmajā vietā”, liecina jaunākie pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotie SKDS partiju reitingi.

Lielākais kritums – “Apvienotajam sarakstam”

Reitingos procenti attiecas uz visiem balsstiesīgajiem.

Uz jautājumu – ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko apvienību vai partiju jūs balsotu, lielākā daļa atbildēja – par “Jauno Vienotību”.

“Jaunās Vienotības” reitings, salīdzinot ar aprīli, ir nedaudz krities, maijā tas ir 10,8%. Otrajā vietā maijā ierindojas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 8,9%. Savukārt trešajā vietā jau otro mēnesi pēc kārtas izvirzījusies “Latvija pirmajā vietā” – ar 8,3%, salīdzinot ar 7,8% iepriekšējā mēnesī. Ceturtajā vietā ir partija “Progresīvie” (6,5%), bet piektajā – Nacionālā apvienība (6,4%).

Vislielākais kritums maijā ir “Apvienotajam sarakstam”; partiju apvienībai reitings krities par gandrīz diviem procentiem – no 7,7% aprīlī līdz 5,8% maijā.

Ja pārrēķina partiju popularitāti starp balsstiesīgajiem, kuri aptaujas brīdī bija izlēmuši, par ko balsot, tad redzams, ka 5% barjeru pārvarētu astoņas partijas – tās, kas šobrīd ir pārstāvētas parlamentā, un vēl partija “Saskaņa”, kurai neizdevās iekļūt 14. Saeimā.

Partija “Latvija pirmajā vietā” izvirzījusies otrā tūlīt aiz “Jaunās Vienotības”.  

Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1700 Latvijas pilsoņu, un tā tika veikta gan klātienē, gan internetā. 

“Latvija pirmajā vietā” straujo reitingu kāpumu skaidro ar arvien pieaugošo sabiedrības neapmierinātību

Partijas “Latvija pirmajā vietā” straujais reitingu kāpums pievērsis arī politologu un sociologu uzmanību. 

Sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja – partijas popularitāte no gada sākuma aug pamazām un pamatīgi. Kaktiņš reitingu pieaugumu skaidroja ar partijas “Latvija pirmajā vietā” lielo aktivitāti sociālo tīklu vietnēs un vienlaikus ar arvien pieaugošo sabiedrības neapmierinātību.

Kaktiņš sacīja: “Atcerēsimies inflāciju, un te arī ļoti svarīgi, nu, mēs zinām, ka augstākā valsts pārvaldes struktūra tagad pieliek vienreiz, otrreiz pie algas. Tur, starp citu, ir ļoti spēcīgs morāli ētiskais aspekts, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar tā vienkārši sev pielikt pie algām. Tas veido šo sabiedriskās domas fonu, un attiecīgi, ja šeit ir kaut kādas opozīcijas partijas, kuras attiecīgi ir aktīvi un varbūt mazliet agresīvi, ja runā par šīm tēmām, un vērš sabiedrības uzmanību, nu, tad mēs redzam, ka, iespējams, šis ir brīdis, kurā var ievākt sev plus punktus.”

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle savukārt partijas reitingu lēcienu maijā skaidroja ar “Latvija pirmajā vietā” aktivitāti pirms prezidenta vēlēšanām, ar saukli “gāzt Kariņa-Levita režīmu”.

Politoloģe norādīja: “Interesanti būs skatīties, tieši kas notiks ar “Latvija pirmajā vietā” reitingiem pēc prezidenta vēlēšanām, jo es domāju, ka visdrīzāk pēc šī straujā lēciena diez vai izdosies noturēties šajā līmenī un, iespējams, tomēr sekos lejupslīde, tāpēc ka tās ekspektācijas, kuras, iespējams, izsauca šo straujo lēcienu, jau nav piepildījušās. Jo, no vienas puses, [Egila] Levita kungs vairs nav un nebūs prezidents, bet no otras puses – faktiski esošā koalīcija vai vismaz “Jaunā Vienotība”, kas bija [“Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra] Šlesera kunga retorikā tas otrs ļaunais spēks, jau ir saglabājusi savas pozīcijas.”

“Jaunās Vienotības” popularitāte mazinās

Reitingi arī parāda “Jaunās Vienotības” popularitātes lejupslīdi.

Metla-Rozentāle uzskata, ka kopumā partijas stabilo pozīciju var zināmā mērā apbrīnot. Partija reitingu augšgalā atrodas kopš pērnā gada marta. Politoloģe pieļauj, ka arī prezidenta vēlēšanas, sadarbojoties ar ZZS, to būtiski nesašūpos.

“Es domāju, ka “Jaunās Vienotības” vēlētājs, kā jau es minēju, ir tāds diezgan racionāli pragmatisks un vairāk vērtē situāciju. Ja tiešām viņš redzēs, ka ir kaut kādas sekas, teiksim, ZZS atbalstam jeb, respektīvi, tur sākas kaut kādas vēl tālākas konsekvences. Es pilnīgi esmu pārliecināta, ka tad gan viņš reaģēs,” pauda politoloģe.

Tikmēr sociologs Kaktiņš novērojis, ka “Jaunās Vienotības” popularitāte mazinās jau ilgāku laiku.

“Ja nekas nemainās valdībā, koalīcijā, tad es paredzu, ka vidējā termiņā visdrīzāk šī tendence turpināsies, jo atkal tas, kas visiem ir apakšā, tā ir absolūti lielākā daļa sabiedrības fundamentāla neapmierinātība ar to, kas un kā notiek valstī,” pauda Kaktiņš.

Kaktiņš norādīja, ka to varētu mainīt, ja partija neapmierinātības iemeslus spētu atrisināt, kas, visticamāk, neesot iespējams. 

Attiecībā uz pārējām partijām maija reitingi vismaz pagaidām nenorāda uz būtiskām sabiedriskās domas izmaiņām, uzskata politologi.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!