Partiju reitingi: izredzes iekļūt Saeimā 7 līdz 12 sarakstiem

Līdz Saeimas vēlēšanām atlikusi vairs tikai 31 diena. Jaunākie reitingu dati rāda, ka vēlētāju simpātijas ir sadalījušās ļoti plaši starp 19 politisko partiju un apvienību piedāvātajiem kandidātu sarakstiem. Prognozes liecina, ka izredzes iekļūt Saeimā ir 7 līdz 12 sarakstiem. Vēlētāju aptauju pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veicis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. 

Saeimā varētu tikt no 7 līdz 12 partijām

Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu? Tāds jautājums tika uzdots SKDS aptaujā. Vēlētāju atbildes ir sarindojušās tā, ka pirmais trijnieks bez izmaiņām. Pirmajā vietā ir premjera partija – “Jaunā Vienotība”. Otrajā vietā arī ir varas partija – Nacionālā apvienība. Trešā ir opozīcijā esošā “Saskaņa”. 

Augšup uz 4. vietu ir pacēlušies vēl vieni opozicionāri – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Kā uzskata aptaujas veicēji – iemesls ir Aivars Lembergs. Kaut arī smagos koruptīvos noziegumos pirmajā instancē notiesāts un kā vienmēr nekandidē, Lemberga popularitāte joprojām ir augsta. Taču vēl straujāks pieaugums ir Apvienotajam sarakstam (6. vieta), kurā ir daļa politiķu, kas no ZZS atšķēlās.

Sociologi domā, ka vēlētāji tikai tagad sāk izšķirties, kuru no bijušās ZZS daļām atbalstīt. Pašlaik nedaudz vairāk sliecoties uz Apvienoto sarakstu.

SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš stāstīja: “Ir ļoti daudzi vēlētāji, kas nevis dzīvo ar politiku, ceļas, guļas katru dienu, ir iekšā visās aktualitātēs, bet kuri par to, kas notiek politikas laukā, tam pieslēdzās tikai tik, par cik – kaut kad no reizes uz reizi. Kamēr viņi to tā sadzird, samana. Un ne tikai sadzird, samana, bet arī savā prātā izdomā, ko tas priekš viņiem nozīmē. Vai viņiem tas patīk, vai viņiem tas nepatīk, tā teikt, ieņem kaut kādu pilsonisku pozīciju. Un skaidrs, ka tas viss prasa laiku.

Tagad mēs redzam – kaut kāds zināms laiks ir pagājis. Acīmredzot, arvien vairāk cilvēki kaut kā nopozicionējas – patīk vai nepatīk. Nu, tas stabiņš liecina, ka biežāk laikam viņi noskaidro, ka viņiem patīk.”

Tomēr – aptaujas veicēji uzskata, ka pašreizējās svārstības reitingos ir pārāk niecīgas. Tādēļ nevar teikt, ka kāda saraksta izredzes ir būtiski mainījušās. Un – ja vēlētāji nobalso tā, kā ir solījuši, tad redzams, ka 5% barjeru pilnīgi droši pārvar pirmie septiņi saraksti – “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Saskaņa”, ZZS, “Progresīvie”, Apvienotais saraksts un “Attīstībai/Par”.

Bet izredzes iekļūt ir vēl pieciem sarakstiem – “Stabilitātei”, Latvijas Krievu savienībai, “Konservatīvajiem”, “Latvija pirmajā vietā”, kā arī “Katram un katrai”.

Arvien vairāk cilvēku pieļauj dalību vēlēšanās

Vai jūs plānojat piedalīties Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī? Uz šo jautājumu 35% atbildēja, ka noteikti piedalīsies. Tas ir pieaugums mēneša laikā par 5%. Atbildētāju “vairāk ticams, ka piedalīšos” īpatsvars palicis nemainīgs – 34%. Nedaudz ir samazinājies to skaits, kas saka – vairāk ticams, ka nepiedalīšos un noteikti nepiedalīšos. Bet visvairāk (par 4%) samazinājies – to, kam grūti pateikt.

Tie tomēr ir un paliek zemi aktivitātes rādītāji.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa komentēja: “Varētu teikt, aktivitāte būs vai nu pagājušo Saeimas vēlēšanu līmenī, vai tomēr nedaudz zemāka.”

Šī prognoze tiek pamatota arī ar pētījumu pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. 45% toreiz teica, ka noteikti piedalīsies, 31% teica, ka drīzāk piedalīsies, bet reālā vēlētāju aktivitāte 13. Saeimas vēlēšanās bija 55%. Secināts, ka neizlēmīgā daļa pēdējā brīdī tomēr drīzāk izšķiras nebalsot. Pētnieki mēģina saprast, kāpēc Latvijā ir tik daudz nebalsotāju, piemēram, salīdzinot ar Igauniju, kur līdzīga vēlēšanu sistēma, bet aktivitāte augstāka. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās Igaunijā nobalsoja 64%, bet Latvijā 55%. SKDS vadītājs par iemeslu minēja to, ka vara Latvijā, tai skaitā etniskās sašķeltības dēļ, ilgstoši nav mainījusies pēc principa, kad pozīcijas vietā nāk opozīcija.

“Latvijā tas īsti jau nekad nav strādājis. Jo mums te ir kaut kādi citi svārsti. Un tu jau varbūt vari mēģināt, ja tev ļoti nepatīk tur pie varas esošie, bet tu jau plus mīnus zini, un iepriekšējās vēlēšanas to ir apliecinājušas – ka tu jau no viņiem vaļā netiksi. Tie paši jau plus mīnus tur pārfasēsies un arī sēdēs,” skaidroja Kaktiņš.

“Tas, ko rāda mūsu pētījumi – mēs pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kad tiešām uztraucoši zema bija šī vēlētāju aktivitāte, mēģinājām skaidrot, vaicāt vēlētājiem – nu, kāpēc? Kas viņus mudinātu, teiksim tā, piedalīties vairāk vēlēšanās.

Galvenā atbilde no mūsu pētījuma izrietēja – ja politiķi pildītu savus solījumus.

Tas nozīmē, ka mūsu vēlētājs laikam ir varbūt vairāk vīlies tajā politiskajā piedāvājumā. Varētu, iespējams, to komentēt šādi. Bet tas, protams, nav vienīgais iemesls. Noteikti ir daudz vairāk un dažādi šie iemesli,” stāstīja Bērziņa.

Pašlaik, spriežot pēc sociologu secinātā – lai gan to skaits, kas puslīdz droši saka, ka varētu uz vēlēšanām iet, pieaug, tomēr pārliecināti gājēji ir tikai katrs trešais no balsstiesīgajiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv