KATRĪNA IĻJINSKA
Bija jau novembra vidus, pats drēgnākais un nepatīkamākais laiks. Tumšs, mitrs, bez sniega un apkārt visi slimoja, ieskaitot ministru. Šķiet, pārslimojuši kaut ko rudenī bija visi ministra biroja darbinieki, neskaitot mani. Es kaut kā vēl turējos. Priekšā bija saspringta nedēļa: pirmdienā kā parasti plānošana un vakarā tikšanās ar LTRK un LDDK, otrdienas rītā ministrs piedalījās “Rīta Panorāmā” un MK sēdē, trešdienā notika preses konference, kurā informēja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jauno vadītāju un īstenoto reformu, pēcpusdienā notika EXPO izstādes stenda prezentācijas pasākums ar Japānas un Lietuvas vēstniekiem, ceturtdienā bija īsa intervija ar LSM par mākslīgā intelekta centra progresu, pēc tam ministram bija vairākas tikšanās, par kurām jūs izlasīsiet tālāk tekstā, kā arī tikšanās ar eksporta asociāciju “Red Jackets”, bet piektdienā jau 8:30 diena sākās ar tikšanos ar pārtikas tirgotājiem. Ir, ko darīt. Es biju iecerējusi trešdienas vakarā pēc darba laika doties uz Eiropas Kosmosa aģentūras inkubatora atklāšanas ballīti Zunda Towers. Protams, ikdienas rutīna palika spēkā – kaut kādas preses relīzes, citāti un tamlīdzīgi garlaicīgi, nevienu neinteresējoši sīkumi.
Pirmās divas nedēļas dienas paskrēja nemanot – mēs gatavojāmies trešdienas preses konferencei, vajadzēja apzināt medijus, kuri atnāks; kolēģis Valters turpināja gatavot jauno vadītāju Ievu Jāgeri preses konferencei. Zināms, ka laiks, kad mediji labprāt nāca uz preses konferencēm, sen bija aiz muguras. Lai viņi atnāktu, it īpaši tie, kas ir ar kamerām, bija īpaši jāiespringst un jāpiedāvā vērtīgs saturs, kas noderēs arī turpmāk. Ministrs vēlējās visus iespējamos ēterus, bet, piemēram, radio vēlējās būt pirmie ziņotāji, līdz ar to dienās, kad notika preses konferences, radio žurnālisti vēlējās piezvanīt ministram vēl pirms pulksten 8:00 vai arī īsi pēc tam, lai viņš nokomentētu gaidāmo pasākumu. Ja ministrs pateica pārāk daudz, tad principā citiem medijiem, ieskaitot pašu radio, pēc tam nākt uz preses konferenci dienas vidū vairs nebija interesanti, jo ziņas uz to brīdi jau bija vecas. Protams, ministrs neatteica Latvijas Radio arī šoreiz – gan latviešu, gan krievu stacijai. Šādos brīžos bija jāliek lietā personīgie kontakti vai citi trumpji, citādi neviens neatnāktu. Ja LTV paši neatsaucās uz preses relīzēm ar uzaicinājumu, tad Valters zvanīja LTV ziņu dienesta vadītājai Ivetai Elksnei, kura, kā zināms, ir bijušā īslaicīgā mēra Oļega Burova padomnieka Ģirta Dripes dzīvesbiedre, savukārt Ģirts Dripe kādreiz bija arī Aināra Šlesera padomnieks un preses sekretārs. Oļegs Burovs šogad startēs pašvaldību vēlēšanās no ZZS, līdz ar to ZZS publicitāte viņam nāca par labu. Nu, un kā tad tu atteiksi veciem draugiem? Otrs variants bija vērsties pie mūsu abu eks-kolēģes Rudītes Spakovskas, jo mēs abi iepriekš bijām strādājuši “Dienas biznesā”, bet man šķiet, ka neviens no mums šo opciju neizmantoja, jo nebija vajadzības; es arī nezinu, vai izdotos. Katrā ziņā, es nekad īpaši nelūdzu nevienu eks-kolēģi nākt uz preses konferenci pazīšanās pēc, jo man liekas, ka tas ir pazemojoši. Es arī negribētu, lai mani kā žurnālisti kāds par to lūgtu. Bet šajā gadījumā iespringt nevajadzēja – Valters jau visu bija sarunājis ar Elksni, un, ja paskatīsieties arhīvos, tad redzēsiet, ka
visās Ekonomikas ministrijas preses konferencēs LTV vai LSM, vai abi divi arī piedalījās, neskatoties uz to, ka ministrs jau visu bija nokomentējis no rīta radio un ziņas principā bija vecas, turklāt Latvijas mērogā ne vienmēr aktuālas.
Būsim godīgi – vienai iestādei iecelts jauns vadītājs – vai par visiem jaunajiem vadītājiem iestādēs ziņo LTV? Nē, protams.
Bet mediju vide Latvijā neaprobežojas ar latviskajiem medijiem, ir arī krievvalodīgie, un te Valteram sakaru nebija nemaz. Un, ja godīgi, man arī. Toties es zināju, ko vajag piedāvāt. Nieks vien ir – vajag pateikt, ka ministrs joprojām runā krieviski, un lieta darīta. Jā, tieši tik primitīvi. Neviens krievu medijs nevēlas tērēt naudu tulkošanai vai subtitriem, bet saturu vajag. Attiecīgi, ja kāds ir gatavs runāt krieviski, tad tas arī ir prioritārs un iegūst šo auditoriju. Tāpēc,
kad es zvanīju krievu medijiem, pirmais jautājums no viņu puses bija – vai ministrs vēl joprojām runā krieviski? Ja runā, tad viņi nāca.
Pienāca trešdiena. Ministrs Valainis no rīta devās uz Kalnciema vidusskolu vizītē, pa ceļam aprunājoties ar radio, kur ik pa brīdim pazuda pārklājums, līdz ar to pārraide raustījās, bet, kad atgriezās Rīgā, protams, ar nokavējumu, sākās LIAA jaunās vadības preses konference. Tā pagāja ļoti labi, bija sapulcējušies daudz mediju, un ministrs devās uz Saeimu, lai piedalītos ZZS frakcijas sēdē. Laika, šķiet, bija diezgan un 16:00 viņam bija jābūt viesnīcā “Konventa sēta” uz EXPO prezentāciju. Tajā piedalījās gan Japānas, gan Lietuvas vēstnieks, jo Latvija EXPO piedalīsies vienā Baltijas stendā ar Lietuvu. Igaunija izvēlējusies šogad nepiedalīties. Pasākumam bija paredzēta Facebook tiešraide.
Bez piecām četros ministrs vēl nebija, visi gaidīja. Arī desmit pāri četriem viņa nebija, bet gaidīt vairs nevarēja. Ministrs nebija ne sazvanāms, ne arī atbildēja uz ziņām. Neglīti. Pasākums bija jāsāk bez viņa un tā arī notika. Jāsaka, ka Baltijas stends vizualizācijās izskatījās lieliski.
Pagāja apmēram pusstunda, kad saņēmu ziņu no ministra – viņš tūliņ būšot, bet viņš ir piekritis vakarā iet uz Domburšovu, tāpēc vajag izdrukāt Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu un atzīmēt trūkumus, lai būtu, ko raidījumā pārmest “Progresīvajiem”. Mēs abi ar Valteru mēģinājām atrunāt ministru no dalības “Kas notiek Latvijā?”, bet viņš tomēr piekrita, lai paustu partijas pozīciju. Nu, labi. Man tas nekādas problēmas nesagādāja – es, jau uzsākot šo darbu, biju pateikusi, ka man no darba nav bail un principā es jebkurā diennakts laikā biju gatava sagatavoties, izdrukāt vai uzrakstīt jebko, kas bija manos darba pienākumos. Šī reize nebija izņēmums, tāpēc laikā, kad ministrs skatījās EXPO prezentāciju, es aizgāju uz viesnīcas lobiju un izdrukāju viņam Rail Baltica ziņojumu. Nevarētu gan teikt, ka raidījumā viņam bija daudz laika, lai izteiktos.
Ministrs pēc EXPO pasākuma, pārmijot dažus vārdus ar vēstniekiem, aizsteidzās, bet es paliku arī uz neformālo daļu. Neformālajās sarunās var uzzināt visu kaut ko, un šī reize nebija izņēmums. Es īsi aprunājos ar LDDK šefu Kasparu Gorkšu, un ar LIAA darbiniekiem – viņi bija organizatori šim pasākumam. Ieguvu apstiprinājumu greizajai reformai un gāju aprunāties arī ar Raivi Bremšmitu – LIAA pagaidu direktoru, kurš veica reformu, bet principā nāca no Ekonomikas ministrijas (EM) un bija valsts sekretāra vietnieks. Man īsti nebija, ko ar viņu runāt, izņemot to, ko es jau iepriekš biju izdomājusi viņam pavaicāt: ko EM valsts sekretārs Edmunds Valantis darīs ASV?!
Parasti kādas divas dienas pirms kāds no vadības dodas komandējumā vai atvaļinājumā, ministrijas personāldaļa atsūta visiem e-pastu par šo faktu, pabrīdinot, ka, ja kādam vajag kādu parakstu, tad jāpasteidzas. Tāds e-pasts pienāca arī šoreiz, ieinteresējot mani. Valantis, man šķiet, visu laiku bija vai nu atvaļinājumā vai komandējumā, bet šis bija īpašs gadījums – komandējums bija 13 dienu ilgs, un primāri – uz ASV, pa ceļam “ieskrienot” Moldovā. Kāpēc ieinteresēja? Jo ekonomikas ministrs, Bremšmits un Valsts prezidents nupat septembrī jau bija iespaidīgā 10 dienu tūrē uz ASV. Priekš kam tagad uz turieni braukt valsts sekretāram? To nu es pavaicāju Bremšmitam – galu galā, ja runa ir par investīciju piesaisti, tad viņam būtu jāzina. Atbilde nelika vilties.
“Es īsti nezinu viņa dienaskārtību, jo neesmu ministrijā, bet, cik zinu, viņam tur dēls dzīvo, hokeju spēlē,” teica man Bremšmits. Es knapi spēju noslēpt savas dusmas.
Bet jāpārbauda taču.
Vēlāk es aizgāju uz “Kosmosa ballīti”, tur bija plānojis ierasties arī EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, bet neieradās, aizbrauca mājās. Katrā ziņā ballīte bija izdevusies, un es aprunājos arī ar nozares uzņēmējiem, kuri primāri bija neapmierināti ar to, ka kosmosa industrija ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, nevis Ekonomikas ministrijā. Šo tēmu es jau iztirzāju iepriekš.
Ceturtdienas, 14.novebmra rīts bija depresīvs. Tāpat kā iepriekšējie mēneši, tikai vēl trakāk, jo es nebiju normāli gulējusi vismaz divus mēnešus. Es modos trijos naktī ar sirdsklauvēm un trauksmi – biju par tuvu sirdij pieņēmusi mūsu valsti un man bija grūti samierināties ar to, kas notiek. Es katru dienu redzēju kaut kādas nejēdzības, brutālu naudas izšķērdēšanu un neko nevarēju izdarīt, jo bija jāklusē.
Un tagad vēl izrādījās, ka EM valsts sekretārs uz ASV brauc par valsts naudu apciemot dēlu.
Autobusā es atkal skatījos uz cilvēku skumjajām un nolemtības pilnajām sejām, un tikai skolēni vēl viesa kaut kādu cerību, lai gan viņu sejas bija neapmierinātas agro rītu dēļ.
Pirmais todien pie ministra atnāca jaunais Ukrainas vēstnieks, kuram mēs apsolījām, ka turpināsim atbalstīt Ukrainu. Arī šeit bija nianses, bet par tām vēlāk, citā reizē. Pēc tam ministram bija intervija ar LSM – par mākslīgā intelekta centru. Vēlāk mana diena kļuva brīvāka – es varēju papētīt, vai taisnība, ka valsts sekretārs dodas uz ASV pie dēla. Es būtu priecīgāka, ja man tas laiks nebūtu brīvs, bet ministram bija ieplānotas tikšanās, kuras kūrēja Lemberga čoms Artūrs Zandersons, tāpēc man tajās bija aizliegts piedalīties. Viena tikšanās bija ar lidmašīnu ražotāju Fokker, nākamā ar Google, tad nāca iepazīties Vācijas vēstnieks un visbeidzot notika online tikšanās ar Rotšildu ģimenes Šveices uzņēmumu “Rothchild & Co”, kuru pārstāvēja Viktors Bolbats – baņķieris, kurš vadīja Valērija Belokoņa banku “Baltic International Bank”, pirms Eiropas Centrālā banka atsauca tās licenci.
EM valsts sekretāra Edmunda Valanta amatpersonas deklarācija dēlu neuzrādīja, jo viņš vēl bija nepilngadīgs, Valantis arī neveica nekādus ierakstus sociālajos tīklos. Toties deklarācija uzrādīja viņa sievu Inesi Upmali, kura gan neko neslēpa un jutās lepna par savu dēlu. Un tā kā viņa bija atzīmējusi ierakstā arī savu vīru, tad viņa Facebook lentā tas parādījās šādi:
Jā, Gusts Valantis bija viens no spējīgākajiem vārtsargiem un tieši 15. novembrī, kad Valantis ielidoja ASV, viņa dēlam bija finālspēle, kuru, ļoti iespējams, viņš arī apmeklēja.
Valantis bija ASV 11 dienas un tajā laikā viņam bija vien 14 tikšanās. Dienā nesanāk pat pusotra. Ja atceramies ministra un Valsts prezidenta vizīti – lai laiks un vizīte būtu lietderīga, katru dienu abiem bija 7-10 tikšanās.
Toties 24.novembrī dēlam Gustam bija vēl viena finālspēle – netālu no Bostonas. Bostona arī oficiāli bija Valanta komandējumā. EM valsts sekretāra komandējums kopumā izmaksāja ap 6500 eiro, taču ministra biroja vadītāja, vairākkārt vaicāta, šo informāciju centās slēpt.
Jāsaka, ka abstrahēties no šiem faktiem man bija diezgan grūti, un es gribēju noskaidrot, ar ko tad nodarbojas Valanta sieva. Jāsaka, viņas CV ir iespaidīgs – ne tāpēc, ka kaut kādi īpaši augsti amati, bet tāpēc, ka princips “roka roku mazgā” uzņēma apgriezienus un nostiprināja manu pārliecību, ka kaut ko mainīt valstī būs ļoti grūti. Tātad, Valanta sieva sešus gadus strādāja Jelgavas pašvaldībā, pēc tam pārgāja uz “Eiropas Dzelzceļa līnijām” strādāt par grāmatvedi. Kā zināms, tas ir uzņēmums, kurš nodarbojas ar Rail Baltica projektu. Tagad kopš 2022.gada marta viņa strādā “Getliņi Eko” – Rīgas pašvaldības uzņēmumā, kurš apsaimnieko atkritumus un mums visiem dāvā visdārgākos tomātus valstī.
Nu labi, nodomāju es. Jāpaskatās, kas tad tajos Getliņos vēl interesants.
Izrādījās, ka interesanta ir daudz! SIA “Getliņi Eko” padomes priekšsēdētāja vietniece ir tāda spilgta personība kā Baiba Zūzena – tā pati, kas šobrīd vada sabiedrisko mediju LSM. ZZS un Vienotība, no kuras kādreiz vēlēšanās startēja Valantis, ir lieliski nostiprinājuši pozīcijas sabiedriskajā medijā.
Uz kādu objektīvu informāciju kāds te var cerēt, es nezinu. Man atkal sāka nolaisties rokas.
Un tad, kad tās bija pa pusītei nolaidušās, kabinetā ienāca parlamentārais sekretārs Miezainis, lai nedaudz pasūdzētos un palūgtu palīdzību.
Situācija bija šāda: iepriekšējos memuāros jau pieminētā būvniecības politikas vadītāja Olga Feldmane bija izstrādājusi grandiozu plānu kā mazināt birokrātiju būvniecībā, un tagad tika Saeimā apstiprināti divi no šī plāna elementiem – visādus šķūnīšus un pirtis tagad varēs reģistrēt zemesgrāmatā, nenododot ekspluatācijā, savukārt teritorijas plānošanas dokumentu apstiprināšana bija saīsināta par veselu mēnesi! Viss lieliski, bet kur problēma?
Miezainis bija atnācis, lai palūgtu, lai es pārskatu sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas veidoto preses relīzi, kura jau bija pārskatīta un pārrakstīta, bet tāpat palika nelasāma. Miezainim šī relīze bija svarīga, jo viņš bija šī likumprojekta galvenais runasvīrs. Viņš man pārsūtīja “sākotnējo preses relīzi”, kur bija ļoti daudz teksta un frāzes “vienkāršotāja procesā uzbūvētās būves…” utml. To, ka relīze nekam neder, saprata pat Miezainis un viņš bija palūdzis pārtaisīt tekstu kādam savam sabiedrisko attiecību kontaktam ārpus ministrijas, neko nesakot Urpenai, jo saprata, ka “nau vērc”. Pēc tam šī relīze nonāca pie Olgas, kurai arī jau pacietība bija galā, jo viņas darbs nav rakstīt relīzes. Visbeidzot teksts nonāca pie manis un es to pārveidoju, novienkāršoju tā, lai būtu saprotams ikvienam šķūnīšu un pirts lietotājam un būvētājam. To nopublicējām piektdienas rītā un tā lieliski aizgāja daudzos medijos kā brīvdienu ziņa. Pirmdien Miezainis pateica, ka VARAM esot apvainojušies, ka mēs “nozagām” viņu ziņu. Nē, mēs to nenozagām. Tas bija EM un konkrēti Olgas Feldmanes nopelns. Jebkurā gadījumā,
mēs bijām nodzīvojušies tiktāl, ka parlamentārais sekretārs, saprotot, ka nav jēgas prasīt ministrijas sabiedrisko attiecību “speciālistei” pārstrādāt preses relīzi, bija lūdzis to pārstrādāt kādam no ārpasaules,
pēc tam tā nonāca nozares speciālistei un tikai tad pie manis. Pilnīgs absurds, varētu domāt…
Nē, pagaidiet! Diena vēl nebija beigusies! Tieši šajā brīdī, kad parlamentārais sekretārs sūdzējās par Evitas Urpenas bezjēdzību, es atcerējos citu faktu, kurš “piebeidza” mani līdz galam, proti, pirms kāda laika ministra padomniece juridiskajos jautājumos man bija pastāstījusi, ka ministrijas personāldaļa plāno piešķirt naudas balvu vienas mēnešalgas apmērā šai pašai Urpenai. Jautāsiet, par ko? Man arī bija tāds jautājums… tad, nu, lūk, par ko:
“Ekonomikas ministrijas komunikācijas stratēģijas 2022. – 2024. gadam ietvaros Sabiedrisko attiecību nodaļa E. Urpenas vadībā organizējusi dažāda rakstura kolektīvos pasākumus ministrijas darbiniekiem ar mērķi rast vienotu izpratni par ministrijas darbības mērķiem un prioritārajiem uzdevumiem katra gada ietvaros, kā arī veidot dziļāku izpratni par ministrijas misiju kopumā. Tāpat šajā periodā īstenotas vairākas aktivitātes, t.sk. organizēti pasākumi Ekonomikas ministrijas kolektīva saliedēšanai, kopīgas izpratne veicināšanai par EM vērtībām, kā arī dažādu uzņēmumu apmeklējumi. Vienlaikus organizēti pasākumi EM darbiniekiem kopā ar padotības iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, atzīmējot valsts svētkus un gadskārtu svētkus ar mērķi radīt platformu EM resora darbinieku kopējām aktivitātēm un efektīvākai komunikācijai nākotnē.”
Iztulkošu: par tiešo darba pienākumu pildīšanu un ekskursiju rīkošanu.
Rokas nolaidās pavisam. “Kosmosa speciālistei” – nekas, izcilajai Olgai Feldmanei – nekas, bet Urpenai par ekskursiju rīkošanu darba laikā – prēmija! Vispirms Valantis sargā Urpenu no atlaišanas, pēc tam dala prēmijas ne par ko… kāda motivācija? Varbūt zina kaut ko par daudz? Varbūt mīļākie?
Nedēļas beigas, piektdiena, sākās ar ministra tikšanos ar pārtikas tirgotājiem – kārtējo farsu, ko bīdīja Valainis. Tirgotāji uz viņu skatījās kā auni uz jauniem vārtiem.
Jums būs interesanti izlasīt:
Padomnieces memuāri. I daļa Kamēr būšu ministrs – nekas nemainīsies – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. II daļa DARBS AR ATTIEKSMI – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. III daļa SANKCIJAS? NEESAM DZIRDĒJUŠI – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. IV daļa JO TĀLĀK MINISTRS, JO MAZĀK JĀSTRĀDĀ – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. V daļa SVILUMA SMAKA – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. VI daļa NEIZMANTOTĀS IESPĒJAS – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. VII daļa PAMAZĀM ZOGAM – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. VIII daļa EJIET DIRST, STRĀDNIEKI! – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. IX daļa “ATSLODZES” DIENAS – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. X daļa EKSKURSIJA UN NOSLĒPUMS – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. XI daļa GULBENES NOSLĒPUMS – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. XII daļa NEPATĪKAMĀ PĒCGARŠA – Puaro.lv
Padomnieces memuāri. XIII daļa MELIEM ĪSAS KĀJAS – Puaro.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!