Pabriks: AP vēlēšanās vāji nostartēja tajos apgabalos, kur atbildību uzņēmās “Par”

Politiskā apvienība “Attīstībai/Par” (AP) aizvadītajās Saeimas vēlēšanās vāji nostartēja tajos apgabalos, par kuriem atbildēja partija “Par”, šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās nākamajā Saeimā neiekļuvušās AP premjera amata kandidāts Atis Pabriks.

Pēc viņa stāstītā, AP uz vēlēšanām sadalījusi atbildību par vēlēšanu apgabaliem starp “Latvijas attīstībai” (LA) un “Par”. Lielākie zaudējumi tikuši piedzīvoti tajos divos apgabalos, kur atbildību uzņēmusies “Par” – Kurzemē un Rīgā, jo Vidzemē, Zemgalē un Latgalē AP tikusi pāri vai bijusi tuvu 5% barjerai, bet Rīgā un Kurzemē startēts vāji.

Taujāts, vai būtu jāšķir LA un “Par” politiskā sadarbība, Pabriks tieši neatbildēja, sakot , ka šis jautājums vēl esot jāvērtē un “laiks rādīs”.

Pabriks uzskata, ka AP startu vēlēšanās ietekmējuši arī par apvienību izplatītie mīti. Politikā daudzas lietas ir citādākas nekā tās šķiet, izteicās politiķis, kā piemēru nosaucot LA saistīšanu ar azartspēlēm, kas esot tikai pieņēmums, kas no oponentu puses ticis veiksmīgi kultivēts sabiedrībā, jo neesot iespējams uzrādīt gadījumu, kad Pabriks būtu lobējis azartspēles.

Vēl viens iemesls vājam startam vēlēšanās bijis tas, ka AP neesot spējusi parādīt sabiedrībai to darbu, kas veiksmīgi bijis paveikts.

Neskatoties uz zaudējumu vēlēšanās, Pabriks ir pārliecināts, ka ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu ir jāiet strauji uz priekšu. “Ja šī Saeima vēlas, tā var paspēt to pieņemt,” sacīja Pabriks un pauda cerību, ka nepieciešamos likumus pieņems vēl aizejošais parlamenta sasaukums.

Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10, bet “Latvija pirmajā vietā” – deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem “Attīstībai/Par” un “Konservatīvajiem”, kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei “Saskaņai”, kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

Avots: jauns.lv