Valsts drošības dienests (VDD) konstatējis iespējamus pārkāpumus par nesaņemtajām vēstulēm ar informāciju, uz kuru vēlēšanu iecirkni jāierodas balsot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
VDD ir noslēdzis pārbaudi saistībā ar daļas iedzīvotāju nesaņemtajām informatīvajām vēstulēm pirms EP vēlēšanām. Izvērtējot minēto gadījumu, VDD nekonstatēja noziedzīga nodarījuma pazīmes un nolēma atteikt sākt kriminālprocesu.
Vienlaikus pārbaudes gaitā VDD konstatēja iespējamus pārkāpumus pasta pakalpojumu nodrošināšanā.
VDD noskaidrojis, ka uzņēmumā “Reller”, kas uzvarēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsludinātajā konkursā par informatīvo vēstuļu piegādi, nebija pietiekams darbinieku skaits, lai informatīvo vēstuļu piegādi būtu iespējams nodrošināt savlaicīgi un kvalitatīvi.
Piemēram, kā liecina VDD rīcībā esošā informācija, viens darbinieks bija atbildīgs par pasta sūtījumu nogādāšanu piecos Latgales reģiona pagastos. Turklāt šī persona vēstuļu piegādē bija iesaistījusi savus radiniekus un paziņas. Tas ir pretrunā Pasta likumam, kas nosaka, ka par pasta pakalpojumu vai to daļas sniegšanas nodošanu citai personai pasta komersanti var vienoties tikai ar pasta komersantiem.
Informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem VDD ir nosūtījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēšanai atbilstoši tās kompetencei, norādīja dienestā.
Pirms EP vēlēšanām masu medijos bieži izskanējusi informācija, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nav saņēmuši EP vēstules ar informāciju, uz kuru vēlēšanu iecirkni jāierodas balsot EP vēlēšanās.
Tikmēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka saņēmusi apmēram 200 iedzīvotāju sūdzību par nesaņemtajām vēstulēm.
Pasta komersants “Reller”, kas ieguva tiesības uz līguma izpildi par 2019.gada Eiroparlamenta velēšanu informatīvo paziņojumu piegādi, iepriekš pauda uzskata, ka līgumā paredzētos uzdevumus ir veicis atbildīgi. Tajā pašā laikā uzņēmums norāda, ka vairākās vietās Latvijā šo paziņojumu piegāde nav bijusi iespējama objektīvu iemeslu dēļ.
“Reller” veica paziņojumu piegādi uz vēlētāju deklarētās dzīvesvietas adresi, tomēr par pakalpojumu kvalitātes trūkumiem “Reller” tika piemērots un jau ir samaksāts līgumsods 10% no līguma summas, proti, 29 860 eiro.
Atgādinām:
SIA Reller, kas netika galā ar vēstuļu piegādi, pieder Marinai Mjasņikovai. Viņa 2007. gadā ir nopirkusi šo uzņēmumu no kāda Ivara Čevera, bet cik var saprast, ne no tā Ivara Čevera, kurš ir attāls bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera radinieks un pirms pensionēšanās bijis zema ranga policijas amatpersona. Un pat, ja no viņa, tad te vienalga nekāda sazvērestības teorija, šķiet, nesanāk, pat ņemot vērā to, ka cits Ziedoņa Čevera radinieks šobrīd ir augsta līmeņa policijas amatpersona.
Cita lieta, ka Marina Mjasņikova pirms tam ir vadījusi uzņēmumu SIA POST SERVICE, kas pieder Krievijas pilsonim Leonīdam Kaļiņinam.
Jautājums, tātad, ir – vai gadījumā īstais pakalpojumu sniedzējs nav viens un tas pats, proti, Krievijas pilsonim piederošais uzņēmums, un SIA Reller izmantots tikai, lai pasūtījumu no valsts iegūtu uzņēmums, kuram tieši akcionāros nav Krievijas pilsoņi?
Protams, teorija par to, ka, iespējams, Latvijas valsts tieši vai netieši nodevusi visu savu pilsoņu datus Krievijas pilsoņa uzņēmumam, kurš turpmāk ne tikai varēs neierobežoti izmantot šos datus, bet, iespējams, izlemt, kuru pamudināt iet uz vēlēšanām, bet kuru nē, ir kliedzoša. Īpaši ņemot vērā, ka Latvijas valstij pašai pieder gan pasta uzņēmums, gan citas iespējas, kā droši apziņot savus pilsoņus. Un tas viss notiek laikā, kad personas datu aizsardzība, tālāk nodošana un tālāk izmantošana ir viens no galvenajiem publiskās debates jautājumiem visā demokrātiskajā pasaulē.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!