Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.
Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.
Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles liecinot, ka “situācija ir gana nopietna”, un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.
Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.
“Esmu ierosinājusi starpministriju disciplināro pārbaudi, kuru veiks Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vadīta komisija, jo, vērtējot Valsts kancelejas atbildību, ir svarīgi, lai komisija būtu neatkarīga. [..] Starpdisciplinārā komisija vērtēs gan Valsts kancelejas vadītāja, gan darbinieku, gan arī citu personu iespējamo atbildību,” teica Ministru prezidente.
Viņa akcentēja, ka politiski Krišjānis Kariņš (JV), atkāpjoties no ārlietu ministra amata, ir uzņēmies zināmu atbildību par šo situāciju. Premjere uzskata, ka viņš ir “rīkojies kā Rietumu politiķis”.
Vienlaikus Siliņa pauda nostāju, ka “administratīvi par budžetu un izdevumiem atbild administratīvais aparāts”, bet Kariņš kā ārlietu ministrs un politiķis esot “rīkojies tā, kā, iespējams, to sagaidīja sabiedrība”.
Valsts kanceleja noveļ vainu uz Kariņa biroju
Atbildība par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam, uzskata Valsts kanceleja.
Kancelejas skatījumā, starpziņojums par Ministru prezidenta komandējumos izmantotajiem speciālajiem reisiem izgaismo to, ka politiskas amatpersonas atbildība nav tikai politiska. “Reizēs, kad politiska amatpersona uzņemas veikt uzdevumus, kas citādi būtu iestādes darbinieku vai ierēdņu kompetencē, amatpersona uzņemas līdzvērtīgu atbildību par savas rīcības sekām un izmantotajiem finanšu līdzekļiem.”
Valsts kancelejā uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Valsts kancelejas kompetencē neietilpst premjerministra dienaskārtības plānošana.
Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši.
Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.
Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas kompetence ir nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja darbam nepieciešamos apstākļus. Jau revīzijas laikā ir sākts darbs, lai uzlabotu iestādes procesus, kas ļaus turpmāk rūpīgi vērtēt iespējamās transporta alternatīvas un izvēlēties attiecīgajā situācijā ekonomiskākos risinājumus, kā arī padarīt sabiedrībai pieejamu skaidru informāciju par amatpersonu komandējumiem un to izmaksām, pauž Valsts kanceleja.
Kā paziņojumā uzsvērusi Valsts kanceleja, Ministru prezidents ir amatpersona, kas demokrātiskā procesā amatā nonāk, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem, tātad darbojas Ministru kabineta iekārtas likuma noteiktajās kompetencēs. Tajā pašā laikā Ministru prezidents, līdzīgi kā ministrs ministrijā, ir arī Valsts kancelejas politiskais vadītājs. “Taču politiskā vadītāja atbildība nav tikai politiska. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19. un 20. pants, kā arī 37. pants nosaka, ka politiskajam vadītājam ir tiesības pārņemt savā kompetencē amatpersonas lietu, tādējādi pilnībā uzņemoties par savu rīcību (darbību un lēmumiem) valsts pārvaldes ierēdņa vai darbinieka atbildību,” uzsvērts kancelejas izplatītajā paziņojumā.
Valsts kontroles revīzijas starpziņojums parāda, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu, tai skaitā līgumreisus, ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs, uzstāj Valsts kanceleja, līdz ar to skaidrot reisu izvēles apsvērumus un atbildēt par līdzekļu izlietojumu Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai šādos gadījumos var tieši Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, jo viņu rīcība faktiski atbilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam.
Jau vēstījām, ka Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi, ka nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tad cilvēku galīgi nemaz vairs nav žēl? Kur tad tāds tagad ies? Ko tāds prot? Kam viņš vajadzīgs? Tā jau arī viena no valsts sociālajām funkcijām, nodrošinot cilvēkiem darbavietu, kuri noņemti no siles ir lemti bojāejai, tāpat kā zīdaiņi noņemti no mātes pupa.