Veselības ministrija ir saņēmusi Saeimas deputātu informācijas pieprasījumu, kurā norādīts, ka veselības ministram tika iesniegts deputātu jautājums “Par dienesta pārbaudes rezultātiem patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumu”, lūdzot sniegt konkrētu informāciju par Covid-19 vakcīnu pasūtījuma patiesajiem apstākļiem un veicamajām darbībām.
Lai gan saistībā ar šo vakcīnu pasūtījumu ministrs veicis dienesta izmeklēšanu, iepazīstoties ar sniegtajām atbildēm, nākas secināt, ka uz lielāko daļu jautājumu neesat snieguši jautājumos norādīto informāciju, kas liecina vai nu par paviršu dienesta izmeklēšanas veikšanu, vai arī par mēģinājumu slēpt lietas patiesos apstākļus. [Pēc visa spriežot, Daniels Pavļuts nav pat izlasījis šo tekstu – daļu no deputātu pieprasījuma, ko ministrijas ierēdņi ir nejauši iekopējuši pie viņa atbildēm.]
Attiecībā uz minēto veselības ministrs paskaidro, ka dienesta pārbaudes veikšana ar veselības ministra rīkojumu tika uzdota veikt Dienesta pārbaudes komisijai, kuras sastāvā bija četri komisijas locekļi, no tiem divas personas, kuras pieaicinātas no personāla ārpus Veselības ministrijas – attiecīgi no Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas. Papildus tam veselības ministrs ar rezolūciju Dienesta pārbaudes komisijai papildus uzdeva konkrētu faktu noskaidrošanu, kura sākotnējā ziņojumā nebija ietverta.
Ņemot vērā minēto, veselības ministrs var sniegt tikai to informāciju, kura ir pieejama no Dienesta pārbaudes ziņojumā ietvertā, kā arī izriet no dienesta pārbaudes gaitā iegūtās informācijas. Tā kā dienesta pārbaudē konstatēts, ka neviena no darba grupas sanāksmēm netika protokolēta, pieņemtie lēmumi nav fiksēti dokumenta formā, kā arī nav veikts sēdes ieraksts, tad nav iespējams norādīt Saeimas deputātu pieprasīto informāciju par darba grupu hronoloģisko norisi un katra dalībnieka precīzi pausto viedokli, jo pretējā Veselības ministrija radītu informāciju, kura faktiski tai nav pieejama.
Dienesta pārbaudē no 2020.gada 18. un 19.novembra sanāksmes dalībniekiem tika pieprasīti paskaidrojumi, un Dienesta pārbaudes komisija savu iespēju robežās ir izdarījusi secinājumus par lēmumu pieņemšanas norisi un sanāksmēs izskatītajiem jautājumiem. Jāuzsver, ka liela daļa sanāksmes dalībnieku paskaidrojumos norādīja, ka precīzi neatceras sanāksmju norises gaitu un konkrēti izskatītos jautājumus, līdz ar to sniedza vispārīgu viedokli par sanāksmē apspriesto. Tāpat arī dienesta pārbaudes gaitā tika izvērtēta visa iegūtā paralēli esošā informācija, lai iespēju robežās iegūtu informāciju par lēmuma pieņemšanu pieteikumam uz ražotāja “BioNTech/Pfizer” vakcīnām. Tā kā 2020.gada 17.novembra sanāksmē nekādi lēmumi netika pieņemti, tad minētās sanāksmes norises gaita padziļināti netika vērtēta, jo tieši 2020.gada 18. un 19.novembra sanāksmēs tika pieņemti konkrēti lēmumi.
Veselības ministrija sniedz atbildes uz jautājumiem:
Sēdi pati sevi nevarēja sasaukt – Kas konkrēti, kad un kā sasauca sēdi 2020.gada 17.novembrī?
Atbilde:
Veselības ministrija pievieno pielikumā MS Teams platformas uz 2020.gada 17.novembra sanāksmes uzaicinājumu.
“Sēdēm nebija noteikts vadītājs”. Sēde pati par sevi nevarēja norisināties – Kas vadīja šo sēdi 2020.gada 17.novembrī, kas uzsāka šo sēdi, kas noteica darba kārtību, kas šo sēdi noslēdza?
Atbilde: Dienestā pārbaudē iegūtā informācija dod pamatu secināt, kura Veselības ministrijas struktūrvienība organizēja sanāksmi un attiecīgi bija atbildīga par sanāksmes norises gaitu – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departaments. Veselības ministrijas rīcībā nav informācija par precīzu sanāksmes norises gaitu un izskatītajiem jautājumiem, vienīgā pieejamā informācija ir par to, ka pieaicinātie eksperti izteikuši kritisku viedokli par ražotāja “BioNTech/Pfizer” vakcīnām. Attiecīgā informācija iegūta no pieprasītajiem paskaidrojumiem.
Kāda konkrēti informācija, no kādiem informācijas avotiem tika pārbaudīta jūsu “dienesta pārbaudē”? Pieprasām sniegt izsmeļošu uzskaitījumu. Kāpēc šajā “dienesta pārbaudē” netika noskaidrots katra konkrētā sēdes dalībnieka viedoklis, kas tika pausts šajā sēdē?
Atbilde: Informācijas avoti:
Dienesta pārbaudē no 2020.gada 18. un 19.novembra sanāksmes dalībniekiem tika pieprasīti paskaidrojumi.
Pieprasīta un vērtēta visa dokumentācija (t.sk. operatīvās vadības grupas sanāksmes protokoli, Imunizācijas valsts padomes (turpmāk – IVP) protokoli un sniegtā informācija, Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – ZVA) sniegtā informācija, Eiropas Komisijas dokumenti, sarakstes dokumentācija starp institūcijām, kā arī Eiropas Komisiju) par vakcīnu portfeļa veidošanas jautājumiem par periodu līdz 2020.gada decembrim, ieksaitot Ministru kabineta sēžu audioierakstus.
Papildus iegūta informācija par pasūtamo CureVac vakcīnu daudzumu Latvijai.
E-pastu sarakste un MS teams platformas ieraksti.
2020.gada 17.novembra sanāksmē nekādi lēmumi netika pieņemti, līdz ar to minētās sanāksmes norises gaita padziļināti netika vērtēta, jo tieši 2020.gada 18. un 19.novembra sanāksmēs tika pieņemti konkrēti lēmumi. Vienlaikus pieprasot paskaidrojumus no 2020.gada 18.novembra sanāksmes dalībniekiem tik lūgts sniegt jebkādu būtisku informāciju saistībā ar lēmuma pieņemšanu par ražotāja “BioNTech/Pfizer” (turpmāk paskaidrojumos – Pfizer vakcīna) vakcīnām, attiecīgi daļā no sniegtajiem paskaidrojumiem ir pieminēta arī 2020.gada 17.novembra sanāksmes norises gaita. Paskaidrojumi tika pieprasīti no I.Liepiņas, S.Līviņas, J.Feldmanes, A.Lācberga, S.Henkuzena, J.Zvejnieka, D.Mūrmanes-Umbraško, L.Timšas, U.Dumpja, D.Zavadskas, J.Perevoščikova, E.Dimiņas, K.Zālītes, I.Milaševičas un I.Liskovas.
5-16.jautājums) Jautājumi par konkrētu personu pausto viedokli 2020.gada 17.novembra sanāksmē.
Atbilde:
Veselības ministrija iespēju robežās ir apkopojusi pašu sanāksmju dalībnieku sniegto informāciju, kuras atbilstību nav iespējams dokumentāli pārbaudīt:
a) I.Liepiņas sniegtā informācija – neatceras precīzi, kurā sanāksmē pirmo reizi parādījās informācija par potenciālo Pfizer vakcīnu, bet no paša sākuma bija ārkārtīgi liela skepse no ekspertu (īpaši no D.Zavadskas) puses pret šo vakcīnu tās dārdzības un sarežģītās loģistikas dēļ salīdzinot ar citām potenciālajām vakcīnām, kas ir vieglākas lietošanā un krietni lētākas. Tāpēc sākotnēji bija doma, ka ir vispār jāatsakās no šīs vakcīnas. Pret pasūtīšanu izteiktie argumenti – pilnīgi jauna tehnoloģija, mīnuss 70 grādi, zudumi līdz 20%, vakcīna jāšķaida. Vieglāk administrējamas būs AstraZeneca vakcīnas, kura bija plānots, ka būs pirmā reģistrētā vakcīna un šķiet, ka Ainārs Lācbergs teica ka Latviju tā sasniegs jau decembrī. Papildus sarežģītība bija tā, ka Igaunijā un Lietuvā ir valsts noliktavas, kur glabāt vakcīnas, Latvijai tādas nav. Pfizer vakcīnai bija vajadzīgas dziļās sasaldēšanas saldētavas, zāļu lieltirgotājiem tādu nebija, ZVA bija kategoriski pret vakcīnu glabāšanu Valsts Asinsdonoru centrā. I.Liepiņa norāda, ka atceras 17.novembra sanāksmi no saviem pierakstiem. Informē, ka D.Zavadska bija ieguvusi informāciju par Pfizer vakcīnas sarežģīto loģistiku – 24 stundu laikā ir jāpapildina ar sauso ledu, tālāk vajag 23 kg ik pēc 5 dienām papildināt ar sauso ledu, 1 minūtes laikā jāspēj apmainīt sauso ledu, sašķaida, 6 stundu laikā jāizlieto, 30 minūtes stāv istabas temperatūrā, šķaidītājam jābūt 2 ml tilpumā, 0,9 % Na-hlorīds. Šķaidītājs un šļirces jāgādā atsevišķi. Pēc 21 dienas vajadzīga otrā deva.
Pārstāvji no ZVA norādījuši, ka vajag lokālo piegādātāju sausajam ledum. Attiecīgi šajā sanāksmē bija noskaņojums pret Pfizer vakcīnu kā tādu, bet norādīts, ka operatīvās sanāksmes laikā jau tika pieņemts lēmums, ka attiecībā uz Pfizer vakcīnu ir piemērojams opt-in. Tāpēc bija skaidrs, ka bija ļoti īss termiņš, lai EK paziņotu lēmumu un nepieciešams saprast, vai pieteikties Pfizer vakcīnām. I.Liepiņa norāda, ka, viņasprāt, tāpēc arī tika rīkota 18.novembra sanāksme jau ar plašāku dalībnieku skaitu, lai saprastu, ko darīt, jo izskanēja, ka nevaram pirkt Pfizer vakcīnas, jo nevaram nodrošināt loģistiku. Paskaidrojumos nav norādes par personīgi sniegto viedokli.
b) J.Feldmanes sniegtā informācija – 2020.gada 17.novebrī 9:00 tika sasaukta sanāksme ar nozares ekspertiem, kurā piedalījās personīgi. Tā kā Veselības ministrijas viedoklis bija pieteikties Pfizer vakcīnu piedāvājumam, sanāksmes mērķis bija vienoties ar ekspertiem par šīs vakcīnas izmantošanu sabiedrības vakcinācijai un nepieciešamo vakcīnas devu skaitu.
Sanāksmes laikā prof. D.Zavadska pauda viedokli, ka Latvija jau ir pieteikusies AstraZeneca vakcīnām, kā arī Jansen izstrādātajām vakcīnām, piesakoties vēl Pfizer vakcīnu piedāvājumam, veidosies milzīgi vakcīnu atlikumi un būs pārmetumi par nelietderīgi izšķērdētiem valsts budžeta līdzekļiem. Profesore arī vērsa uzmanību uz sabiedrības atsaucības riskiem vakcinācijai, tādēļ jāapzinās, ka pastāv riski, ka būs problemātiski izvakcinēt jau pieteiktās AstraZeneca vakcīnu devas. Prof. D.Zavadska un ZVA pārstāvji uzturēja viedokli, ka vakcīnu uzglabāšana vakcinācijas kabinetos būs ļoti sarežģīta – vakcīnas būs jāuzglabā speciālos iepakojumos, kuros papildus būs jāievieto 23 kg sausā ledus, kas regulāri būs jāmaina. Šis apstāklis būs milzīgs slogs vakcinācijas kabinetiem un nepieciešamas papildus iemaņas vakcinētājiem. Viņi arī vērsa uzmanību uz to, ka vakcīna pirms ievadīšanas ir jāatšķaida un ne visām vakcinācijas māsām ir iemaņas vakcīnu šķaidīšanā, tādēļ būs daudz kļūdu vakcinācijas procesā. J.Zvejnieks minēja, ka Pfizer vakcīnas gadījumā ir nepieciešama ļoti precīza vakcīnu plānošana un loģistika, kas prasīs milzīgus cilvēkresursus un prasmes.
Karīna Zālīte sanāksmē norādīja, ka Pfizer piedāvā bezmaksas mācības vakcinētājiem gan darbam ar sauso ledu, gan vakcīnu šķaidīšanai utml. Reaģējot uz ekspertu paustajām bažām par lielajiem vakcīnu apjomiem, ko nevarēs izvakcinēt, Karīna Zālīte norādīja, ka vakcīnas pienāks periodiski pa nelieliem apjomiem.
Papildus Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) uzturēja 16.novembra sanāksmē J.Perevoščikova pausto viedokli, ka SPKC nav tādu resursu, lai nodrošinātu Pfizer BionTech vakcīnu, nepieciešamo šļirču, injekciju ūdens un vēl sausā ledus plānošanu un pasūtīšanu. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka, tad, ka Latvijā līdzīgi tika iepirktas pandēmiskās gripas vakcīnas, nevarēja izvakcinēt pat 200 000 vakcīnu devas un vakcīnas palika pāri.
Sanāksme beidzās ar to, ka eksperti neatbalstīja priekšlikumu iegādāties Pfizer vakcīnas. Tā kā tas nesaskanēja ar Veselības ministrijas viedokli, viņa informēja departamenta direktori Santu Līviņu un vienojās par atkārtotas sanāksmes rīkošanu pieaicinot prof. Ugu Dumpi, kas nepiedalījās 17.novembra sanāksmē un kurš jau iepriekš bija paudis atbalstu Pfizer vakcīnu iegādei. Paskaidrojumos nav norādes par personīgi sniegto viedokli.
c) A.Lācberga sniegtā informācija – 2020.gada 17.novembrī notika Veselības ministrijas iniciētā sanāksme, kurā bija plānots nolemt par informāciju, kas būtu sniedzama Vadības panelim – par Latvijas piekrišanu iegādāties ražotāja Pfizer vakcīnas un cik lielā apjomā. Sanāksmes laikā dalībnieki uzskatīja, ka nepieciešama arī valsts sekretāres klātiene sanāksmē, līdz ar ko, neskatoties, ka 18.11.2020. ir svētku diena un vienlaicīgi arī pēdējā informācijas sniegšanas diena, tika nolemts sanāksmi pārcelt uz 18.11.2020. Paskaidrojumos nav norādes par personīgi sniegto viedokli.
d) D.Mūrmanes-Umbraško sniegtā informācija – 2020.gada 17.novembrī, lūdza mutiski S.Līviņai organizēt sanāksmi 18.novembrī, lai vienotos par kopēju nostāju (rastu risinājumu) Pfizer vakcīnas iegādes jautājumā. Sabiedrības veselības departamenta darbinieki pirms tam telefoniski sniedza informāciju, ka eksperti/ pārstāvji no NVD, ZVA, SPKC un IVP priekšsēdētāja vispār neatbalsta Pfizer vakcīnas iegādi. D.Mūrmane-Umbraško 2020.gada 17.novembra sanāksmē nepiedalījās.
e) S.Līviņas sniegtā informācija – tā kā Latvijai līdz 18.novembrim bija jāpasaka EK, vai piesakās uz Pfizer vakcīnu un uz kādu apjomu, tad 17.novembrītika sasaukta sanāksme, kurā piedalījās VM, SPKC, ZVA, NVD pārstāvji, kā arī IVP padomes priekšsēdētāja. Pati šajā sanāksmē nepiedalījās, bet pēc sanāksmes zvanīja Jana Feldmane un teica, ka visi sanāksmes dalībnieki, izņemot Veselības ministriju, ir pret to, ka ņem Pfizer vakcīnu, pamatojoties uz sarežģīto loģistikas un aukstumķēdes nodrošināšanu. Tā kā iepriekšējā dienā 16.novembrī veselības nozares operatīvajā Covid -19 sanāksmē tika diskutēts, ka Pfizer vakcīnu tomēr būtu jāņem, bet mazākā apmērā kā Latvijai piedāvā un neviens no 16.11. sanāksmes dalībniekiem (ne ZVA, ne SPKC, ne NVD) neiebilda pret to, ka ņem Pfizer vakcīnu, savukārt 17.11. sanāksmē gan ZVA, gan SPKC, gan NVD neatbalstīja pieteikšanos uz Pfizer vakcīnām, tad viņa 17.11. informēja valsts sekretāri par šo un vienojās 18.11. sasaukt atkārtotu sanāksmi ar minētajām padotības iestādēm, IVP priekšsēdētāju un pieaicinot arī vēl profesoru Ugu Dumpi, izsūtot e-pastā uzaicinājumu. S.Līviņa 2020.gada 17.novembra sanāksmē nepiedalījās.
g) L.Timšas sniegtā informācija – 17.novembra sanāksmē bija izskanējis ekspertu viedoklis, ka jāvērtē, vai vispār Latvijai pieteikties uz Pfizer vakcīnām. Jurijs Prevoščikovs norādīja uz SPKC kapacitātes trūkumu tikt galā ar tik sarežģītu vakcīnu distribūciju/koordināciju nacionāli. Jānis Zvejnieks uzsvēra, ka liels sarežģījums ir lielais sausā ledus daudzums, kas šīm vakcīnām vajadzīgs, līdz ar to ne tikai ledus izmaksas, bet arī īpašā apmācība cilvēkiem, kas ar to strādā. Bažas bija arī S.Henkuzenam par to, kas varētu veikt piegādi (piebilde:ja pareizi atceras). Dr.D.Zavadska norādīja uz daudzajiem sarežģījumiem šai vakcīnai, gan uzglabāšanas apstākļiem ar zemo temperatūru un sauso ledu, gan vakcināciju un šķaidīšanu un daudzdevu flakonu un citiem apstākļiem. Kopumā ekspertu nostāja bija, ka jāvērtē, vai šī vakcīna jāņem vispār, sanāksmes beigās izskanēja ideja, ka nevajag ņemt vispār.
h) Citas personas, no kurām tika pieprasīti paskaidrojumi, neko saistībā ar 2020.gada 17.novembra sanāksmi neminēja.
17) Kādā veidā, no kādiem konkrēti informācijas avotiem tika iegūta informācija par šīs sēdes dalībnieku sastāvu?
Atbilde:
No MS Teams platformā nosūtīta uzaicinājuma 2020.gada 17.novembra sanāksmes dalībniekiem (skatīt pielikumā).
18 un 19.jautājums) Vai šajā sēdē piedalījās, kāds kurš ir potenciālo vakcīnas izstrādātāju vai piegādātāju kompāniju interešu pārstāvis? Vai šajā Sēdē 17 piedalījās kompānijas AstraZeneka pārstāvis?
Atbilde:
Ne uzaicināto personu sastāvā, ne arī kādos no sanāksmju dalībnieku paskaidrojumam neparādās informācija, ka 2020.gada 17., 18. vai 19.novembra sanāksmē būtu piedalījies kāds vakcīnas izstrādātāju vai piegādātāju kompāniju interešu pārstāvis (ne kompānijas AstraZeneca pārstāvis, ne kādu citu kompāniju pārstāvis).
Attiecībā uz Veselības ministrija 2020.gada 18.novembrī sasaukto sanāksmi.
Kura amatpersona konkrēti sasauca šo sēdi, kā uzdevumā?
Atbilde:
Veselības ministrija jau iepriekš norādīja, ka Dienesta pārbaudē noskaidrots, kaValsts sekretāra uzdevumā sanāksmi MS Teams platformā organizēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departaments. Skatīt pielikumā izdruka no MS Teams platformas.
2-14.jautājums) Jautājumi par konkrētu personu pausto viedokli 2020.gada 18.novembra sanāksmē.
Atbilde:
a) I.Liepiņas sniegtā informācija – 18.novembra sanaksmē D.Zavadska bija noraidoša par pieteikšanos Pfizer vakcīnām. Kāds sanāksmē esot norādījis, ka Ministru prezidents bija ļoti pozitīvi noskaņots par Pfizer vakcīnām. Igaunija plānojot ņemt 100 tūkstošus, viņiem ir nacionālā noliktava, plānojot pirkt 4 saldētavas. D.Zavadska norādījusi, ka 10 gadus neviens nav šķaidījis vakcīnas. U.Dumpis bija pozitīvs par pieteikšanos vakcīnai, jo viņš teica, ka slimnīcas ir pārgurušas no Covid un slimnīcas varētu veikt vakcināciju. Akcentēts, ka nevar pateikt, kura vakcīna ir labāka vai sliktāka.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka tūlīt būs AstraZeneca vakcīna reģistrēta un radās doma, ka pieteikties mazākā apmērā uz Pfizer vakcīnām, jo AstraZeneca būs lielos apjomos. Norāda paskaidrojumos, ka precīzi neatceras, kurš pirmais piedāvāja pieteikties uz samazinātu devu skaitu, balsošana nebija, visi vienojās, ka ņemt mazāk vakcīnu. Paskaidrojumos norāda, ka no pierakstiem saprot, ka kāds teica, ka pieteikties uz tādu vakcīnu daudzumu, cik varētu izvakcinēt 3-4 mēnešu laikā.
Otrajā sanāksmes daļā visi mēģināja saprast, ja jau tā vakcīna ir tik nenormāli sarežģīta, tad kāds varētu būt tas vakcīnas daudzums, kuru mēs varētu nopirkt un arī izlietot.
Šajā sanāksmē bija aktuāls jautājums – cik daudz vietas aizņems nopirktās vakcīnas un vai tām vispār pietiks vietas Valsts asinsdonoru centra saldētavās.
I.Liepiņa norāda, ka šajās sanāksmēs šķiet bija tikai klausītājs un neatceras, ka būtu ko teikusi.
b) S.Līviņas sniegtā informācija – 18.novembra sanāksmē tika uzklausīti ekspertu un iestāžu viedokļi, tika nonāks pie secinājuma, ka Latvija tomēr piesakās uz Pfizer vakcīnu un diskusijās iezīmējās arī 100 000 devas, uz kurām Latvija tad piesakās. Katram sanāksmes dalībniekam valsts sekretāre lūdza izteikt viedokli par to, vai Pfizer vakcīnām Latvija piesakās un kādam apjomam. Tika uzklausīta IVP priekšsēdētāja, kura norādīja uz to, ka Pfizer vakcīnu būtībā dēļ sarežģītās loģistikas, aukstumķēdes un šķaidīšanas varēs vakcinēt tikai ārstniecības iestādēs. Ja pieteiksies uz visu piedāvāto daudzumu, nevarēs izlietot un dēļ īsā derīguma termiņa pēc atkausēšanas būs lieli zudumi dēļ šķaidīšanas. SPKC izteica bažas, ka viņi nevarēs tik sarežģītai vakcīnai nodrošināt plānošanu, ka tas būs jāpērk ārpakalpojumā, ka viņiem nav kapacitātes tikt galā ar tik sarežģītu vakcīnu, arī ZVA un NVD pievienojās IVP priekšsēdētājas viedoklim un bažām. Rezultātā nonāca pie secinājuma, ka tik “sarežģītu” vakcīnu vairāk kā 100 000 apmērā Latvija nevarēs izmantot un ņemot vērā pieejamo informāciju, ka Astra Zaneca vakcīna bija jau gaidāma decembra beigās, tika pieņemts lēmums Pfizer vakcīnu paņemt nelielā apmērā, ja nu tomēr Astra Zaneca reģistrācija par kādu nedēļu iekavējas. Kā arī tika lūgts NVD pārstāvim, piesakoties uz Pfizer vakcīnu, palūgt, vai Latvija visus 100 000 vakcīnu nevar saņemt uzreiz 1.semestrī. 100 000 vakcīnu tika iezīmētas ar domu, ka NVD kopā ar ZVA aprēķina, cik pilnā kastē sanāk vakcīnas, lai nebūtu jādala iepakojumu.
S.Līviņa norāda, ka iebildumus pret pieņemto lēmumu neizteica un lēmumu pieņēma koleģiāli visi sanāksmes dalībnieki.
c) J.Feldmanes sniegtā informācija – lai panāktu ekspertu atbalstu Pfizer vakcīnu iegādei tika sasaukta atkārtota sanāksme. Sanāksmes laikā prof.D.Zavadska uzturēja iepriekš paustās bažas par Pfizer vakcīnas iegādi Latvijā, Jānis Zvejnieks pievienojās D.Zavadskas viedoklim, Jurijs Perevščikovs pauda iepriekš izteiktās bažas par SPKC kapacitāti apkopot vakcīnas ar tik striktiem uzglabāšanas nosacījumiem. Pasūtījumus apkopot, arī šļirču un injekciju ūdens pasūtījumus un vēl nodrošināt sausā ledus pieejamību vakcinācijas iestādēs, kā arī viņš atgādināja par iepriekšējo slikto vakcinācijas pieredzi pandēmiskās gripas laikā.
Prof. Uga Dumpis argumentēja un pierādīja, ka Latvijai ir jāpiesakās Pfizer vakcīnai.
Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās ekspertu starpā, ka šo vakcīnu ir jāiegādājas, bet to var izmantot tikai augsti kvalificētās ārstniecības iestādēs, tādēļ tā pamatā būtu piemērota ārstniecības personu vakcinācijai, bet ne plašākas sabiedrības vakcinācijai. Ar šo apjomu varētu nodrošināt pietiekamu ārstniecības personu vakcināciju un ar AstraZeneca, kuras piegādes ir plānotas gada sākumā varēs nodrošināt pārējās sabiedrības vakcināciju.
Sanāksmes rezultātā tika panākts ekspertu atbalsts Pfizer vakcīnas iegādei un izskanēja vienots viedoklis, ka ap 100 000 vakcīnu devu būs pietiekami, lai novēršot nelietderīgus vakcīnas zudumus, tiktu nodrošināta pietiekama apjoma sabiedrības vakcinācija atbilstoši vakcinācijas procesā iesaistīto iestāžu kapacitātei.
Paskaidrojumos norāda, ka viņas loma minētā jautājuma risināšanā bija mērķtiecīgu jautājumu uzdošana ekspertiem, lai iegūtu izsvērtu un pamatotu nozares ekspertu viedokli par Pfizer vakcīnas iegādi.
Sanāksmes laikā viņa neizteica nedz atbalstošu, nedz noliedzošu viedokli par Pfizer vakcīnas iegādi, jo viņas rīcībā nebija pietiekamas informācijas, lai būtu viedoklis par šo jautājumu.
Sanāksmes laikā tapa koleģiāls lēmums visiem vienojoties un nonākot pie rezultāta, ka neviens sanāksmes dalībnieks neiebilda pret viedokli, ka Pfizer vakcīnas ir jāiegādājas, bet ierobežotā daudzumā – ap 100 000 devu.
d) A.Lācberga sniegtā informācija – 2020.gada 18.novembrī notika Ministrijas organizētā sanāksme ar mērķi pieņemt lēmumu par Latvijas vēlmi iegādāties ražotāja Pfizer vakcīnas. Ņemot vērā, ka 18.11.2020. bija svētku diena un Order Form dokumentāri pašrocīgi parakstīt un nosūtīt nevar, tika nolemts, ka ir jānosūta informācija Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija ir piekritusi iegādāties vakcīnas no ražotāja Pfizer nepilnā apjomā atbilstoši proporcionālajam dalījumam (vismaz 100 000 devas). NVD pārstāvis Ainārs Lācbergs 18.11.2020. elektroniski nosūtīja informāciju Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija piekrīt vakcīnu iegādei no ražotāja Pfizer 100000 – 200000 devu apjomā un jautājumu, vai aizpildītu Order Form Latvija var iesniegt 19.11.2020. Paskaidrojumos nav norādes par personīgi sniegto viedokli.
e) S.Henkuzena sniegtā informācija – sanāksmes laikā valsts sekretāre D.Mūrmane-Umbraško aicināja visus klātesošos izteikt informāciju un viedokli, kas varētu būt nozīmīga šīs vakcīnas iegādes kontekstā. Sanāksmē viņš piedalījās kā Zāļu valsts aģentūras pārstāvis, kas sniedz viedokli par zāļu reģistrācijas jautājumiem. Vērtējot apstākļus, sanāksmē iezīmējās informācija, ka AstraZeneca vakcīnas ienākšana tirgū tika plānota īsākajā termiņā ar lielu piegādes apjomu. Turpretī, Pfizer vakcīnas bija gaidāmas vēlāk, lielāki loģistikas izaicinājumi, bažas par zudumiem un to nepiemērotību masveida vakcinācijai. IVP sniedz vērtējumu par riskiem saistībā ar ārstniecības personām, kas ikdienā neveic vakcināciju un attiecīgi Pfizer vakcīnu nepiemērotību šādam personālam, kas varētu būt iesaistīts masveida vakcinācijā. Pastāvēja bažas, ka šo vakcīnu nespēsim efektīvi izmantot, kas varētu radīt risku izšķērdēt vakcīnu iegādes līdzekļus. Sanāksmē izskanēja dažādi, samazināti daudzumi, ņemot vērā sanāksmes dalībnieku pieredzi un zināšanas par lielo vakcinācijas punktu kapacitāti un to spēju efektīvi īstenot sarežģītāku vakcīnu lietošanu. Vērš uzmanību uz IVP oktobra un novembra sēdes protokoliem, kas iezīmē tā brīža zināšanas par Covid-19 vakcīnām. Paskaidrojumos nav norādes par personīgi sniegto viedokli.
f) J.Zvejnieka sniegtā informācija – 18.novembrī bija jāpieņem lēmums par to cik Pfizer vakcīnu devas Latvija iegādāsies. Sanāksmē piedalījās Veselības ministrijas vadība un Latvijas vadošie specialisti infektoloģijā, ZVA, NVD vadība, un SPKC speciālisti. Vērš uzmanību uz to kāda situācija vispār bija uz 18.novembri ar vakcīnu iepirkumiem, kur situācija mainījās zibenīgi, ne pa dienām, bet pa stundām. Norāda, ka nevar komentāriem pievienot precīzus skaitļus, ko noteikti izdarīs NVD. Pfizer vakcīna nebija pirmā vakcīna, ko izskatīja iepirkuma ietvarā. Bija pasūtītas Astra Zeneca vakcīnas (aptuveni 1,3 milj. devas), Johnson& Johnson (ja nemaldās 841 tkst. devas) un ja nemaldās Moderna, un iespējams arī Curevax, kur arī figurēja jau paredzamie daudzumi, kas kopā veidoja daudzumu pārsniedzot 1 miljonu vakcinējamo (skaitu lūdz precizēt NVD). Uz to brīdi nebija skaidrs, kura vakcīna tiks piereģistrēta EMA pirmā. Bija baumas, bet diezgan pamatotas, ka Pfizer vakcīna būs visdrīzāk pirmā, bet Astra Zeneca apmēram 2 nedēļas pēc tam. Laiks parādīja, ka tās diemžēl nebija 2 nedēļas. Nākamais vakcīnas cena – Pfizer vakcīna bija visdārgākā, vismaz 5 reizes dārgāka nekā Astra Zeneca. Pirms 18.novembra sanāksmes veicis mutisku ekspress aptauju zāļu lieltirgotavās. Uz to brīdi, nevienā Latvijas zāļu lieltirgotavā nebija saldētavas, kas var nodrošināt -70 gC, kas atbilst Pfizer vakcīnu uzglabāšanai. Pietam jāatceras, ka loģistika izmantojot sauso ledu nav iespējama, ja nav speciāla ventilācija utt., šo aspektu, nezin kāpēc, visi šobrīd ir piemirsuši. Vēlas vērst uzmanību ka Valsts Asinsdonoru centram (kas šobrīd uzglabā Pfizer vakcīnas un ir zāļu ķēdes izplatīšanas dalībnieks) nav Labas izplatīšanas prakses sertifikāta un zāļu lieltirgotavas licences, šis lietas neviens nav atcēlis un ņēmis vērā.
Norāda, ka pret RNS vektora vakcīnu, kas ir Pfizer vakcīna veselības aprūpes speciālistu neviennozīmīgo attieksmi. Ja būtu pieejama gan Astra Zeneca, gan Pfizer vakcīna, tad ar lielu varbūtību lielāka piekrišana būtu Astra Zeneca vakcīnai. Ņemot vērā visu augstāk minēto viņš bija bažīgs, ka Pfizer vakcīnu vajadzētu ņemt pilnā piedāvātā apjomā, bet gan mazākā daudzumā, ar aprēķinu, lai varētu uzsākt vakcināciju un sagaidīt vakcīnas, kuras arī tūlīt būs reģistrētas un nepieprasa tik speciālus apstākļus. Kā arī norāda, ka neviena no pārējām vakcīnām nepieprasa tik specifiskus glabāšanas, loģistikas, lietošanas apstākļus, bet gan parastus aukstuma ķēdes loģistikas apstākļus. Pievērš uzmanību apstāklim, ka Pfizer vakcīnas derīguma termiņš ir tikai 6 mēneši, pietam uzglabājot to -75 gC, un injekcijai sagatavota ampula ir jāizmanto 5 stundu laikā.
Paskaidrojumos norāda, ka nevar pateikt kurš pieņēma gala lēmumu par vakcīnas iegādes daudzumiem, šādi lēmumi neietilpst viņa kompetencē. Bažas par to, vai 840 000 Pfizer vakcīnu iegāde būs lietderīga pilnā apjomā, tieši augstāk minēto iemeslu dēļ, bija arī citiem sanāksmes dalībniekiem. 18.novembra sanāksmē, ierosināja, ka lai vakcinācija noritētu pēc iespējas gludi un organizēti ir nepieciešams Veselības ministrijai izveidot speciālu darba grupu saistībā tieši ar vakcināciju pret COVID-19, ar īpašu rīcības mandātu. 25.novembrī tāda grupa tika izveidota, bet bez īpaša mandāta.
g) D.Mūrmanes-Umbraško sniegtā informācija – 18.novembrī sanāksmē tika uzaicināti piedalīties NVD, ZVA, SPKC, VM un IVP priekšēdētāja, kā arī Veselības ministrijas galvenais infektologs U.Dumpis. Sanāksmē katrs tika aicināts izteikt savu viedokli – kādi ir apsvērumi par labu iegādei, vai kādu iemeslu dēļ neatbalsta vakcīnas iegādi (pieteikšanos uz vakcīnu). Izteicās visu institūciju pārstāvji – lielākoties tika uzsvērti mīnusi vakcīnas iegādei, norādīja, ka sarežģīta vakcīnas uzglabāšana, pārvadāšana, īss izlietošanas termiņš pēc atsaldēšanas, tāpat bija pārliecība, ka pēc neilga laika būs pieejamas cita ražotāja Astra Zeneca vakcīna.
J.Perevoščikovs norādīja, ka sarežģīts process, nav valsts aukstumķēde, savukārt D.Zavadska bija iepazinusies ar pieejamo informāciju par vakcīnu, uzsvēra vakcīnas loģistikas sarežģītību, norādīja, ka pēc neilga laika būs pieejama cita ražotāja vakcīna un tik īsu laiku var gaidīt. Ekspertu viedokli atbalstīja ZVA, NVD pārstāvji. Prof.Dumpis atbalstīja vakcīnas iegādi.
Argumenti vakcīnu pasūtījuma apjomam – speciālistu izteiktie argumenti, ka vakcīnai ir sarežģīta uzglabāšana, loģistika, īss izlietošanas termiņš pēc atsaldēšanas, norādes, ka Latvijā nav aukstumķēdes. 18 novembra sanāksmē aprēķini netika veikti. Vakcīnu apjoms tika noteikts, pieņemot, ka visas pieteiktās devas Latvijai varēs piegādāt pirmajos mēnešos/ceturksnī. A.Lācbergs neinformēja sanāksmes dalībniekus, ka līguma nosacījumi to nepieļautu.
Paskaidrojumos norāda, ka atbalstīja viedokli kā tādu, ka Pfizer vakcīnas ir jāiegādājas. Šajā sanāksmē, viņas ieskatā, tika konceptuāli nolemts iegādāties (pieteikties uz) Pfizer vakcīnām. Lēmums tika pieņemts uzklausot visu viedokļus, bez balsošanas. Aicināja sanāksmē esošos kolēģus atbalstīt vakcīnas iegādi, jo pieļāva, ka citi ražotāji savas vakcīnas varētu piegādāt vēlāk un tad Latvija varētu neuzsākt vakcināciju vienlaicīgi ar citām valstīm. Veselības ministrijas rīcībā bija informācija, ka Lietuva un Igaunija vakcīnas iegādāsies, un visdrīzāk arī kaimiņvalstīm būs jāsakaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā Latvijai. Sanāksmes laikā tika pieņemts, ka vakcīnas tiks piegādātas pirmajos mēnešos pilnā apjomā, tādējādi radot pietiekamu vakcīnu daudzumu līdz tiek piegādātas citu ražotāju vakcīnas. A.Lācbergam tika lūgts šo piegādes nosacījumu paziņot kopā ar pieteikumu uz vakcīnām.
h) L.Timšas sniegtā informācija – 18. novembra sanāksme tika sasaukta, lai lemtu par to, kādu apjomu Pfizer vakcīnu pasūta Latvija, jo atbildes sniegšanas termiņš bija 18.novembris. IVP pārstāve Dr. Zavadska norādīja, ka nevaram nekādā gadījumā ņemt pilno pro rata daudzumu (~800 000 devas), jāņem sapratīgs daudzums, ko mēs varam izmantot slimnīcās, jo tas ir vienīgais, kur reāli varēs izmantot šo vakcīnu. Tāpat SPKC teica, ka kapacitāte ir ierobežota menedžēt šādas vakcīnas un ZVA pārstāvis arī to norādīja. Veselības ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka tomēr nevar neņemt šīs vakcīnas. Pamatojoties uz diskusijā izvirzītajiem par un pret, bija koleģiāls lēmums, ka noteikti jāpievienojas šim APA ar Pfizer (tātad opt -in) un jāinformē par to EK, norādot ka ņemsim mazāk par pro rata. Diskusijās parādījās arī skaitlis, ko pasūtam – 100 000 devas. Tika dots uzdevums Aināram Lācbergam informēt EK par šo. Pēc sanāksmes viņa nosūtīja ziņu Veselības ministrijas atašejam Briselē, sakot, ka sanāksmē tika tomēr lemts par opt-in un pasūtīt 100 000 devas.
Sanāksmē eksperti uzsvēra, ka jāskatās, cik flakoni ir 1 iepakojumā, un no tā jārēķina, cik daudz mēs konkrēti pasūtam, jo iespējams nebūs apaļš skaitlis 100 000, jo piegāde notiek iepakojumu kastēs/paletēs (tas bija ZVA, NVD uzdevums veikt aprēķinus).
Lēmums tika pieņemts koleģiāli, visi eksperti, pamatoja savu viedokli un pauda bažas.Netika celti iebildumi, ka ir izvēlēts samazināts daudzums.
i) U.Dumpja sniegtā informācija – norāda, ka visu neatceras, jo to sanāksmju ir bijis daudz. Sanāksmē tika izlemts, ka Pfizer vakcīna jāpērk. Viņš pilnīgi noteikti pauda pozitīvu nostāju, jo bija iepriekš EC zinātnieku saietā, kur visi bija optimisti. Kāds izteica bažas par aukstuma ķēdēm un ar to saistītām problēmām. Viņš izteica priekšlikumu, ka to vajadzētu nodrošināt ar ārpakalpojumu. Bija bažas arī par lielo vakcīnu daudzumu un to, ka lielākā daļa būs gada otrā pusē. Šajā sanāksmē, vismaz kamēr viņš tur piedalījies, viennozīmīgi netika pieņemts galējais lēmums par iepērkamo daudzumu.
j) D.Zavadskas sniegtā informācija – norāda, ka mēģina atbildēt uz jautājumiem par vairāk kā 2 mēnešus atpakaļ notikušu apspriedi. Paskaidro, ka 2020.gada 18. novembra apspriedē piedalīties lūdza Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane, kura iepriekš daudz ir sadarbojusies un piedalījusies IVP sēdēs. Precīza viņas loma norādītajā sēdē netika definēta, taču pieņema, ka kā IVP vadītāja un imunizācijas specialists. Minētajā sēdē piedalījās vēl trīs IVP locekļi – Uga Dumpis, Ainārs Lācbergs (NVD) un Jānis Zvejnieks (ZVA). Abu pēdējo loma IVP ir sniegt atbalstu kā veselības nozares institūciju, kas saistītas ar imunizāciju un vakcīnām, pārstāvjiem.
IVP loma ir konsultatīva, padomes lēmumi, kuriem ir rekomendējošs raksturs, tiek pieņemti koleģiāli un balstoties uz pierādījumiem balstītas medicīnas atzinumiem, nevis politiskiem vai ekonomiskiem apsvērumiem. Pfizer vakcīnu pasūtījums neietilpa un pēc būtības nav IVP kompetencē. Kā arī IVP, kā ekspertu grupai, netika uzdots jautājums/lūgums izskatīt un sniegt viedokli par minēto vakcīnu.
Cik atminas, tad 18.novembra apspriedē lēmums par Pfizer vakcīnu pasūtījuma apjomu netika pieņemts. No apspriedes laikā izskanējušās informācijas konteksta bija saprotams, ka tajā pašā vai nākošajā dienā ir jānoformē dokumenti par Pfizer vakcīnu pasūtījuma daudzumu. Apspriedē notika viedokļu apmaiņa nevis par pašu vakcīnu, bet gan par tās loģistikas un izmantošanas jautājumiem. Izteikties varēja un lūdza katram apspriedes dalībniekam. Sarunu gaitā tika informēti, ka Pfizer vakcīnu pirkuma līgums jau ir noslēgts, tajā nenosakot kopēju iepērkamo vakcīnu apjomu. Iepērkamo vakcīnu skaits bija jānosaka atsevišķi noformējot pasūtījumu. Taču uz viņas jautājumiem par šī līguma noteikumiem, jo īpaši vakcīnu piegādes nosacījumiem, atbildēt neviens nevarēja. Viņas jautājums tika pārradresēts vairākiem apspriedes dalībniekiem, bet saprotama atbilde uz to netika sniegta.
No savas puses un pieredzes ar vakcināciju vērsa apspriedes dalībnieku uzmanību uz sarežģītiem Pfizer vakcīnas uzglabāšanas un loģistikas noteikumiem, ko vēlāk IVP pauda arī savā sēdē (62.sēdes protokols https://www.vm.gov.lv/sites/vm/files/media_file/ivp-62.-sedes-protokols.pdf), Tāpat arī norādīja, ka būtu jārēķinās, ka vakcinācijas aptvere un sabiedrības vēlme vakcinēties pret Covid-19 ar augstu varbūtību varētu nebūt optimāla vai kā spekulēts tajā laikā (2020.gada novembris) dažādos ekspertu un organizāciju avotos.
k) J.Perevoščikova sniegtā informācija – visu laiku kopš Covid-19 epidēmijas sākuma, intensīvi strādājot ar Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības un metodiskās vadības jautājumiem, nebija iesaistīts vakcīnu pret Covid-19 infekciju starptautisko līgumu slēgšanas un iepirkuma procedūrās, vakcīnu daudzumu izvērtēšanā un piegāžu plānošanā. Tāpēc Veselības ministrijas 18.11.2020. sanāksmes laikā nebija aktīvi piedalījies minētā jautājumā apspriešanā. Tomēr pirms sanāksmes 18.11.2020. plkst. 9:44 telefoniski sazinājās ar Igaunijas kolēģi, lai uzzinātu jaunāko informāciju par gatavošanos vakcinācijas organizēšanai kaimiņvalstī un darītu to zināmu kolēģiem. Sanāksmē informēja, ka Igaunijā plāno iegādāties saldētavas vakcīnu uzglabāšanai valsts vakcīnu noliktavās, kā arī izveidot elektronisko vakcīnu pasūtījumu sistēmu. Informēja, ka Igaunijas kolēģi nesaskata nepārvaramus šķēršļus un neatrisināmas problēmas, kas kritiski traucētu nodrošināt sasaldētu vakcīnu loģistiku un daudzdevu flakonu izmantošanu. Informēja, ka Igaunijā ārstniecības iestādes pašas saņem valsts noliktavās nepieciešamās vakcīnas, braucot pēc tām ar aukstuma somām, līdzīgi tam, kā tas bija organizēts Latvijā pirms 2006. gada. Atgādināja, ka atšķaidāmu daudzdevu flakonos fasētu vakcīnu izmantošana agrāk bija ikdienas praksē Latvijā (masalas) un principā tas nav nekas jauns. Atgādināja arī savu vispārējo nostāju imunizācijas procesā organizēšanā, ievērojot to, ka Latvijā nav valsts vakcīnu noliktavas. Viņa skatījumā tas būtu pilna apjoma ārpakalpojums, jo, strādājot ar vakcīnām pret Covid-19 infekciju “miera laikam” paredzēta vakcīnu plānošanas un sadales sistēma nedarbosies. SPKC tam nav kapacitātes, jo jāturpina rutīnas vakcīnu aprites koordinācija.
Covid-19 epidēmijas laikā institūciju un Imunizācijas valsts padomes sanāksmes notika ļoti bieži. Bez protokola ir grūti atcerēties katrā sanāksmē runāto, īpaši ja nav bijis tieši iesaistīts jautājuma risināšanā. Īsti neatceras, vai par to bija runājis minētajā sanāksmē vai citās sanāksmēs, bet noteikti divas reizes paudis savu viedokli, ka nenoteiktības situācijā jāizmanto visas iespējas, lai nepieļautu situāciju, kad vakcinācijas process Latvijā tiktu kavēts, vakcinācijai turpinoties citās valstīs.
Sakarā ar to, ka vakcīnu iepirkumu apjomu apspriešanā nepiedalījās, vienlaikus bija jārisina operatīvus Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības jautājumus un jāveic citi neatliekami darbi, īsti neatceras, vai minētajā sanāksmē ir bijis pieņemts kāds formāls lēmums par vakcīnu daudzumiem.
l) I.Milaševičas sniegtā informācija – 18.novembrī notika Veselības ministrijas iniciētā apspriede ar mērķi pieņemt lēmumu par Latvijas vēlmi iegādāties ražotāja Pfizer vakcīnas un to apjomu.
No NVD apspriedē piedalījos viņa un Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs, kurš ar Veselības ministrijas 18.06.2021. vēstuli Nr.01-19.1/3279 tika nominēts kā Latvijas pārstāvis dalībai Eiropas Komisijas centralizētā iepirkuma par COVID-19 vakcīnu iegādi Vadības paneļa sanāksmēs ar kontaktpersonas funkcijām. Viņas dalība minētajā apspriedē saistīta ar to, ka pēc vakcīnu pasūtījumu veikšanas NVD jāveic tālākie ar to saistītie iepirkumi – vakcīnu loģistikas iepirkums, šļirču iepirkums u.tml. Cik viņai zināms, tad apspriede netika nedz ierakstīta, nedz protokolēta. Precīzu tās gaitu neatceras, bet apspriedes laikā tika uzklausīti veselības nozares atbildīgo viedokļi. NVD uz minēto apspriedi nekādus aprēķinus netika gatavojis. Vēl pirms minētās apspriedes e-pastā visiem iesaistītajiem tika izplatīts Karinas Zālītes sagatavotais tēžu materiāls par vakcīnām, kas bija paredzēts Coreper 2 sanāksmei 16.11.2020. Minētajā materiālā tika norādīts, ka Latvijā plānots vakcinēt 1 344 000 iedzīvotājus, bet sākotnēji tika plānots vakcinēt 800 000 iedzīvotājus. Pie minētā tika pievienots IVP Daces Zavadskas komentārs, ka šādu vakcinētu iedzīvotāju skaitu iespējams nebūs reāli sasniegt. Tāpat iepriekš arī IVP loceklis un veselības nozares galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis tika minējis, ka Latvijai nevajadzētu vairāk par 300 000 – 400 000 Pfizer/BioNTech vakcīnām. Protams, minētais ir tikai nosaukto personu viedoklis un nav uzskatāms par oficiāliem aprēķiniem. Līdzīgs viedoklis tika apspriests arī 2020.gada 18.novembra apspriedē, kā rezultātā tika nolemts, ka Latvija piekrīt vakcīnu iegādei no ražotāja Pfizer 100 000 – 200 000 devu apjomā.
Ņemot vērā, ka NVD kompetencē nav plānot vakcīnu daudzumu – ne attiecībā uz vakcīnām pret Covid-19, ne arī attiecībā uz citām vakcīnām, ko NVD iepērk centralizēti, tad iebildumus par pieņemto lēmumu neizteica, jo uzticējos kompetentākiem kolēģiem. Jebkuru vakcīnu, ko NVD iepērk centralizēti, daudzumus atbilstoši normatīvajiem aktiem plāno SPKC, bet NVD atbilstoši plānotajam veic iepirkumus.
Balsošana lēmuma pieņemšanā nenotika. Tika uzklausīti viedokļi un valsts sekretāre, kura vadīja apspriedi, paziņoja lēmumu – ja Eiropas Komisijas centralizētā iepirkuma par COVID-19 vakcīnu iegādi Vadības paneļa sekretariāts apstiprina, ka vakcīnas no ražotāja Pfizer/BioNTech varam iegādāties samazinātā apjomā, tad nosūtīt informāciju minētajam Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija ir piekritusi iegādāties vakcīnas no ražotāja Pfizer/BioNTech samazinātā apjomā – vismaz 100 000 devas. NVD Iepirkumu nodaļas vadītāja vietniekam Aināram Lācbergam kā Latvijas kontaktpersonai Vadības paneļa sanāksmēs tika uzlikts par pienākumu noskaidrot Vadības paneļa viedokli un nākamajā dienā (19.11.2020.), kas būs darba diena, informēt par iegādājamo vakcīnu apjomu.
m) K.Zālīte informēja, ka tajā dienā viņai bija pilnas dienas darba grupa Eiropas Padomē tāpēc nevarēja piedalīties sanāksmē, ka arī E.Dimiņa un I.Liskova informēja, ka sanāksmē nepiedalījās.
15) Kādā veidā, no kādiem konkrēti informācijas avotiem tika iegūta informācija par šīs sēdes dalībnieku sastāvu?
Atbilde:
Informācija tika iegūta no izdrukām no MS Teams platformas un saņemtajiem paskaidrojumiem.
16 un 17. jautājums) Vai šajā sēdē piedalījās, kāds kurš ir potenciālo vakcīnas izstrādātāju vai piegādātāju kompāniju interešu pārstāvis? Vai šajā Sēdē 18 piedalījās kompānijas AstraZeneka pārstāvis?
Atbilde:
Ne uzaicināto personu sastāvā, ne arī kādos no sanāksmju dalībnieku paskaidrojumam neparādās informācija, ka 2020.gada 17., 18. vai 19.novembra sanāksmē būtu piedalījies kāds vakcīnas izstrādātāju vai piegādātāju kompāniju interešu pārstāvis (ne kompānijas AstraZeneca pārstāvis, ne kādu citu kompāniju pārstāvis).
Saistībā ar NVD pārstāvja Aināra Lācberga 2020.gada 18.novembrī elektroniski nosūtīto informāciju EK Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija piekrīt vakcīnu iegādei no ražotāja Pfizer/BioNTech 100 000–200 000 devu apjomā.
Kas konkrēti tika nolemts 2020.gada 18.novembra sanāksmē Order Form vakcīnu pasūtījumam?
Atbilde:
Atbilstoši Dienesta pārbaudē konstatētajam -Komisija no sanāksmes dalībnieku paskaidrojumiem neieguva informāciju, kura amatpersona ir iniciējusi lēmumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas 100 000 devu iegādi. Balsojums par BioNTech/Pfizer vakcīnas 100 000 devu iegādi sanāksmē nav noticis. Komisija arī neguva pārliecību, ka minētais lēmums sanāksmē ticis pieņemts, jo ne visi sanāksmes dalībnieki uzskata, ka sanāksmē šāds lēmums būtu pieņemts, vai arī neatceras, ka tāds būtu pieņemts, vai atzīst, ka tas bija konceptuāls lēmums par BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi.
Ņemot vērā sanāksmes dalībnieku paskaidrojumos norādīto, Komisija nav guvusi pārliecību, ka šajā sanāksmē būtu pieņemts konkrēts lēmums par BioNTech/Pfizer vakcīnas 100 000 devu iegādi. Vienlaikus šāda lēmuma apspriešana izriet no daļas sanāksmes dalībnieku paskaidrojumos norādītā un elektroniskās sarakstes informācijas, kuras atbilstību reālajai notikumu gaitai Komisija nevar pārbaudīt.
NVD pārstāvis Ainārs Lācbergs 2020.gada 18.novembrī elektroniski nosūtīja informāciju EK Vadības paneļa sekretariātam, ka Latvija piekrīt vakcīnu iegādei no ražotāja Pfizer/BioNTech 100 000–200 000 devu apjomā, kā arī norādīja, ka pasūtījuma veidlapa ar Latvijai nepieciešamo vakcīnu tiks nosūtīta 2020.gada 19.novembrī.
2) Konkrēti kāda informācija tika iekļauta šajā Order Form vakcīnu pasūtījumā. Pieprasām pievienot tās kopiju.
Dienesta pārbaudē noskaidrots, ka Order Form vakcīnu pasūtījumam Ainārs Lācbergs sagatavojies, vadoties no 2020.gada 18.novembra un 19.novembra sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.
Atbilde:
Atbilstoši starp vakcīnu ražotāju Pfizer/BioNTech un Eiropas Komisiju noslēgtajiem pirkuma līgumiem – Advanced Purchase Agreement (turpmāk – APA) – šie līgumi un to sastāvdaļas ir konfidenciāla informācija, attiecīgi arī Order Form vakcīnu pasūtījumam ir līguma sastāvdaļa un uz to arī attiecas konfidencialitātes nosacījumi. Tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem piešķir Eiropas komisija atbilstoši konkrētam pieprasījumam attiecībā uz katru konkrētu personu. Veselības ministrija norada, ka Order Form vakcīnu pasūtījumam aizpildāmās sastāvdaļas no dalībvalsts puses attiecas tikai uz informācijas norādi par piegādes adresi, vakcīnu daudzumu un parakstītāja un maksātāja rekvizītiem.
3) Kādā veidā dienesta pārbaudē tika noskaidrots, ka Order Form vakcīnu pasūtījumam Ainārs Lācbergs sagatavojis vadoties no 2020.gada 18.novembra un 19.novembra sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem? Kas apliecināja šo informāciju?
Atbilde:
Informācija iegūta no saņemtajiem paskaidrojumiem.
4) Kas tie bija par lēmumiem? Pieprasām iesniegt šos sanāksmēs pieņemtos lēmumus.
Atbilde:
Neviena no darba grupas sanāksmēm netika protokolēta, pieņemtie lēmumi nav fiksēti dokumenta formā, kā arī nav veikts sēdes ieraksts, līdz ar to nav iespējams uzrādīt šādus lēmumus dokumenta formā.
5) Vai Ainārs Lācbergs veica saskaņošanu ar kādu amatpersonu par šo sagatavoto Order Form vakcīnu pasūtījumam?
Atbilde:
Dienesta pārbaudē noskaidrots, ka atbilstoši Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20.oktobra protokollēmumam Nr.62, 40.§ Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) noteikta kā atbildīgā iestāde Covid-19 vakcīnu pasūtījuma formas parakstīšanai, kuras vārdā to paraksta NVD direktore. “Vaccine order form” parakstīja NVD direktore kā iestādes vadītāja un Ainārs Lācbergs kā pilnvarotais pārstāvēt Latviju EK Vadības paneļa (Steering Board) darba grupā šo formu nosūtīja (iesniedza).
6) Kāda ir procedūra šādas Order Form vakcīnu pasūtījumam?
Atbilde:
Aināra Lācberga kā Latvijas pilnvarotā pārstāvja[1] EK Vadības paneļa (Steering Board) darba grupā tiesības un pienākumi noteikti EK normatīvajos aktos[2].
Kad EK ir noslēgusi līgumu ar kādu no vakcīnu ražotājiem, ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties APA ar konkrēto vakcīnas ražotāju. Lēmuma pieņemšanai valstīm tiek dotas piecas darbdienas, kuru laikā dalībvalsts pārstāvim (Steering Board) darba grupā elektroniski ir jāsniedz informācija par pievienošanos vai nepievienošanos APA ar konkrēto ražotāju, kā arī informācija par precizētu iepērkamo vakcīnu devu skaitu no attiecīgā ražotāja, ja proporcionālais devu sadalījums starp dalībvalstīm konkrētajai dalībvalstij nesakrīt ar EK ieplānoto. Kā pilnvērtīgs saistību nodrošinājums par dalībvalsts piekritību iegādāties konkrēta ražotāja vakcīnu elektroniski EK iepirkuma sekretariātam tiek nosūtīts parakstīts APA pielikums (Order Form), vienojoties par nosūtīšanas termiņu EK Vadības paneļa (Steering Board) sanāksmē.
Attiecīgi priekš EK APA pielikums (Order Form) tiek sagaidīts no dalībvalsts pārstāvja (Steering Board) darba grupā, savukārt atbilstoši Ministru kabineta sēdes 2020.gada 20.oktobra protokollēmumam Nr.62, 40.§ NVD noteikta kā atbildīgā iestāde Covid-19 vakcīnu pasūtījuma formas parakstīšanai, kuras vārdā to paraksta NVD direktore. Tādējādi APA pielikumus (Order Form) saņēma, sagatavoja un aizpildīja, kā arī nosūtīja Latvijas pārstāvis (Steering Board) darba grupā, bet pašu dokumentu atbilstoši Ministru kabineta pilnvarojumam parakstīja NVD direktore.
7) Vai Aināram Lācbergam bija jāveic saskaņošanu ar kādu amatpersonu par šo sagatavoto Order Form vakcīnu pasūtījumam, jeb viņš bija tiesīgs to veikt vienpersonīgi?
Atbilde:
Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.
8) Ņemot vērā to, ka lēmums pats par sevi nevarēja tapt, un ja tās nebija VM amatpersonas, kuras pieņēma šo lēmumu, tad kurš pieņēma šo lēmumu par noteiktu vakcīnas BioNTech/Pfizer devu iegādi, balstoties uz kuru pēc tam, jau nākošajā 2020.gada 19.novembra sēdē, tika risināti tehniski jautājumi par konkrētu devu skaitu atbilstoši iepakojumam? (šis jautājums neskar 19.novembra sēdi!)
Atbilde:
Dienesta pārbaudē konstatēts, ka ne ārējos, ne iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā arī atbildīgās institūcijas, kas gadījumos, kad EK dalībvalstu vārdā slēdz pirkumu līgumus ar dažādiem Covid-19 vakcīnu ražotājiem, izvērtē un pieņem gala lēmumu par noteiktu vakcīnu iegādi un to apjomu. Institūciju pārstāvji, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā par BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi, ir darbojušies tiem normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, tostarp atbilstoši kompetencei, kas izriet no Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi”, proti, jautājuma apspriešanā piedalījās ZVA, NVD kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru,[3] Veselības ministrija kā augstāka iestāde,[4] IVP.[5]
Pielikumā:MS Teams platformas uz 2020.gada 17. un 18.novembra sanāksmi uzaicinājumi.
[1] Ar Veselības ministrijas 2020.gada 18.jūnija vēstuli Nr.01-19.1/3279 Ainārs Lācbergs pilnvarots pārstāvēt Latviju, EK Vadības paneļa (Steering Board) loceklis.
[2] ANNEX to the Commission Decision on approving the agreement with Member States on procuring Covid-19 vaccines on behalf of the Member States and related procedures (Brussels, 18.6.2020 C(2020) 4192 final) un rules of procedure of the Steering Board under the joint EU approach to COVID-19 vaccines procurement u.c.
[3] Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 11.punkts.
[4] Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 13.1.apakšpunkts.
[5] Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” 9.punkts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek