Nāvējošās suņu barības vada slimības pētniecība atduras veterinārārstu un Zemkopības ministrijas (ZM) strīdā par to, vai līdz šim veiktie pētījumi ir bijuši gana kvalitatīvi, lai tur izdarītos secinājumus ņemtu vērā.
Diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sadūrās veterinārārstes Ilzes Matīses van Houtenas, no vienas puses, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktores Zandas Matuzales un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktora Aivara Bērziņa viedokļi.
Veterinārārste norādīja, ka līdzšinējais pētījums, kurā ZM ieguldēja 45 000 eiro, ir pētītas analīzes, kas ņemtas no saslimušajiem suņiem. Secināts, ka saslimušo suņu vidū vairāk nekā 90% bija ēduši “Dogo” barību. Turklāt slimība nav atkāpusies, jo vēl otrdien, 17.maijā atkal ir iemidzināts suns. Veterinārārsti sūtīs iegūtos datus arī uz Aiovas štatu, ASV, kur turienes pētnieki sniegs savus secinājumus.
Viņa arī uzsvēra, ka no piešķirtajiem 45 000 eiro, ZM 10 000 eiro ir atdevusi Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas par šo summu paveica salīdzinoši nelielu darbu.
Matuzale gan atteica, ka ZM ir strādājusi savu iespēju robežās, lai slimību ierobežotu. Tā arī neesot likusi šķēršļus pētījumu veikšanai, kā iepriekš esot apgalvots. Vienlaikus viņa van Houtenai atzīmēja, ka veterinārārstu pētnieku grupa pērn, strādājot no maija līdz decembrim, ir prezentējusi vien četru lappušu garus secinājumus. Taču tur nav hipotēžu, secinājumu un pierādījumu. “Pētniekiem vajadzēja domāt, kā tika vākti epidemioloģiskie dati,” teica Matuzale. Viņa arī bija skeptiska par ideju pētniekiem piešķirt papildu līdzekļus, jo nav pārliecības, ka tas būs kvalitatīvāks darbs un secinājumi.
Matīse van Houtena gan uz to atbildēja, ka ministrija nav uzdevusi nevienu jautājumu vai izrādījusi interesi par diviem starpziņojumiem, kas sniegti vēl pētījuma laikā, divu stundu garajai gala prezentācijai, kā arī anketu analīzei.
Matuzale pret to gan iebilda, sakot, ka nav pārliecības, ka cilvēki, kas ir aizpildījuši anketas, patiešām ir saistīti ar suņiem, kas jau ir miruši. Veterinārārste šādu iebildi noraidīja, ja nedrīkst dot personas datus. Matuzale par šādu argumentu bija sašutusi: “Kāds ir pamats neuzticēties valsts institūcijai, ka tā varēs izpaust personiskus datus? (..) Man neinteresē personas kods. Mani interesē, vai suns patiešām ir saistīts ar cilvēku, kas ir sniedzis datus,” teica Matuzale.
Vaicāta, ko šobrīd darīt suņu īpašniekiem, kuri ir neziņā, ar ko drīkst barot savus suņus, Matuzale pauda, ka “mums nav pierādījumu tam, ka “Dogo” sastāvā būtu inde”. “Tā ir [suņu īpašnieku] izvēle pirkt vai nepirkt [“Dogo”],” pauda Matuzale.
Taujāts, ko darīt, ja suņu slimības rosinātājs netiks atrasts, BIOR vadītājs Bērziņš atteica, ka “principā mēs neko nevaram darīt”.
Slimība uzliesmoja pērn martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi.Situācija ar bīstamo slimību sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.
“Tukuma straume” piedāvāja ziedot pētījumam nepieciešamos 32 000 eiro, tomēr Latvijas Veterinārārstu biedrība piedāvājumu noraidīja, lēmumu pamatojot ar vēlmi saglabāt objektivitāti.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas budžeta, 25 000 eiro no institūta “Bior” budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta. Ministrija aprīlī lēmusi izveidot īpašu darba grupu, kurā vairāki eksperti apkopos visu pieejamo informāciju, izvērtēs situāciju un vienosies par tālākp stratēģiju un turpmāko darba virzienu dzīvnieku barības izpētes jautājumā.
Tikmēr ziedojumu portāls “Ziedot.lv” 22.aprīlī sāka ziedojumu vākšanu neatkarīgai slimības cēloņu izpētei. Ziedot iespējams portālā “Ziedot.lv” vai pārskaitot uz “Ziedot.lv” bankas kontiem ar norādi “Glābsim Latvijas suņus”.