Ministriju darbinieku prēmēšanai gada nogalē iztērēti gandrīz 2,5 miljoni eiro

Kā jau ierasts, vairumā ministriju arī šogad izmaksātas prēmijas vai naudas balvas. Gada pēdējos mēnešos šim mērķim izlietoti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Tomēr izdevumi, visticamāk, būs lielāki, jo atsevišķās ministrijās vēl turpinās strādājošo darba izvērtējums, vēsta TV3.

Saskaņā ar visu 14 ministriju sniegtajām atbildēm gada nogales prēmijās visvairāk naudas izmaksājusi Ārlietu ministrija. Novembrī prēmēti vairāk nekā 500 darbinieku, kopumā par 788 tūkstošiem eiro. Vēršot uzmanību, ka šajā resorā strādājošo algas vidēji ir zemākas nekā citās ministrijās, oktobrī un novembrī par nozīmīgu ieguldījumu Ārlietu ministrija piešķīrusi arī naudas balvas un piemaksas 315 tūkstošu eiro apmērā.

Aizsardzības ministrijā prēmēti 238 darbinieki. Kopumā izmaksāti vairāk nekā 415 tūkstoši eiro, neprecizējot kurā mēnesī.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija prēmijās izmaksājusi 316 000 eiro 219 darbiniekiem. Ministrija sākotnēji norādīja, ka decembra beigās prēmijas neplāno piešķirt un tikai pēc atkārtotas vēršanās atzina, ka prēmijas jau izmaksātas novembrī. Prēmiju izmaksu TV3 Ziņām komentēja reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Klimata un enerģētikas ministrijā 80 darbiniekiem šomēnes izmaksātas naudas balvas 196 000 eiro apmērā.

Kultūras ministrijā vēl turpinās darbinieku vērtēšana, un, kā norāda ministre, naudas balvām rezervēti aptuveni 140 tūkstoši eiro, papildus norāda, ka gada sākumā 90 darbiniekiem prēmijās kopumā izmaksāti gandrīz 132 tūkstoši eiro par sasniegumiem 2023. gadā.

Veselības ministrija novembrī prēmējusi 87 darbiniekus gandrīz 90 tūkstošu eiro apmērā. Ja algu fondā būs pārpalikums, šomēnes izmaksās arī naudas balvas.

Izglītības un zinātnes ministrija aptuveni 30 darbiniekiem plāno piešķirt naudas balvas. Tām atvēlēti nepilni 76 tūkstoši eiro.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka par īpašiem sasniegumiem naudas balvas piešķir divreiz gadā – valsts svētkos maijā un novembrī. Gada nogalē naudas balvas izmaksātas 37 darbiniekiem gandrīz 69 tūkstošu eiro apmērā.

Naudas balvas gaidāmas arī Finanšu ministrijas darbiniekiem kopumā aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā, bet šobrīd vēl turpinās viņu darba rezultātu vērtēšana.

Iekšlietu ministrijā novembrī pie naudas balvām ticis 21 darbinieks, viņiem kopumā izmaksāti 26 tūkstoši eiro. Savukārt prēmijas Iekšlietu ministrija piešķir pārsvarā gada sākumā, bet gada nogalē prēmēti trīs darbinieki.

Satiksmes ministrijā norāda, ka prēmijas vai naudas balvas neplāno izmaksāt. Tās  piešķirtas jau iepriekš. 20 darbiniekiem naudas balvās kopumā izmaksāti 35 tūkstoši eiro, bet prēmijās nepilni 200 tūkstoši eiro, neprecizējot, cik daudz darbinieku tās saņēmuši.

Tieslietu ministrija ziņas par izmaksātajām prēmijām neatklāj. Lai gan daļa darbinieku jau prēmēti, izvērtēšana vēl turpinās. Tāpēc informāciju Tieslietu ministrija gatava sniegt tikai pēc tam, kad novērtēšana būs noslēgusies.

Zemkopības ministrijā norāda vien to, ka prēmijas pagaidām netiek plānotas, bet vēl tiks izvērtētas budžeta iespējas.

Savukārt Labklājības ministrijā plāno izmaksāt naudas balvas, kuru apmērs būs atkarīgs no darba rezultātiem. Līdz ar to noprotams, ka darbinieku vērtēšana vēl turpinās.

Apkopojot visus datus, secināms, ka ministriju darbinieku prēmēšana gada nogalē izmaksājusi gandrīz 2,5 miljonus eiro. Finanšu ministrs uzskata, ka šāda prakse jāsaglabā.

Taču ministri nemaz neslēpj, ka prēmijas ir veids, kā palielināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu.

“Ja vadošajiem darbiniekiem tie atalgojumi ir pacelti valsts pārvaldē, tad daudzu speciālistu līmenī tie ir ļoti zemi. Lai dabūtu kvalitatīvu speciālistu, ir diezgan sarežģīti. Un tās speciālistu maiņas arī notiek. Tā, ka tur noteikti ir jāvērtē. Un tad prēmija var būt viens no veidiem, kā stimulēt darbiniekus,” saka Bērziņa.

Vienlaikus gan ekonomikas ministrs atzīst, ka prēmēšana šobrīd notiek necaurredzami un tas ir jāmaina, lai nodokļu maksātājiem būtu pārliecība, ka prēmijas maksā pamatoti.

Īpašu rīku, kas ļauj novērtēt darba efektivitāti, izstrādājis kāds Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kura nosaukumu Viktors Valainis šobrīd vēl neatklāj. To plānots pakāpeniski ieviest gan Ekonomikas ministrijā, gan arī tās pārraudzībā esošajās iestādēs un uzņēmumos.

Nav pieļaujams, ka ar prēmēšanu tiek risinātas problēmas ar atalgojumu. Tā uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Bet atteikšanos no prēmiju maksāšanas komisijas vadība neatbalsta.

“Mums jāmotivē cilvēki, jebkur strādājot. Ja mēs visu laiku pelsim valsts aparāta darbiniekus, tad kurš tad gribēs tur strādāt. Viņiem jābūt motivētiem. Tā nedrīkst būt par sistēmu, kas kompensē atalgojumu, kad visiem vienkārši tiek izsniegtas prēmijas, tādā veidā risinām atalgojuma problēmu,” saka Saeimas Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Kulbergs (AS).

Publisko izdevumu komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (JV) uzskata, ka stingri jāvērtē, cik pamatoti tiek izmaksātas prēmijas. Taču, viņaprāt, tas jāatstāj to ziņā, kuri paši pieņem lēmumus par prēmēšanu.

Saeimā prēmijas netiek maksātas, tā norāda parlamenta Preses dienestā. Bet Valsts prezidenta kancelejā 55 darbiniekiem gada nogalē izmaksātas prēmijas un naudas balvas 110 tūkstošu eiro apmērā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!