Mičerevskis par “A/Par!” neētisko “virtuvi”

Divās vēlēšanās no pēdējās vietas sarakstā ievēlēts par Rīgas domes deputātu, tagad paziņojis par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”, jo “neesot gaidījis, ka būs tik liela interešu lobēšana un interešu stādīšana augstāk par valsts un tautas interesēm”.

Ko gatavs atklāt joprojām deputāts Māris Mičerevskis – publicists, rakstnieks, bērnu grāmatu autors, politiķis vismaz otrajā paaudzē – mamma Janīna Kursīte ir Saeimas deputāte, gan no citas partijas, citi jūs redzējuši filmā “Kriminālās ekselences fonds” Duļķa lomā, uzņēmējs, pēc izglītības – vēsturnieks, vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības biedrs un dibinātājs.

Gundars Rēders: Arī tie, kas nav vēsturnieki, bieži citē Oto fon Bismarku, kurš ir teicis: “Tautai nav jāzina, kā taisa politiku un kā taisa desas”. Kāpēc jūs no partijas neizstājāties klusi, uzrakstot iesniegumu, bet nolēmāt publiski par to paziņot visiem?

Māris Mičerevskis: “Nu droši vien tāpēc, ka man šis jautājums jau ilgu laiku bija sasāpējis. Es droši vien arī būtu izstājies klusi, kā to izdarīja jau pirms manis arī bijusī valdes locekle no “Latvijas attīstībai” Māra Ose -Kuriševa, bet kaut kā bija tā sajūta, ka šoreiz tā nevar. Es to nedarīju īsti sevis dēļ, bet gan man kaut kā liekās, ka valsts un tautas intereses ir jāliek augstāk visu personīgo labumu.

G.R.: Kas ir šīs privātās biznesa intereses, kuras jūsu partijas biedri, cik noprotams no paziņojuma, stāda augstāk par tautas un sabiedrības interesēm?

M.M.: “Nu, protams, es mēģināšu izteikties tā uzmanīgāk, jo, protams, aiz šīm interesēm stāv milzīga nauda un ministriju juristi un visādi ietekmīgi cilvēki, bet nevienam jau ne Rīgā, ne Latvijā nav noslēpums, kas ir šīs intereses, un pats galvenais, ka tās arī netiek tik ļoti slēptas. Ja jūs, piemēram, ieiesiet [basketbola kluba] VEFa mājaslapā, kas ir tieši saistīts ar Edgaru Jaunupu, tur šīs intereses, tur var atvērt vaļā, tur jau viņas būtībā tiek nosauktas – tie ir atkritumi, tā ir būvniecība, tur parādās kaut kāds uzņēmums “Zaļā josta”, par kuru arī vēl nesen lsm.lv rakstīja, tieši kā parādās šie uzņēmumi pie sponsoriem, tā arī, nezin kāpēc, varbūt tā ir tikai sakritība, man tā grūti, protams, teikt, es negribētu to apgalvot, bet nu arī kaut kā Saeimā līdzīgi lēmumi, vai arī ministrijā tiek lemti, un tās ir tās lielās intereses, kas arī man tā kā neļāva vairāk turpināt kā iepriekš, jo sevišķi tādā laikā, kad ir krīze, es uzskatu, ka tas ir, mazākais, neētiski pret Latvijas iedzīvotājiem – nodarboties ar šādām lietām tikai šauru interešu dēļ.

G.R.: Jūs minējāt atkritumus, “Zaļo jostu”. Atkritumi ir tā sfēra, par kuru atbildīga VARAM ministrija, ko vada šobrīd jūsu bijušās partijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Jūs šobrīd runājat par konkrētiem lēmumiem, kas kaut kādā veidā ietekmē šo uzņēmumu labklājību, un tādā veidā jūs velkat paralēles – viņi pēc tam ziedo klubam VEF, kur savukārt valdes loceklis ir jūsu partijas valdes loceklis Edgars Jaunups? Ir konkrēti lēmumi?

M.M.: Protams, ka es runāju par konkrētiem lēmumiem, bet es tos nevēlētos konkrēti pieminēt, tāpēc, ka, kā jau es teicu, es uzticos tiesībsargājošajām iestādēm un aiz manis nav tāds resurss, lai es spētu tiesāties ar VARAM ministriju.

Bet es varu ilustrācijai ļoti labi parādīt, kā tas notiek. Piemēram, es saņēmu no ministra īsziņu uzreiz vienu dienu pēc vēlēšanām.

Un tā īsziņa tāda: “Klausies, tev būs viens uzdevums Rīgas domē no manis personisks! Tev būs tomēr tā auto “Rīgas satiksmes” caurlaide jāņem. Nu, kas pienākas deputātiem, ka var likt visur mašīnas par velti. Es saku: priekš tevis? Un viņš atbild: Nu, es esmu ar Bačkura caurlaidi dzīvojis kādu laiku, un tad ar pagaidu administrācijas.

Jā, nu es vienkārši domāju – ja šādās mazās lietās tiek izmantota sava politiskā ietekme, tad man ir bail iedomāties, kas notiek lielās lietās, piemēram, Rīgas domē, kur arī visu laiku tika tēlots, ka pagaidu administrācija netiek no VARAM kontrolēta. Ja jau no pagaidu administrācijas varēja dabūt šo caurlaidi, tad, es domāju, ka tur ne tikai tādas lietas vien varēja tikt bīdītas cauri.

G.R.: Jūs runājat par ministru Juri Pūci, no kā jūs saņēmāt īsziņu?

M.M.: Jā.

G.R. Viņš nākamajā dienā atlaida jūs no sava padomnieka amata, jūs pirms tam rakstījāt, kā es sapratu, runas viņam, vai palīdzējāt gatavot runas. Vai jūs sapratāt, par ko jūs esat atlaists, vai sazinājāties ar ministru, partijas priekšsēdētāju pēc jūsu paziņojuma?

M.M. Nē, ar mani neviens nesazinājās. Es, protams, ļoti labi saprotu, par ko es tiku atlaists – par to, ka es vairāk neesmu politiskās partijas “Latvijas attīstībai” biedrs. Un protams, lai arī visu laiku tiek apgalvots, ka šādi amati ministrijās un visur citur ir tīri pēc, nu, kaut kādām prasmēm, tas tas, acīmredzot, tā nav, jo arī iepriekš, ja man arī ministra kungs ne visai likās simpātisks jau, es tomēr runas rakstīju pēc vislabākās pārliecības. Un, protams, ka tagad droši vien to būtu grūtāk darīt, un nav tā, ka es pēc šī amata ļoti alktu vai arī vēlētos to saglabāt, bet, es domāju, tas, ka tas notika būtībā vienu nakti pēc mana paziņojuma, tas ir, vienkārši tas parāda, cik tas ļoti ir principiāli svarīgi tieši visus, viņuprāt, nelojālos atstādināt no jeb kā, kas ir tuvu kaut kādiem amatiem vai ietekmei un tikai salikt kaut kādus, es negribētu teikt, draugus un radus, bet nu, varētu teikt, partijas biedrus. Varbūt tā.

G.R.: Valdes loceklis Edgars Jaunups savukārt Instagramā rakstīja, ka tas nav emocionāls Māra Mičerevska paziņojums, jo viņš ir rēķinātājs, kurš rīkojas egoistiski uz kolēģu darba un reputācijas rēķina. Viņš saka – reti izteicās, vienmēr labi jutās, bija deputāts un maz par ko satraucās, bija ērtos amatos un izbaudīja, likās, ka šī hedoniskā pieeja darbam ir tāda ērta viņa dzīves pozīcija, ko pats ir izvēlējies. Novēl jums labu palikšanu ārpus partijas. Ko jūs sakāt par šo Edgara Jaunupa novērtējumu jūsu darbam?

M.M.: Nu, es domāju, ja tas būtu manās privātās interesēs, es… Jā, protams, es esmu rēķinājis, bet nevis savās interesēs, bet gan valsts un tautas interesēs. Tāpēc, ka manās interesēs, es nezinu, varbūt būtu aiziet klusi vai neaiziet nekur. Bet diemžēl šiem cilvēkiem, kā viņi arī citā ierakstā, tas bija partijas kontā, bija ierakstījuši, ka es atrodos paralēlā realitātē. Jā, savā ziņā es tiešām atrodos paralēlā realitātē, jo man nav saprotami šie viņu dzīves uzskati, ka vienīgā rēķināšana ir tikai par personīgo labumu, ka tikai par to varētu domāt.

Esmu politikā nācis, jo vēlos, lai kopumā mēs dzīvotu labākā valstī, arī labākā pilsētā Rīgā, lai mēs kopā dzīvotu pārtikušāki, un nevis lai tas būtu tikai kādu atsevišķu cilvēku privātās intereses. Jā, varbūt viņiem liekas, ka strādāšana, tas ir strādāt kaut kā cita labā, bet nu, varbūt es esmu naivs ideālists, daudzi brīnījās par šo manu soli, kāpēc tev tas bija nepieciešams. Varbūt tas ir tāpēc, ka es pēc izcelsmes esmu latgalietis un mums patīk kaut kā tā, nu, kas ir iekšā, to teikt arī uz āru. Bet nu es kaut kā šitā nevaru, man nav pieņemama šāda veida politika.

G.R.: Jūs teicāt, tas paziņojums bija brīdī, kad jūsu partijas biedri, ministri metās aizstāvēt Ilzi Viņķeli, kurai savukārt premjers bruka virsū par to, ka viņa nav labi menedžējusi šogad otro kovidkrīzi. Jūs teicāt, ka tas ir viena cilvēka rakstīts teksts, kuru citi tagad multiplicē un izplata. Jūs domājāt ar to Edgaru Jaunupu?

M.M. Es nedomāju, ka Edgars Jaunups pats rakstīja tekstu, ja. Es, protams, to katrā ziņā nerakstīju, tas bija tikai VARAMā, bet es domāju, ka tā noteikti bija Edgara Jaunupa ideja. Jo kaut kādā veidā tas nav bijis nekāds noslēpums arī iepriekš, ka visi partneri koalīcijā vai arī uz vēlēšanām, kā tagad pat “Progresīvie”, visi vienmēr tika uzskatīti par muļķiem un ka ar viņiem ir viegli manipulēt. Par to pašu Ilzi jau ejot kopumā uz Saeimu vēlēšanās tur vienmēr smējās, ka viņa esot neirotiska, bet nu ka kaut kādā veidā caur viņu izdosies kontrolēt partiju, ka Daniels Pavļuts – par viņu vispār stāstīja kaut kādu interesantu stāstu Juris Pūce – ka viņš jau sen viņu zinot un viņš esot ļoti jocīgs, un ka vispār liekoties, ka viņš ir homoseksuāls cilvēks, un… un… Nu bet to visu dara it kā smejoties, un tagad tie “progresīvie”- tie jau ir pajoliņi, un Saeimā tās, pat daudzskaitlī tiek vienmēr nosauktas – voikas un golubevas, nu, ka ar tām tur grūti, jātiek… grūti tikt galā. Un šis tad arī, acīmredzami, es to novērtēju kā tādu gājienu ar zirdziņu, lai izrādītu Ilzei Viņķelei kaut kādu atbalstu un pēc tam mēģinātu dabūt kādu citu atbalstu pretī, lai dabūtu kaut kādus personīgos labumus, nu varbūt ne sev, varbūt kaut kādiem saviem aizmugurē stāvošiem darboņiem. Grūti pateikt.

G.R.: No otras puses, aizstāvēt savu ministri – kas tur tāds sevišķs?

M.M.: Tas varbūt nebūtu nekas sevišķs. Vienkārši, zinot to fonu, kā tas vienmēr ir bijis, kāda ir attieksme pret tā saucamajiem saviem ministriem, gan arī zinot šo situāciju, kad tikko ir ievēlēta jaunā Rīgas dome, un kad šiem cilvēkiem, kas tagad zaudēs Pagaidu administrāciju, ir ļoti svarīgi, lai šajā domē būtu viņu cilvēki. Es domāju, kaut kādi amati, es, protams, nezinu konkrēti, bet varbūt izpilddirektora amats. Es nebrīnītos, ja kandidāts jau ir zināms. Un es pazīstu Rīgas mēru Mārtiņu Staķi kā ļoti godīgu cilvēku, un varbūt šie cilvēki – es šeit domāju Edgaru Jaunupu – cer, ka viņi šādā veidā, atbalstot it kā savu ministri, kas ir no “Kustība Par!”, varēs tad arī kaut kādā veidā piespiest Rīgas domei izpildīt kaut kādas savas intereses.

G.R.: Jūs paliekat Rīgas domē, esat Mārtiņa Staķa vietnieks Finanšu un budžeta komitejā. Ja mēs runājam tādā filmu terminoloģijā – kurš jūs partijā ir producents, režisors? Kas spēlē otrā plāna lomas, kā jūs teicāt – izkārtnes kas spēlē? Kā šobrīd izskatās jūsu frakcijā?

M.M.: Frakcijā tieši vai “Latvijas attīstībai”?

G.R.: Rīgas domes frakcijā. Iespējams, režisors ir ārpus šīs frakcijas, es nezinu.

M.M.: Nē, tas noteikti tā nav, un tas man arī ļāva vieglāk pieņemt šo lēmumu par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”. Jo es teiktu, ka jaunā Rīgas domes koalīcija, ne tikai frakcija, bet arī koalīcija, izskatās ļoti cerīgi, jo es neredzu, ka režisors šobrīd atrastos ārpus Rīgas domes. Protams, ka tur ir daži, kuri ļoti labprāt pieteiktos par režisoriem, bet par laimi, tur ir ļoti liela, “Progresīvo” deputātu skaits ļoti liels. Tur ir arī divi ļoti forši deputāti no “Par!”a, kas ir Laima Geikina un Drulle. No “Jaunās Vienotības” es personīgi pazīstu Vilni Ķirsi, un tiešām zinu arī viņu kā godīgu cilvēku, un es noteikti zinu, ka viņš neļaus nevienam cilvēkam no malas neko diriģēt. Viņš arī, starp citu, tā kā pirmais aicināja šo Rīgas domes administrāciju, kas acīm redzami bija atkarīga no VARAM ministrijas, pēc iespējas ātrāk no viņas atbrīvoties. Un, acīmredzot, šeit ir kaut kāds pamats.

Arī Jaunā konservatīvā partija. Es nevarētu teikt, ka es būtu kvēls fans Jaunai konservatīvai partijai, bet par vienu es esmu drošs – ka tieši Rīgas domē šiem cilvēkiem – es arī pazīstu gan Lindu Ozolu, gan arī Ozolu, bijušo frakcijas vadītāju iepriekšējā sasaukumā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi noteikti neļaus režisēt kaut ko no ārpuses un tad, ja šādi mēģinājumi notiks, tad gan es, kurš šobrīd atrodas ļoti ērtā situācijā ar atraisītām rokām, varēs pret to nostāties, gan arī viņiem nav nekādu iemeslu kādas privātas intereses aizstāvēt.

G.R.: Jūs paliksiet neatkarīgs deputāts vai domājat par iekļaušanos kādā no apakšfrakcijām – “progresīvajiem””Par!”istiem, citām partijām?

M.M. Es joprojām esmu mūsu frakcijā un es īstenībā neredzu nekādu nepieciešamību pieslieties kādam citam. Es esmu ievēlēts Rīgas domē, šobrīd es tiešām jūtos, ka es varu pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus. Arī tagad, kad es pieņēmu šo lēmumu par izstāšanos, man zvanīja ļoti daudzi draugi un nepazīstami cilvēki sūtīja ziņas, es nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tādas bija simtiem, un man tiešām ir pārliecība, ka es esmu izdarījis pareizo soli, par cik es nemeklēju kaut kādu personīgo labumu vai slavu, jau arī iepriekšējā sasaukumā man bija ļoti svarīgi, lai es varu kaut ko izdarīt. un šobrīd man ir tāda sajūta, ka es varu izdarīt daudz vairāk, un tieši nepieciešamība pieslieties kādai politiskai partijai man nav.

G.R.: Jūs sakāt, ka darīsiet visu rīdzinieku labā, Es atceros, kad jūs pirmoreiz ievēlēja, tajā laikā jūs bijāt opozīcijā, tolaik tviterī klejoja fotogrāfija, kur jūs, tikko ievēlēts, tiekaties ar jūsu paziņu Emīlu Jakrinu, kas tolaik vadīja Satiksmes departamentu, pēc tam “Rīgas satiksmes” valdi, kur bija lieli korupcijas skandāli, jūs tagad sakāt, ka tādu bardaku, kāds bija “Rīgas satiksmē”, jūs iedomāties neesat varējis – kā tas iet kopā?

M.M.: Tur ir vēl vairāk, īstenībā tas skanētu vēl briesmīgāk, nekā tas patiesībā bija. Es ar Emīlu Jakrinu iepazinos ballē pie Jurģa Liepnieka. Bet patiesībā tas notika tāpēc, ka tajā laikā tviteris bija tā kā senos laikos čats, kur ļoti daudzi iepazinās, un mēs tur ļoti daudz runājāmies ar Jurģi Liepnieku un viņš uzaicināja uz vienu pasākumu un tur es iepazinos ar Emīlu Jakrinu, kurš jau bija Rīgas domē. Man bija ļoti interesanti uzzināt, ko viņš man var pastāstīt par darbību Rīgas domē, kā tur viss notiek. Jā, protams, es zināju, kāda viņam ir reputācija jau tajā laikā, bet tajā pašā laikā arī maniem partijas biedriem – Edgaram Jaunupam vai Jurim Pūcem tā reputācija nebija pārāk laba, un es esmu pieradis spriest par cilvēku pēc viņa darbiem, nevis pēc tā, ko par viņiem runā no malas.

G.R.: Tad jūs sakāt – jūs zinājāt par reputāciju vienam, otram trešam, bet jūs gājāt, jūs stājāties partijā “Latvijas attīstība”. Tad kāpēc šo partiju izvēlējāties?

M.M.: Šeit ir ļoti viegli atbildēt – es iestājos partijā “Latvijas attīstībai” tad, kad tur bija 0,14% reitings. Es jau sen gribēju nonākt politikā, jo es vienmēr esmu domājis, ka man vajag kaut kādā veidā iesaistīties politiskos procesos, jo es gribu, lai mēs dzīvojam kopā labākā valstī. Un, jā, kā jūs jau minējāt – mana māte ir politikā, bet viņa ir vairāk konservatīva un tajā laikā vienīgā partija, kas atbilda maniem ideāliem, tāda liberāla partija, bija “Latvijas attīstībai”. Un tad es iestājos un, kā es smejos, tad jau viss aizgāja tur uz augšu.

G.R.: Nu, tad kad partija dibinājās, tā bija labēji konservatīva. To vadīja Einārs Repše ar labēji konservatīvu virzienu. Virziens mainījās vēlāk.

M.M.: Jā, tieši tā. Es iestājos tad, kad tas virziens jau bija mainījies, un tiešām no sākuma gribēju tikai paskatīties kā tas notiek, es tiešām negaidīju, ka būs veiksmīgs starts uz Rīgas domi un ka es tur nonākšu. Rīgas dome man sākotnēji vispār nebija nekādu ambīciju. Tas notika tā, apstākļu sakritības dēļ, un ka ļoti ātri kaut kā eskalējās mana esamība politikā, un es tiešām biju, joprojām esmu pārliecināts par šiem ideāliem, kas kādreiz tika pausti, bet nu diemžēl diezgan ātri atklāju, ka šie ideāli ir tikai izkārtne. Iespējams, varbūt tāpat kā daudzi cilvēki, ieskaitot mani, kas tika izmantoti kā šāda izkārtne.

G.R.: Jūs šobrīd domājat, ka esat izmantots?

M.M.: Jā, viennozīmīgi! Jo, piemēram, arī tad, kad mūs ievēlēja Rīgas domē. Mūs no “Latvijas attīstībai” tieši ievēlēja četrus cilvēkus, un ar mums kādu laiku vispār neviens nesazinājās, izrādījās, ka jau notiek sarunas par to, kurš kuru tur sfēru ņems vai neņems, un tad mēs tikām nostādīti fakta priekšā, ka manā vārdā, un visu šo četru deputātu vārdā, kā “Latvijas attīstībai” prioritāte tiek uzstādīti sports un kultūra. Protams, sports un kultūra ir ļoti labas nozares, kuras noteikti vajadzētu atbalstīt, bet zinot Edgara Jaunupa un Jura Pūces saistību ar dažādiem basketbola klubiem un ar kultūru saistītām biedrībām, es tā kā nevēlētos, lai manu vārdu izmanto, ar mani nekonsultējoties, lai cīnītos par kaut kādām ietekmes sfērām, kurās, iespējams, ir interešu konflikts. Un es, droši vien, vislabāk būtu turpinājis cīnīties par to sfēru, ko es darīju jau iepriekš, piemēram, par Pašvaldības policistu algām, kas man arī pagājušā sasaukumā izdevās. Jā, varbūt ļoti simboliski, bet, jā, man izdevās izcīnīt to, nu ne tikai man vienam. Bet šobrīd tā kā tiek uzstādīti jauni mērķi, kur es neredzu…, ar mani pat nav runāts! Līdz ar to, jā, varbūt tiešām tur ir doma attīstīt Latvijas kultūru vēl nebijušos augstumos tieši Rīgā, bet kaut kā man ir tādas aizdomas, ka tas tā varētu arī nebūt.

G.R.: Vēl viena lieta, par ko es gribēju jautāt, tā ir azartspēļu sfēra, kuru tradicionāli piesauc jūsu partijas sponsoru lokā. Un viens neliels fragments, jau iepriekš spēlēts, no raidījuma “Viens pret vienu”, kur azartspēļu uzņēmējs un mākslas mecenāts Zuzāna kungs atbild uz jautājumu par īsziņu, ko viņš ir izplatījis pirms iepriekšējām vēlēšanām:

***

G.R. Pirms šī raidījuma, uzzinot, ka jūs nākat pie mums, bija kādi skatītāji, kas atsūtījuši šādu īsziņu ar tekstu, ko saņēmuši cilvēki vēlēšanu laikā:

“Mūsu sestdienas izvēle – Rīgas saraksts Nr.10. Šiem klāt plusi, pārējos svītrot: Pavļuts, Staķis, Pogorelova, Blaus, Akuličs, Meiere, Mičerevskis. Ja ir cits rajons, saraksts Nr.10 jebkurā gadījumā. Ja vajag personālijas, var atsūtīt. Ceru, ka nav iebildumu. Jānis Zuzāns.“

Jānis Zuzāns: To es sūtīju. Jā.

G.R. Kāda bija jūsu motivācija?

J.Z.: Nu tāpēc, ka es uzskatu, ka cilvēks izdara savu izvēli, es varu neteikt, par ko es gribu balsot, bet ja es esmu izdarījis izvēli, tad es esmu aizsūtījis arī tiem cilvēkiem, kuri varbūt vēl domā, par ko balsot, savu redzējumu.

* * *

G.R. Tāds neliels fragments. Ar ko esat izpelnījies vai izpelnījāties toreiz Zuzāna kunga simpātijas?

M.M.: Tas īstenībā ir ļoti labs stāsts. Tas ļoti labi parāda, kā Edgars Jaunups varbūt visus uzskata par pilnīgiem muļķiem, bet šādu labvēlību es izpelnījos pēc tam, kad toreiz es, nu tas bija iepriekšējais Rīgas domes sasaukums, kurā es vēl biju, un es Drošības komisijā nobalsoju PRET azartspēlēm. Un tad tieši vēlēšanu karstumā iznāca šī īsziņa, tā noteikti bija pateicoties tam, ka mēs kampaņojām kopā ar, es tieši kampaņoju, ar “PAR”istiem toreiz Mārtiņu Staķi un Daci Meieri, kura man toreiz jau likās ļoti simpātiska. Un protams, ka Zuzāna kungs, visticamāk, ne par vienu mūsu eksistenci nekad nebija dzirdējis, ja vien viņš, protams, ļoti nemīl filmu “Kriminālās ekselences fonds” vai nelasa Meieres tulkotos Eko darbus, piemēram, “Bodolīno”, kas man ļoti patīk, vai arī neklausās Mārtiņa Staķa “Saktas debesīs” un jūtas ļoti aizkustināts, jo pārējie šie cilvēki – nu, Pavļuts tiktu ievēlēts tāpat, un savukārt šie divi pārējie vēl, kas ir no “Latvijas attīstībai”, nu diemžēl tur bija ar tādiem krievu tautības uzvārdiem, kas vienmēr tiek izsvītroti. Līdz ar to, tas protams varēja, nu, lai parādītu, ka ir vēl kāds no “Latvijas attīstībai”, nevis es. Tas bija tāds sveiciens, acīmredzot. Protams, ka viņi domāja, ka to neviens nepamanīs, bet nu, es to tā kā ļoti labi saprotu, ka patiesībā Edgars Jaunups nemaz nevēlējās, lai es tiktu ievēlēts Saeimā. jo tur bija daži uzticamāki cilvēki, kuri toreiz, par laimi vai par nelaimi, arī netika ievēlēti.

G.R.: Tas mans jautājums ir – vai jūs varat apliecināt, jo Zuzāna kungs saka, ka viņš partiju atbalsta morāli, jo viņam patīk ideoloģija, – vai jūs varat apliecināt, ka jūsu partija kaut kādā veidā vai partijas biedri ir saņēmuši kaut kādu labumu, materiālu labumu no Zuzāna kunga vai viņa kompānijām, lai realizētu vienu vai otru politiku, pieņemtu vienu vai otru lēmumu par azartspēlēm Saeimas parlamenta vai Rīgas līmenī?

M.M.: Šeit ir tā ļoti interesanti. Tas vispār ļoti labi parāda, kāda partija ir “Latvijas attīstībai”, jo es atceros, ka es jau ļoti ātri biju pārsteigts. Man pat Juris Pūce rakstīja privāti, lai es netvītoju daudz par azartspēlēm pašā sākumā, jo tā esot mums ļoti jūtīga tēma. Es vēl tā prasīju toreiz, vai tad mums ir tādi baigie atbalstītāji, ko es vēl kaut kādā ziņā varētu saprast. Bet nē, it kā tieši partijai tie atbalstītāji neesot, es domāju, ka tā ir vienkārši kaut kāda privāta interese vai draudzība, grūti pateikt, bet tas atbalsts vienmēr ir bijis gan Rīgas domē tad, kad es vēl biju, kas, manuprāt, vēl likās ļoti muļķīgs, jo mēs kā opozīcijas partija neko, pat ja ļoti gribētu, nevarētu Zuzāna kungam palīdzēt. Nu bet pēc tam Saeimā jau droši vien tās iespējas parādījās. Un tur, protams, visu laiku tika spiests, lai mēs balsojam, no kā es, protams, jau kaut kādā brīdī sāku arī izvairīties. Es, starp citu, arī ļoti labi atceros, tā bija mana pirmā saruna ar jums, Gundar, pirms kaut kādiem diviem gadiem festivālā “Lampa”, kad jūs man uzdevāt tieši ļoti līdzīgu jautājumu, un es toreiz jutos ļoti neērti. Jo es neesmu pieradis stāstīt to, kam es pats neticu, un toreiz, protams, ka mēs visi bijām samācīti, ko par tām azartspēlēm runāt, un es tiešām jutos tik ļoti neērti, varbūt pat pirmo reizi savā dzīvē. Un tagad es tiešām, liekot roku uz sirds, es varu teikt, ka es par to runāju godīgi, un es domāju, ka – jā, visticamāk, ka Saeimā kaut kādas šīs intereses tiek mēģināts vismaz aizstāvēt.

G.R.: Šobrīd Grozījumi azartspēļu likumā ir iestrēguši, ja tā var teikt, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, ko vada nu jau bijušais jūsu partijas biedrs Mārtiņš Bondars, jo tur, lūk, neesot vienots deputātu atbalsts jautājumam, vai pašvaldībām ir jābūt iespējām lemt individuāli par kaut kādiem grozījumiem vai situāciju ar azartspēlēm, vai nē. Tā ir situācija, redzēsim, kā Saeimā tā attīstīsies, arī jums Rīgas domē noteikti būs jābalso vai jālemj par šiem jautājumiem. Jums ir skaidra pozīcija?

M.M.: Es gribētu, lai mēs šo pozīciju izrunājam, jo es kā tāds liberāls cilvēks arī ekonomiski liberāls, varbūt nebūtu gatavs uzreiz mesties tur vienkārši aizliedzam tur un viss, jo es domāju, ka to var ļoti labi regulēt, bet zinot to, kādas ir šo atsevišķu cilvēku intereses, tad varbūt arī labāk būtu varbūt kaut kādus drastiskākus lēmumus pieņemt. Bet šobrīd man tā pozīcija vēl nav skaidra, es domāju, ka tas noteikti ir Rīgas domē koalīcijā jāapspriež visiem koalīcijas partneriem un jāsaprot, kā nenoliedzami ar šo sērgu, bet kā ar to cīnīties, kā to sakārtot, kā panākt to, lai cilvēki nenospēlē savus ģimenes visus ienākumus. Es domāju, ka to noteikti var ierobežot arī kādās atsevišķās teritorijās, varbūt arī vajag aizliegt tos spēļu automātus, kas ir nu pilnīgs, es nezinu, atvainojos par izteicienu, bet lohotrons. Ja cilvēki tur spēlētu vienkārši tur pokeru vai ruleti kā senos laikos skaistos kazino, varbūt ka tad to varētu uzskatīt par izklaidi. Šobrīd es uzskatu, ka lielākā daļa no šīm spēļu zālēm spiež uz kaut kādām atkarībām. Es to neuzskatu par normālu biznesu.

G.R.: Un tomēr – tad, kad jūs runājat par privātām vai biznesa interesēm, caur ko vai ko jūsu kaut kādi partijas biedri realizē, jūs par ko, kā jums šķiet, runājat? Jūs runājat par ētiskiem pārkāpumiem, jūs runājat par korupciju vai iespējamu kukuļošanu? Par ko jūs runājat, jums ir kaut kādi pierādījumi vai, nu, aizdomas par kaut ko?

M.M.: Protams, ka man ir aizdomas, protams, ka es neesmu gatavs šobrīd publiski teikt kaut kādus pierādījumus. Bet es uzticos tiesībsargājošām iestādēm un domāju, ka, ļoti iespējams, ka tas arī tiks kaut kādā veidā atrisināts. Bet man svarīgākais, kas man liek runāt par šo, tie ir ētiskie jautājumi, jo man ir vienkārši nepieļaujami, ka valsti un mūsu pilsētu uzskata vienkārši kā par tādu slaucamu govi, un ka pat tādos brīžos kā šobrīd, kad mums plosās pandēmija un ekonomikai ir kritums, un cilvēki zaudē darbu un atsevišķas nozares vienkārši aiziet bojā, joprojām dažiem cilvēkiem ir tāda sajūta, ka vienīgais, par ko vajag parūpēties, tie ir atsevišķi, sev pietuvināti cilvēki, sev pietuvināti biznesmeņi, ka tās ir atsevišķas darbavietas, kurās vajag iekārtot sev pietuvinātos cilvēkus – man tas nav pieņemami.

G.R.: Sev pietuvinātus cilvēkus – jūs varat nosaukt kādus piemērus?

M.M.: Nu, es teiktu, ka arī pats Edgars Jaunups ir diezgan sev pietuvināts cilvēks. Ja viņš ir Ivara Ījaba padomnieks, – tas ir, maigi izsakoties, ļoti smieklīgi.

G.R. Viens no uzņēmējiem, kura vārdu piesauca arī kādreiz saistībā ar klubu VEF, ir jau nu tagad skandalozi slavens daudznozaru uzņēmējs Māris Martinsons, kurš šobrīd arī apsūdzēts tā saucamajā bijušā Latvijas bankas prezidenta lietā, – vai viņam ir kāda saistība ar jūsu partiju šobrīd, esat par to dzirdējis, runājis? Vai caur jūsu partiju tiek realizētas viņa intereses?

M.M.: Nu jau manu bijušo partiju. Es neko tādu neesmu redzējis. Runā, un man ir aizdomas, ka kādreiz kaut kas tāds ir bijis, bet tajā laikā, kad es tur atrados – partijā “Latvijas attīstībai”, es Māri Martinsonu neesmu ne redzējis, ne saticis. Ja kaut kas tika caur to bīdīts, caur mūsu partiju, tad man par to nekādā ziņā nekas nav zināms. Tāpēc es negribētu neko apgalvot. Un negribu arī noliegt.

G.R.: Nu, piemēram, tāda būvfirma “Velve”, kas kādreiz bija saistīta ar Māri Martinsonu diezgan tieši, tagad tā vismaz publiski patiesā labuma guvēja ir viņa ģimenes drauga, Krievijas hokejista Ņikuļina sieva. Nu, piemēram SIA “Velve” šogad ir vinnējusi divos jūsu partijas, bijušās partijas pārraudzītās ministrijās būvkonkursos – Aizsardzības ministrijā ir viena ēdnīcas ēka par 6 miljoniem, uzejas ēka un fasāžu atjaunošana par 1 miljonu 600 tūkstošiem – tie ir divi projekti. Otrs ir zem Veselības ministrijas nozares – Stradiņa slimnīcas 2.kārta – 88 miljoni. Tur ir kāds komentārs, vai tur ir viss bijis godīgi un atbilstoši visiem iepirkumu likumiem?

M.M.: Tieši par šiem man nav nekādas informācijas, bet, tā kā jūs sakāt, es pieņemu, ka, iespējams, joprojām ir “veca draudzība nerūs” un varbūt arī šis ir kaut kādā veidā atjaunots. Man nav ne jausmas. Tā kā jūs to pateicāt, es iepriekš to nebiju dzirdējis. Tas izklausās ļoti pārliecinoši, un tas, ko es esmu dzirdējis, par citiem šāda veida darījumiem, tas ir ļoti līdzīgi. Un es nebūtu pārsteigts pilnīgi nemaz, ja tas tiešām būtu arī viens no šādiem.

G.R.: Iespējams, uz šo brīdi tie ir oficiāli konkursi ar oficiāliem uzvarētājiem un nevienam nav nekādu pierādījumu par to, ka tur ir kaut kas negodīgs noticis. Virspusēji.

Vēl ir viens jautājums saistībā ar Māri Martinsonu – tā ir televīzija. TV24, kur mani kolēģi, raidījums “De Facto” atklāja pirms vairākiem gadiem. TV24 savai attīstībai aizņēmās naudu no uzņēmuma, kas cieši saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Un ir daudzi pamanījuši arī, ka šīs kompānijas ēterā bieži parādās jūsu jau pieminētais Edgars Jaunups, arī citi partijas biedri. Vai par mediju lomu jūs esat dzirdējuši, runājuši un kaut kādi izmantojuši savas politikas realizācijai?

M.M.: Tas noteikti ir runāts, un tieši par TV24. Es atceros, ka tika runāts par kaut kādu sarakstu, kurus no partijas varētu sūtīt uz kaut kādiem raidījumiem, un tas bija tieši par TV24. Man pat liekas, ka runāja, ka arī mani varētu ielikt tajā sarakstā lai biežāk aicinātu. Bet nu, par cik mani vienmēr ir aicinājuši tāpat par dažādām lietām, tad nu es nedomāju, ka es tāpēc tiktu tur biežāk aicināts. Bet par tādu sarakstu es esmu dzirdējis, un tas, ko jūs teicāt par Māri Martinsonu un to kreditēšanu, tas īstenībā kaut kādā ziņā to varētu arī izskaidrot, jo skatoties, piemēram, cik bieži tur Edgars Jaunups parādās, un tagad vēlāk arī Viesturs Zeps, tad, kad viņš tika izvirzīts par tādu kā Rīgas domē “Latvijas attīstībai” pārstāvi, un, protams, arī Rīgas brīvostā. Nu kaut kā jā, tā sakritība ir tāda uzkrītoša diezgan.

G.R.: Viens no jūsu frakcijas līderiem un arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps – viņam jūs uzticaties?

M.M.: Nu, es teiktu, ka Viesturs Zeps – viņš nav slikts cilvēks, nu bet varbūt, ka viņam ir tāds vājš raksturs un varbūt, ka viņš ir kritis kaut kādos kārdinājumos. Vai es viņam uzticos? Nu tas drīzāk būtu jautājums, vai es uzticos Edgaram Jaunupam.

G.R.: Paldies par atbildi! Rīgas domes vēlēšanās, ārkārtas vēlēšanās, jūsu partija, bijusī partija, vai apvienība bija tā, kas iztērēja visvairāk naudas, gandrīz pus miljons. Partijas pārstāvji to skaidroja ar to, ka vēlēšanu laiks bija izkliedēts, tur bija pārcelti datumi, līdz ar to bija daudz vairāk naudas jāiztērē, rezultāti ir – tā ir uzvara. Vai jums ir jautājumi? Es zinu, ka KNAB kaut ko pārbauda citu partiju sarakstos, iespējams arī jūsu, es nezinu. Vai jums varētu būt jautājumi par to, kā varētu būt tērēta nauda priekšvēlēšanu laikā?

M.M.: Protams, ka man varētu būt jautājumi. Būtu pat atbildes, kā tērēta nauda priekšvēlēšanu laikā, jo pēc vēlēšanām man bija tāda smieklīga epizode. Man no partijas atnāk lūgums iesniegt atskaiti par to, kā es novērtēju savu darbu par tiem diviem video, vai cik man tur bija, ko man sieva bija nofilmējusi, kas acīmredzot ir ar telefonu filmēts. Tajā pašā laikā “Latvijas attīstībai” daudziem biedriem bija acīmredzami profesionāli filmēti video, izdotas avīzes, desmitos tūkstošos tirāžu, un tā nauda acīmredzot atsevišķu kandidātu ievēlēšanai tika iztērēta ļoti daudz. Un es domāju, ka par to jautājumu noteikti noteikti radīsies un es ceru, ka arī tiks dotas atbildes. Bet nu tas patīkamais visā šajā ir, ka šī nauda būtībā tika izmesta miskastē, jo acīmredzot mūsdienās vairāk nestrādā tas, ka nofilmē kaut kādu video, kur tu stāsti – es darīšu tā, lai viss būtu labi, ja jūs mani ievēlēsiet Rīgā, būs uzcelti tilti un ceļi, un es to varu garantēt. Vai arī tur izdrukā lapiņas ar savu seju un samet visās pastkastītēs, – tas, par laimi, nestrādā. Līdz ar to, es varētu teikt, ka šeit ir darbs KNABam, bet, par laimi, šī uzvara netika gūta dēļ tās naudas, tāpēc, ka šīs vēlēšanas uzvarēja Mārtiņš Staķis. Protams, ka arī “Progresīvie” deva milzīgu artavu, tas nebija tīri naudas jautājums.

G.R.: Vai pēc sava paziņojuma jūs esat runājis ar savas frakcijas kolēģiem? Un kādiem kolēģiem? Viņi ir sazinājušies arī ar jums? Kāds ir noskaņojums, ko viņi saka par jūsu soli?

M.M.: Es esmu tiešām ar ļoti daudziem runājis pēc šīs savas izvēles. Es esmu runājis, protams, uzreiz ar Mārtiņu Kossoviču, kas ir frakcijas vadītājs. Viņš saka, ka, protams, situācija ir jāizvērtē. Es domāju, visi šobrīd skatās “Viens pret viens” un es ceru, ka tas palīdzēs arī viņiem izvērtēt šo situāciju. Es esmu runājis arī ar koalīcijas partneriem, šodien tieši informēju Lindu Ozolu, kāda ir tā mana pozīcija, lai nav kaut kādi pārsteigumi. Arī ar Vilni Ķirsi, tā ar atsevišķiem cilvēkiem vairāk nē, es esmu ļoti daudz saņēmis no bijušajiem partijas biedriem, arī tajā skaitā vēl no dažiem arī tādas kā šoka izpausmes, bet no dažiem arī atbalstu. Es pat domāju, ka, iespējams, varētu vēl kādi cilvēki sekot manās pēdās, jo kādam droši vien ir jābūt pirmajam. Jā, es esmu runājis ar ļoti daudziem.

G.R.: Par sekotājiem, to jūs domājat savus bijušos partijas biedrus, partiju “Latvijas attīstībai”?

M.M.: Jā.

G.R.: Rīga. Jūs esat runājis par Rīgu, kādu jūs to vēlētos redzēt? Un tai būtu jākļūst par vienu Eiropas Metropoli. Tos vārdus mēs, protams, esam dzirdējuši. Cik šī koalīcija, jūsuprāt, ir spējīga kaut ko mainīt Rīgā?

M.M.: Nu tad, ja izdosies atbrīvoties, pat ne atbrīvoties – nosargāt pret dažādu, kā jūs teicāt, režisoru ietekmi šajā koalīcijā, es pat teiktu, ka iespēja mainīties ir ļoti liela. Tāpēc, ka šobrīd ir nomainīta tā vecā koalīcija, kas bija desmit gadus, un kuru vērojot, es šo veco koalīciju vēroju divus gadus, – es teiktu, ka tur bija milzīga problēma tā, ka tāda šausmīgi vecmodīga domāšana. Piemēram, ja piesaistīt investorus. tad tie ir vai no no Krievijas, kur vajag kaut kādu “Rižskij dvorik” uztaisīt, vai no Kazahstānas, vai no Uzbekistānas. Tas nav nekas slikts, bet es uzskatu, ka mums vairāk vajadzētu skatīties Rietumu virzienā. Tagad es uzreiz jau skatos, ka tas virziens jau pirmajās dienās ir nosprausts, kaut vai ka daudzus tas pat tracina, bet es teiktu, ka tas ir tā kā simbols – tie veloceliņi. Ja tas tiek uzreiz parādīts kā viena no pirmajām prioritātēm, tad man ir ticība, ka ne tikai veloceliņi, kas tiešām varbūt ka ir, es neteikšu – sīkums, bet tas ir tāds kā simbolisks žests sākumā. Bet es arī ticu, ka piemēram, Mārtiņš Staķis vai Vilnis Ķirsis, vai arī jebkurš, kas ir šobrīd koalīcijā, ka viņiem nebūs kauns runāt ar Rietumvalstu investoriem, ar citu pilsētu mēriem, kas brauc no Francijas vai Anglijas, kas iepriekš tas tā nebija, jo iepriekš es skatījos, ka tad, kad ierodas no Rietumiem, tad vienmēr ir tāds tā kā pilnīgi kauns ar viņiem sarunāties. Tā, acīmredzot, ir kaut kāda veco laiku domāšana, varbūt kaut kādas valodu barjeras vai uzskatu barjeras, man grūti pateikt. Drīzāk laikam domāšanas barjeras, jo es atceros, ka tad, kad es pats runāju ar iepriekšējās Rīgas domes varu par to, vai tiešām mēs nevarētu sakārtot – tur bija kaut kāds skandāls par nenopļautu pļavu, un es prasīju, cik maksātu nopļaut visu, tā lai izskatās tā kā Vācijā, un tur tad bija tāda izbrīna: nu kā tas ir, visu? Priekš kam, tas taču ir tik dārgi, ir taču Krasta iela sakārtota, Ušakova promenāde, tur taču var iet un staigāties, priekš kam tev visu sakopt? Un es skatos ļoti cerīgi uz to, ka šī domāšana ir nevis mainījusies, bet tie cilvēki ir ar citu domāšanu ievēlēti, un es domāju, ka Rīga var tiešām palikt labāka.

G.R.: Kāpēc, jums pēc piecu, iespējams, sešu gadu atrašanās šai partijā to visu redzot, lai cilvēki tagad noticētu – jā, Māris Mičerevskis ir mainījis kaut ko savā domāšanā vai savā redzējumā?

M.M.: Es, godīgi sakot, neko neesmu mainījis savā domāšanā. Es vienmēr esmu pieturējies pie principiem, kā jau es teicu, man būtībā vienīgā reize, kad es esmu juties neērti par saviem vārdiem, bija saruna “Lampā” tieši ar jums, Gundar. Kopš tā laika es esmu izvairījies no kaut kādiem solījumiem.

G.R.: Tad kā jums nav bijis neērti sarunāties ar jūsu partijas līderiem, kuriem jūs tagad pārmetat negodīgas vai biznesa interešu aizstāvēšanas?

M.M.: Kaut kādā ziņā mani ir, protams, bijis neērti, jo man ir bijis neērti skatīties uz to iedomību, uz to divkosību, bet tas noteikti bija grūts laiks, it sevišķi pēc Saeimas vēlēšanām, kad, atceramies – ar to Zuzāna īsziņu, kur es arī tā kā sapratu, ka tā kā gluži mums nav pa ceļam. Bet es teiktu, ka tie bija tie pēdējie divi gadi, viņi bija grūti man, bet, kā jau es teicu, es politikā neesmu tāpēc, lai meklētu kaut kādu vieglāko ceļu. Droši vien, vieglāk būtu uzreiz pāriet uz kādu citu partiju, droši vien jau toreiz ar skandālu, un tad man būtu daudz vieglāk tikt ievēlētam arī šoreiz Rīgas domē. Šoreiz Rīgas domē, es domāju, – nevis es domāju, es zinu, ka man tas bija ļoti riskants lēmums, jo man nācās gan visiem skaidroties par to, kāpēc es esmu Jaunupa partijā, tieši tāpat kā jūs man šobrīd jautājat, es Jaunupu nevienam neaizstāvēju, es zināju, ka mani izsvītros gan tie, kuri ir pret Jaunupu, gan arī tie, kuri ir par Jaunupu, varbūt tāpēc, tieši tāpat, kā tas notika iepriekšējās vēlēšanās. Bet nu, tas bija varbūt tāds riskants solis, bet man svarīgāk liekas, lai pilsēta būtu labāka, nevis lai es kaut kādā veidā nodrošinātu savu politisko nākotni.

G.R.: Noteikti gaidīsim, kā reaģēs jūsu bijušie kolēģi, citi kolēģi citās partijās, arī tie, kurus jūs pieminējāt, droši vien arī viņiem būs ko teikt, un publiskā telpā mēs par to dzirdēsim. Paldies par to, ko jūs teicāt par politiku un pašās beigās, protams, es gribu pajautāt un nodemonstrēt vienu mazu kultūrziņu sižeta fragmentu par filmu “Kriminālās ekselences fonds”:

***

Diktora balss: “Vienu no šīm lomām – krāpnieku un tirgotāju Duļķi par 400 eiro ziedojumu saņēma arī Māris.

Māris Mičerevskis filmas fragmentā: Kurš tad normāls džeks klausās daiktus kaut kādus?

Māris Mičerevskis ziņu korespondentam: Nu man tā kā vajadzēja tēlot blēdi kaut kādu un tā kā es esmu Rīgas domē deputāts, nu tad tur jau patiesībā neko nevajadzēja tēlot.

***

G.R.: Neko nevajadzēja tēlot, teica Māris Mičerevskis pēc šīs filmas. Būs otrā sērija?

M.M.: Es ļoti ceru. Man tagad daudzi gan saka, lai es uzrakstot grāmatu par to. Es ceru, ka ja mums tas darbs tiešām Rīgas domē varētu būt attālināts, tad es ceru, ka varētu beidzot tam pieķerties klāt. Ja režisors Oskars Rupenheits piekritīs beidzot taisīt otro sēriju, es vienmēr esmu gatavs tēlot tur jau jaunā pakāpē, vienalga, kādu blēdi, varbūt pašu Edgaru Jaunupu varētu pamēģināt.

G.R.: Māris Mičerevskis. Liels paldies par sarunu!

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LTV raidījums “1:1”