Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV), aicinot sniegt skaidrojumu par Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klašu skolēniem.
“Tā vietā, lai uzlabotu tālmācības kvalitāti, ministrija ir izvēlējusies atņemt vecākiem tiesības izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības apguves formu. Bērni, kuri ir cietuši esošās izglītības sistēmas dēļ un līdz šim bija raduši glābiņu tālmācībā, tagad būs spiesti atgriezties vidē, no kuras vēlējās tikt prom,” norāda Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA).
NA uzsver, ka šāds ierobežojums skar ģimeņu izvēles iespējas un bērnu tiesības uz izglītību, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka tālmācība bieži vien ir piemērotākā izglītības forma bērniem ar veselības problēmām, īpašām vajadzībām vai dzīvesvietu ārvalstīs. Tāpat zināms, ka daļa bērnu izvēlas tālmācību, jo klātienē saskārušies ar mobingu vai citām negatīvām pieredzēm.
Pieprasījumā ministrei NA aicina skaidrot, uz kādiem datiem balstās priekšlikums liegt iespēju iegūt izglītību tālmācībā šajā klašu grupā, kā arī kāda ietekme uz bērniem un ģimenēm tiek prognozēta – vai ir izvērtētas iespējamās sociālās un finansiālās sekas.
NA norāda, ka, ņemot vērā mūsdienu sabiedrības mobilitāti, attālinātās izglītības forma ir kļuvusi par neatņemamu izglītības vides daļu, kas daudzviet Eiropā tiek attīstīta, nevis ierobežota. Partija aicina IZM skaidrot, kādi ir konkrētie iemesli šāda lēmuma virzīšanai un vai ir saņemts sabiedrības atbalsts šīm izmaiņām.
Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonu ieskatā visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās.
Ministrijas ieskatā mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Tiesa, patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu. Niedres-Latheres ieskatā mācības būtu jānodrošina no bērna labāko vajadzību interesēm, tālmācības izvēloties vien atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Tāpat vēstīts, patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā – par aptuveni 3000 skolēniem.
Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā – 11,3 miljoni eiro.
Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Sprukstiņš te pilnīgā palagā jau satinies un patiesi nacionālās intereses paŗstāv, galveno prasa. LLU tālmācība atstājusi iespaidu, tā arī nepamana, ka tagad mūsu zemē pietiek 10% zināšanu latviešu – valsts valodā, lai skolu pabeigtu. Ne jau par latviēšu valodu minimālā zināsānu līmenī te na cionāļi staruksies – par to lai trokšņo Šlesers un Roosļikovs. Neopielec politdarbiniekam, ka pietiek pacelt minimālo zināšanu latiņu līdz 40% (tās joplrojām būtu zemākas prasības nekā Āfrikā)- un tālmācības burkšķēšana ir beigusies. Tālmācībā šo latiņi sasniegs vien daži indivīdi un skolas atkal būs poilnas. Kamēr te IZM ministrēs Vienotība, tikmēr nekas nenotiks un atliek gaidīt tikai,… lasīt vēl »
Šitā lēkātāja sevišķi gudra neizskatās.
Visas muļķības atkal tiks atkārtotas tikmēr kamēr nebūs reāla tālmācība ar mācību līdzekļiem skolēniem, nevis esošais tās frankenšteins visādā attālinātās izglītošanas izskatā un citos veidolos ar mācību līdzekļiem skolotājiem, kuru tapat nav..
Atradusi arī ko jautāt “zic-prikšēdētājai” kārtējā becerīgā kantorī. Ko var spīdzināt? – tantuki savā dāmīšu klubiņā tā nolēma, tad tā tas arī būs. Kuru gan tas interesē?- tagad gada lielākais notikums – klimpiņpolkas! Bijusi tie berni skolā vai ne, lasīt prot vai tikai burbulē austrumu dialekt;a- kāda starpība.
cik var laist muļķi par tiem eksāmeniem//tos, kas 9. klasēs ir nesekmīgi, masveidā met ārā no skolas un iesaka tālmācību, ja 8 gadus esi slinkojis, tad dabīgi vienā gadā un vēl patstāvīgi mācoties nekādus eksāmenus nenoliksi. negrib papētīt cik gadus tad tie nesekmīgie ir mācījušies tālmācība, jo tad akmens kritīs uz parastajām skolām
Nacionālisti vienkārši vēlas sevi parādīt pirms vēlēšanām. Visi atceras, kā, pateicoties viņiem, pazuda bezmaksas pusdienas bērniem. Taču problēma nav tikai šajā partijā. Tā dara visi, un tas tiek uzskatīts par normu, tipiska Latvijas parādība.