Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir saņēmusi Latvijas Televīzija (LTV) valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Kaspara Odiņa iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās no 22. oktobra.
Nu arī VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdi nolēmusi pamest valdes locekle finanšu pārvaldības jautājumos Elīza Bērziņa, par ko šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā sniedza opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV).
Līdz ar to LTV valdē paliek tikai tās valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Bērziņa deputātiem sacīja, ka viņas aiziešana ir saistīta ar finanšu jautājumiem.
“Mēs kā LTV strādājam pie daudziem lieliem darījumiem, kas nepieciešami, lai medijs attīstītos. Tā kā es atbildu par finanšu jomu, vēlējos vērst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) uzmanību uz to, ka vienā konkrētā darījumā ir lieli, atvērti piegādātāju riski, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski. Gan es, gan mani kolēģi valdē atbild par lielām summām, un tai darījumu struktūrai, kas bija izvēlēta, es nevarēju piekrist. Man bija skaidri tas jāpasaka mūsu padomei,” sacīja Bērziņa.
Vienlaikus Bērziņa norādīja, ka no SEPLP puses jūtas sadzirdēta, kā arī atzina, ka kopumā komunikācija ar SEPLP vienmēr ir bijusi ļoti korekta. Līdz ar to viņa šo finanšu jautājumu vēlas atstāt tālākai risināšanai padomes rokās.
SEPLP pārstāvji norādīja, ka šodien pēcpusdienā gaidāma Revīzijas komisijas sēde, kurā jautājumu pārrunās, vienlaikus uzsverot, ka tā “nav problēma, ar kuru SEPLP nevarētu tikt galā”.
Komentējot plānus saistībā ar nu jau divām vakantajām valdes locekļa vietām, SEPLP loceklis Jānis Eglītis sacīja, ka šobrīd prioritārais jautājums ir par Odiņu. To, vai viņa vietā tiks meklēts pagaidu valdes loceklis, padome izlems līdz 22.oktobrim. Savukārt Bērziņas jautājums vēl ir jāapspriež.
Saeimas komisija atbalsta LTV un Latvijas Radio apvienošanu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien atbalstīja sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio – apvienošanu, un šī jautājuma virzīšanu skatīšanai Saeimā.
Lēmumu atbalstīja deviņi deputāti, bet “pret” bija divi – Aleksandrs Kiršteins (NA) un Glorija Grevcova.
Sēdes laikā deputāts Didzis Šmits (AS) aktualizēja jautājumu par potenciālo vienotā sabiedriskā medija ēku, bet Kiršteins (NA) – jautājumu par valodas lietojumu medijā.
Kiršteins norādīja, ka esošā likumprojekta redakcija nav saskaņota ar Nacionālās drošības koncepcijā noteikto vienotas valsts informatīvās telpas izveidi, kas neparedz vairs turpmāk finansējumu krievu valodas saturam.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis atbildēja, ka šobrīd virzītais jautājums ir tieši par mediju apvienošanu, un viņš nevēlētos, lai šie divi jautājumi tiek jaukti kopā. Siksnim piekrita arī pieaicinātie Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji un vairāki deputāti, tostarp Edmunds Jurēvics (JV), Linda Liepiņa (LPV) un Leila Rasima (Progresīvie).
Papildus tam deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) uzsvēra, ka arī “jautājums par ēkām ir svarīgs, bet sekundārs”. Viņa ieskatā primārais ir izveidot vienoto mediju, tostarp, ņemot vērā arī joprojām pastāvošās, nelielās Latvijas Radio bažas par finansējuma pietiekamību.
KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce sacīja, ka šobrīd ir panākts nozīmīgs sabiedrisko mediju bāzes finansējuma pieaugums, kā arī “finansējums konkurētspējīgam medijam ir un arī turpmāk būs KM prioritāte”.
Deputāti vienojās jautājumu neskatīt steidzamības kārtā, bet trīs Saeimas lasījumos. Provizoriskais gala termiņš, kurā jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu varētu tik izskatīts, ir februāris.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Paklausījos Bērziņas argumentos, loģiski un saprotami. Izskatās, ka ir politiskais spiediens veikt darījumu, neskatoties uz būtiskiem riskiem. Nu ko, vingrinājums ar Bērziņu uzspēlēt pamperos nesanāca, dāma prot lasīt un prognozēt sekas… Kas i ko pārējie eventuālie maksātāji – leksim āliņģī?
vai tad tā valde un padome vēl speķainākas vietas atradusi kur vel azāk jāstrādā? Čļeni meklēšanā jāizsludina
Es domāju, ka jautājums par virsvalodu būtu risināms pēc Latkrievijasun Baltkrievijas televīziju apvienošanas. Tad tur varētu arī būt sinerģija strap latvāņu, buļbu un Krievijas valodām