KPV.LV jeb tautā dēvētās Kaimiņa (vai nu jau Gobzema?) partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa sociālajā vietnē Facebook izvilkusi skaidros ūdeņos politiskos konkurentus Viņķeļus. Vēstījums ir visnotaļ interesants, tāpēc piedāvājam to izlasīt arī jums.
“Cik tad “jauni” ir Viņķeļi Latvijas politikā un kāda ir viņu saistība ar Krieviju, VDK vai krievu spiegiem?
Ilze Viņķele sāka kā nacionāliste TB/LNNK (meitas uzvārdā – Vidiņa).
Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis Veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā oligarha Andra Šķēles pirmajā valdībā (1995), Veselības valsts ministrs arī oligarha Andra Šķēles otrajā valdībā, bijis premjera Guntara Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997) (saukts arī tajā laikā par partijas pelēko kardinālu), Ekonomikas ministra Vladimira Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997). Pie Makarova, savukārt, Ilze Viņķele bija padomniece un preses sekretāre, vēlāk karjeru turpināja jau kopā ar Robertu Zīli, esot viņa palīdze.
Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts Informācijas tīklu aģentūrā Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs.
Tā, piemēram, Juris Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā. 2005.gada aprīlī Juris Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA ”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”. Šajā laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 latus, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 latus.
Laikā, kad Juris Viņķelis bija ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka Guntara Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 latus. Starp lielākajiem runātājiem bija arī Juris Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 latus. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ikdienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda”.
Tad Viņķeļu klans turpināja Jaunajā laikā, kur Viņķeles vīra brālis Pēteris Viņķelis bija Repšes padomnieks un biroja vadītājs ar vicepremjeru Šleseru. Arī Pilsoniskā savienība, tad Vienotībā gadiem roku rokā ar Zaķi un Āboltiņu, tad Kustība PAR un tad AttīstībaiPar ar Jaunā laika kasieri Jaunupu.
Visi viņi ir bijuši kopā ar oligarhiem visās iespējamajās kombinācijās gan pie varas Saeimā visus šos daudzos gadus, gan Rīgas domē savulaik. Bet ne par to.
Saeimas un drošības dienestu arhīvos ir ziņojums ar šādu saturu. Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, “pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents”, savukārt viņa sieva Kulagina (kuras tēvs bija Maskavas universitātes pasniedzējs Kulagins) , “pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki – ārējais izlūkošanas dienests) darbiniece.
Par Juri Viņķeli šajā ziņojumā norādīts, ka viņš “tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas”. Šajā ziņojumā ir norādīts, ka “Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu “jūrnieks”, par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā”. Ziņojumā norādīts, ka “Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs”. Šajā ziņojumā arī norādīts, ka “Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (radio “Brīvā Eiropa” vadītāja) izstrāde”. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte – forma Nr.3 – nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā. Ziņojumā arī norādīts, ka “arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam.”
Faktiski ziņas par Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas spiegu bija īstais iemesls, kāpēc Pēteris Viņķelis savulaik pameta darbu Repšes birojā, un šo informāciju ļoti labi zina politikai un drošības struktūrām pietuvinātie. Toreiz pēc šī ziņojuma, kas šeit aprakstīts, Viņķeļi solīja vērsties Ģenerālprokuratūrā. Par vēršanos, vai tāda notika, un par rezultātiem ziņu nav.
Secinājums. Viņķeļi ir Latvijas politikas dinozauri, kuri roku rokā strādājuši ar visiem oligarhiem pēc kārtas jau kopš deviņdesmitajiem. Vadījuši veselības, labklājības un kādas vēl tik ne nozares. Kādi mums mirstības rādītāji un kā ir ar labklājību, paši ziniet.
Šobrīd Viņķeļi sevi sauc par jaunajiem. Visu uzlabošot un attīstīšot.
Bet varbūt jums ir gana, Viņķeļi?”
Ko par šo saka Ilze Viņķele? Politiķe neieslīgst garās runās: Liepiņa melojot.
Un kādas ir jūsu domas? Rakstiet komentāros savu viedokli un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: sociālie tīkli; foto ekrānuzņēmums no YouTube
tā neesmu es …..
tā neesmu es ……
Vinķeļu klanu sen jau vajadz<ēja izmest politiskajā mēslainē! Arī citus politiķus izvērtēt, bet kas to darīs?
Un ko?
Tā vietā, lai aplietu ar mēsliem citus, varēja pastāstīt par to, ko iesāks un ko mainīs, tiekot pie siles!
Tas jau kļūst nebaudāmi un pretīgi. Manuprāt, KPV pilnīgi ačgārna pieeja sevis popularizēšanai.
Jā, KPV smerdelīši cīnās par vietu zem saules kopā ar Saskaņu
Man savukārt nav skaidrs, vai Latvijai vajadzīga Līga Liepiņa. Tajā vioņas rakstā ir pilns ar tenkām, bet neviena pierādījuma. Ja cilvēks raksta “Saeimas un drošības dienestu arhīvos ir ziņojums ar šādu saturu…”, viņa pienākums ir pie raksta pielikt vismaz attēlu ar ieskanētu ziņojumu. Citād sanāk tukša iršana.