Saeima ceturtdien, 14. septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas kā sodu par atkārtotiem valsts valodas normu pārkāpumiem amatpersonai liks uz laiku atstāt amatu. Tāpat grozījumos paredzēts, ka naudas sodus varēs piemērot ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām, turklāt tie būs krietni lielāki.
Ieviest bargākus sodus amatpersonām par valsts valodas pārkāpumiem rosināja pieci Nacionālās apvienības (NA) deputāti. NA likumprojektā paredz, ka par gada laikā atkārtotiem valsts valodas lietojuma pārkāpumiem amatpersonai varēs liegt ieņemt amatu.
Kā norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars (attēlā), viens no mērķiem ir novērst atsevišķu amatpersonu cinisko attieksmi pret valsts valodas lietojuma normām.
Piemēram, Rīgas mēra un partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova cīņas ar Valsts valodas centru (VVC).
“Tas ir ārkārtīgi slikts signāls Latvijas pilsoņiem. Mūsuprāt, amatpersonām attiecībā pret valsts pamatvērtībām ir jābūt priekšzīmīgām. Līdz ar to, ja amatpersonas pārkāpj šādas normas, tad, mūsuprāt, tām sankcijām ir jābūt lielākām nekā citiem pilsoņiem (..),” sacīja Dzintars.
Grozījumos arī paredzēts, ka turpmāk par valsts valodas pārkāpumiem varēs sodīt ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas, turklāt šādos gadījumos soda apmēri būs krietni lielāki.
Piemēram, pēc pašreizējā regulējuma par tulkojuma nenodrošināšanu Rīgas domē “Ēnu dienas” pasākumā mēram Ušakovam VVC piemēroja 50 eiro soda naudu, taču pēc grozījumu apstiprināšanas sodīt varēs pašu Rīgas domi, turklāt soda apmērs varēs būt pat līdz 8000 eiro.
Saeimā debatēs bargākus sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem kritizēja virkne “Saskaņas” frakcijas pārstāvju. Deputāts Aleksandrs Jakimovs pārmeta represīvu pieeju.
“Likumprojekta autori piedāvā augstākā mērā represīvu, uz bailēm par sodu balstītu likumu. Tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatprincipu – pilsoņu apzinātu likuma ievērošanu,” teica Jakimovs.
Tikmēr “Saskaņas” frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs pauda pārliecību, ka NA šādā veidā cenšas izmantot valodu kā ieroci cīņā pret politiskajiem oponentiem.
“(..) Tāpēc es uzskatu, ka valodu izmantot kā ieroci politiskajā cīņā nebūtu pareiza taktika. Tas noniecinās valodu kā mūsu kopējo vērtību,” uzskata deputāte.
“Saskaņa” bija vienīgā frakcija Saeimā, kas grozījumus pirmajā lasījumā neatbalstīja. Pirms otrā lasījuma Tieslietu ministrijai uzdots izvērtēt, vai paredzētie sodi par valsts valodas normu pārkāpumiem ir samērīgi.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi