Elmārs Barkāns, jauns.lv
Jūlija pirmajā dienā pie jauniem mēriem tika sešas no septiņām Kurzemes pašvaldībām, bet Ventspilī tikai piecas dienas vēlāk, jo tur neizdevās par pilsētas galvu atkal iedabūt Aivaru Lembergu. Tomēr pilsētas atslēgas diži tālu no “Lemberga troņa” nav aizslīdējušas – tās nu turēšot viņa labā roka.
Citās Kurzemes pašvaldībās lielos skandālos iesaistītu vadītāju nav. Ja nu neskaita pāris priekšvēlēšanu kašķus.
Liepāja – Gunārs Ansiņš (Liepājas partija). Par Liepājas mēru kļuvis līdzšinējais vicemērs Ansiņš, kurš pašvaldībā dažādos amatos strādājis jau kopš 1994. gada. Jāteic, ka nekādi reputācijas “melnumi” viņa biogrāfijā nav un pirmajā jaunās domes sēdē par viņu vienbalsīgi nobalsoja visi klātesošie deputāti. Pats Ansiņš teic: “Varu ietekmēt notikumus par labu Liepājai!”
Ventspils – Jānis Vītoliņš (“Ventspilij un Latvijai”). Ventspils pilsēta pie sava mēra tika vēlāk nekā citas jaunievēlētās pašvaldības – nevis 1., bet gan 5. jūlijā, jo neveiksmīgi pilsētas galvas amata gribēja iedabūt tagad cietuma mūros mītošo Aivaru Lembergu. Pietrūka vienas balss; ja Lembergs varētu balsot no cietuma, viņš arī atkal taptu par Ventspils “vizītkarti”. Nu viņa vietā sēdīsies līdzšinējais vicemērs Vītoliņš, kurš arī oficiāli vadīja pilsētas saimniecību, jo ar tiesas lēmumu Lembergs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Tas, protams, Vītoliņa mundierim par labu nenāk, jo daudzi viņu var uzskatīt par Lemberga “labo roku” jeb “pakalpiņu”. Viņš Ventspils vicemērs ir jau bijis kopš 1996. gada.
Katrā ziņā Lemberga pretiniekiem ir ko pārmest Vītoliņam, jo viņš sirdīgi aizstāvējis sava priekšnieka visvarenību. Piemēram, šī gada februārī viņš paziņoja: “Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums veikt likumā “Par pašvaldībām” noteiktos domes priekšsēdētāja pienākumus. Ventspils pilsētas dome vērsīsies pie attiecīgajām institūcijām, lai saprastu, kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs praktiski varētu iekļauties domes darbā”. Viņš ir bijis lielākā vai mazākā mērā saistīts praktiski ar visiem pilsētas uzņēmumiem un cilvēkiem, kas bija Lemberga pakļautībā.
Pie tam Ģenerālprokuratūra jau pirms desmit gadiem kriminālprocesa ietvaros iztaujāja lieciniekus par Vītoliņa kā Ventspils pašvaldības un Ventspils brīvostas amatpersonas ārzonu firmās paslēptām interesēm vairākos Ventspils uzņēmumos. Ir aizdomas, ka viņš kā Ventspils brīvostas valdes loceklis ārzonas firmās slēpis naudu. Tāpat mēļo, ka Vītoliņam caur sazarotu ārzonu firmu tīklu, iespējams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos.
Dienvidkurzemes novads – Aivars Priedols (Zaļo un zemnieku savienība). Vairāku lepno kurzemnieku novadu apvienoto lielo teritoriju nu vadīs līdzšinējais Grobiņas novada mērs Priedols. Bet savulaik viņš ne tikai tēmējis uz Liepājas satelītpilsētas mēra amatu, bet arī cerējis iekļūt vēju pilsētas domē. Pirms 20 gadiem viņš kandidēja Liepājas domes vēlēšanās un tad pamatīgi salecās ar kādreizējo Liepājas mēru Uldi Sesku no Liepājas partijas. Priedols un Sesks pamatīgi skandalējās un liepājniekiem par to bija ko runāt, savstarpējie apvainojumi bira kā no pārpilnības raga.
Viss pamazām norimās un Priedols pārvācās uz Grobiņu, kur arī ik pa laikam uzvirmo kāds skandāliņš, bet jau vietēja mēroga.
Piemēram, 2015. gadā kāds Aldis Mežvids uzskatīja, ka par nepareizi aprēķinātu un pārmaksātu zemes nodokli un iedzīvotāju daļas interešu ignorēšanu Grobiņas mēram jāatkāpjas no amata.
Kuldīgas novads – Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”). Ģeogrāfijas skolotāja Bērziņa par Kuldīgas pilsētas galvu pirmo reizi kļuva pirms 20 gadiem un joprojām bauda novadnieku vairākuma uzticību. Neko dižu viņai pārmest nevar, ja nu vienīgi “tradicionālo vērtību” sargātāji viņu var apsaukāt par sorosīti, jo jau 2006. gadā viņa kā eksperte tika aicināta strādāt Sorosa fondā Latvijā Moldovas-Latvijas forumā par sabiedrības līdzdalību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: jauns.lv