Kariņš: Mudinu bankas beigt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem

Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt “melno naudu” un vairāk jādomā par banku sektora attīstību. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Saistībā ar Latvijā īstenoto tā saukto finanšu sektora kapitālo remontu, kas sekoja pēc kritikas Latvijai par naudas atmazgāšanas apkarošanu, banku īpašnieki kļuva piesardzīgāki attiecībā uz potenciālajiem klientiem. Premjers uzskata, ka jebkuram Latvijā būtu jābūt iespējai atvērt pamatkontu bankā.

“Tā domāšana arvien ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska (..).

Jāvienojas ar [banku] uzraugu un bankām, lai sāktu vadīt risku,” teica Ministru prezidents, uzsverot, ka vēlas panākt to, lai bankas neizvairās un nebaidās no potenciālajiem klientiem.

Kariņš atzina, ka viņš jau ir mudinājis bankas un to uzraugošo iestādi – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) – “iet uz risku vadību un beigt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem, jo tā tas nav”.

Banku piesardzība ir viens no iemesliem, kas kavē investīcijas Latvijā,

teica Ministru prezidents, atzīstot, ka viņš zina vairākus gadījumus, kad potenciālie investori ir aizgājuši prom no Latvijas. “Tā ir viena no manām augstākajām prioritātēm [panākt risku vadību sektorā],” piebilda Kariņš.

Kā zināms, Latvija pievērsa pastiprinātu uzmanību cīņai ar  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pēc tam, kad 2018. gada augustā “Moneyval” eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Valstij tika noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. 

Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un “Moneyval” rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Kariņa vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”. 

2020. gada janvārī “Moneyval” novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai; februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevies izvairīties no finanšu sektora “pelēkā saraksta”.