Kariņa lidojumu lietā grēkāzis atrasts? Siliņa uzdod ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024. gada 7. maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem.

Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums. 

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs. 

Lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu, Siliņa lēmusi atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Kā zināms, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ierosināja dienesta pārbaudi pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu organizēšanu.

Citskovski uz dienesta pārbaudes laiku arī atstādināja no amata.

Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

“Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums,” vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.

Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.

Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

6 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Derdz
Derdz
4 mēnešus atpakaļ

Vai starp C19 lietiniekiem tiesa

Jefiņš
Jefiņš
4 mēnešus atpakaļ

Hā, hā, hā vainīgs tas, kas apmaksā priekšnieka tēriņus! Protams zināja, bet pamēģini nedarīt. Praktiski VK atradās itkā nepārtrauktā šantāžas spriedzē – tiko nedarīsi kā liek, tad vilka pase, ja darīsi, tad labs puika.

Jeblonskis
Jeblonskis
4 mēnešus atpakaļ

Bet šitāds cirks pilnībā apmierina dauneļu tauteli.

V.V. Pūķins
V.V. Pūķins
4 mēnešus atpakaļ

Es arī neesmu vainīgs, Šoigu ir vainīgs.

Temida
Temida
4 mēnešus atpakaļ

Vienīgā cerība uz Tiesas objektīvu spriedumu , nevis uz Vienotības bandas mistiskām komisijām !

brētliņu locis
brētliņu locis
4 mēnešus atpakaļ

Šis pasākums būs tiesā. Protams, pēc papīriem, viss norāda uz kancelejas vadītāju. Visticamāk, ka kancelejas vadītājs norādīs uz šīs izmeklēšanas bezgala jaukajiem interešu konfliktiem un īpaši jaukajām savām sagatavēm. Ja tādu nav, tad kancelejas vadītājs, tiešām neatbilst savam amatam, būdams naivs un paļaujoties uz politiķu godaprātu, kurai nevajadzētu būt pēc definīcijas.