Reaģējot uz valdības lēmumu neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā Indriķi Muižnieku, darbu uzteicis augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš. Savukārt abi prorektori izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
Grantiņš skaidro, ka ministri ir uzspieduši savu ielikteni, kuru viņš un augstskola neatzīst. “Mana pilsoniskā apziņa man neļauj turpināt strādāt. “Šis ir mans pilsoniskais protests pret to, ka mūsu valstī par juridiskiem jautājumiem lemj politiski,” viedokli pauda Grantiņš.
Līdzšinējais LU Administrācijas vadītājs stāstīja, ka negrasās strādāt pie “politiskā ielikteņa”, tādēļ šodien ir viņa pēdējā darba diena.
Arī abi prorektori pēc valdības lēmuma pieņemšanas ir paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka prorektori pilda amata pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, tomēr no rītdienas, 28.augusta, abi prorektori – Druviete un Valdis Segliņš – atradīsies atvaļinājumā un pievērsīsies zinātniskajam darbam.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 42.pantu augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem – apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.
Pārstāj darboties arī LU Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa
Tāpat arī līdz ar līdzšinējā LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa, jo lēmums pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Augstskola palikusi arī bez četriem dekāniem
Līdz ar valdības lēmumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā augstskola palikusi ne tikai bez Administrācijas vadītāja, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas, bet arī bez četriem dekāniem.
LU skaidro, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, Juridiskajai fakultātei un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.
Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube visā pārvaldībā ir viens, un universitātē uzsvēra, ka tas skaitās kā “autoritārs diktators”.
Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi