Jaunās dzīves celtnieki: ieskats piesūcekņu simbiotiskajā metabolismā

Mārcis Bendiks

Mārcis Bendiks

Pirms vairākām nedēļām es izkliedzu pāris repliku par notikumiem pirisma* frontē. Toreiz no valsts pasūtījuma VM diezgan rupjā, pat skandalozā veidā tika izsviests līdz tam laikam labi ieredzētais Mediju Tilts, kura šefs Filips Rajevskis publiski apgalvoja, ka neesot arī ne kapeikas dabūjis no Valsts kancelejas ceturtdaļmiljona “komunālā” kontrakta. Tiesa, negaidītā un gandrīz brīnumainā kārtā, mazajā šķirbiņā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM viņam iešķieba līgumiņu tā uz 80 kilo. Par skaitļiem valstiskā pirisma jomā tālāk būs pāris tabulu, bet tagad īsi, par ko šai rakstā nebūs.

Ne vārda par vakcīnām! – kā būtu teicis poručiks Rževskis**. Lai arī šis piriskais skandāliņš virmoja ap VM, un laikā sakrita ar Viņķeles kdzes drausmīgo blamāžu un sekojošo demisiju, un tagad viss sabiedriskais troksnis ir pārcēlies uz vakcinēšanas lietām, – par to ne šeit un ne šoreiz. Ministru maiņai zibenīgi sekoja jauna vadības centra – Vakcinācijas biroja – izveide, un publikas uzmanība uzkrita augstajam atalgojuma līmenim un arī kopīgajai tāmītei: papildus 600 tūkstotīšu gadā. Man iznāks pat tāda kā šī projekta aizstāvēšana. Tālāk aprādīšu, ka šī summa nav liela, salīdzinot ar to līdzekļu izplinderēšanu, kas tradicionāli notiek ministrijās un valsts kantoros gaisa tricināšanas jomā. Un būs padomjlaiku dziesminieka V. Luksa fabula par kazām, kura publicēta mākslinieciskās pašdarbības repertuāra krājumā, drukāta manā dzimšanas gadā (1955.).

Šī sliktā, sliktā, sliktā valdības komunikācija, ak āpāc!

Tomēr viena atklāsme te ļoti iederas, jo nāk no pašiem “sliktās komunikācijas” vaininiekiem. Pērnā gada 16. decembrī šī tēma tika cilāta Saeimas komisijā, un re ko mums pauda cilvēks no valstiskā komunikācijas paša viduča:

“Komentējot kritiku, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma norādīja… Situāciju apgrūtina arī tas, ka, pēc Holmas paustā, komunikācijas resursi valsts pārvaldē ir ierobežoti – ministru komunikācijas departamentos ir apmēram pa trim cilvēkiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka pēdējos desmit mēnešus arī komunikācijas eksperti strādā pastiprinātā režīmā….”


Tātad, departamentos esot pa trim cilvjiem, un tie paši pārstrādājušies. Pirmkārt, te nu jāvaicā: varbūt nevajag tā pūlēties? Ja reiz darbs nepadodas, un visi vienprātīgi atzīst, ka darba produkts, proti, valdības komunikācija, ir katastrofāli slikta, tad nevajag tā mocīties. Un otrkārt, stāsti par mazo cilvēku skaitu un trūcīgo rocību ir blēņas, lai neteiktu rupjāk.

Tikai pāršķirstot ministriju un Valsts kancelejas mājas lapas, atrodam sešus dučus personāžu, kuru tiešais uzdevums ir publiskā komunikācija. Sarakstā ir tikai tie amati, kuru nosaukumā tas atšifrēts, un ļoti ticams, ka ārpus šī skaita būs gandrīz tikpat daudz tādu, kas ir vienkārši “padomnieki”, “konsultanti” un tamlīdzīgi ļauži, kuru darbības sfēra nav konkretizēta. Te būs neliels pārskatiņš:

MK un ministru/ministriju
komunikāciju darbinieki/padomnieki
(ar atšifrētu darbības sfēru)
 
 
Premjera birojs2
Valsts kanceleja: 
        Komunikācijas departaments7
        Stratēģiskās komunikācijas departaments5
Finanšu ministrija6
VARAM7
Veselības ministrija5
Ekonomikas ministrija5
Labklājības ministrija4
Iekšlietu ministrija4
Ārlietu ministrija4
Satiksmes ministrija6
Tieslietu ministrija3
Izglītības ministrija3
Zemkopības ministrija5
Kultūras ministrija6
Kopā:72
  
Vidēji mēnešalgās (1600/mēn)115200
Gadā kopā1382400

Tabulā ieliktā mēnešalga ir ticams pieņēmums caurmēra situācijai, jo ir cilvēki, kas strādā par valstī vidējo algu, bet ir arī tādi, kas saņem divtik un pat vairāk. Skaitlis ielikts tālabad, lai pievērstu uzmanību, ka šie 72 atklāti redzamie, un vēl kāds pulciņš šeit neuzskaitīto, saņem algu katru mēnesi, kas gada griezumā sasummējas kā 1,4 miljoni.

Ja pieliekam klāt nodokļus, tad kopumā uz šo, “ierobežoto resursu” komunikāciju gadā no budžeta aiziet kādi divi miljoni. Par sliktu, vienprātīgi atzītu, sliktu komunikāciju. 2 mio. Algās.

… bet tas vēl nav viss!

Gaišu nākotni, tai skaitā spēka un varonības pilnu valdības komunikāciju, mums sola ar nopietnu apņēmību. Protams, jaunveidojamajos birojos algas būs līdz pat trīsreiz lielākas par iepriekšējā tabulā izmantoto piemēru, bet galvenais: jaunas programmas, projekti un pasākumi, iepirkumi un konkursi, kuros taču piedalīsies vislabākie profesionālie spēki, un tad tik būs! Būs, būs. Noteikti. Jo nav jau tā, ka mēs bez pieredzes šai ziņā.

Tās pašas visnotaļ profesionālās firmas jau gadiem ilgi zīž no ministriju un citu valstisku veidojumu tesmeņiem. Pavirši pārskrienot oficiālos iepirkumu datus, uztaisīju mazu tabuliņu par trīs redzamiem šī žanra pārstāvjiem un dažiem pērnā gada līgumiem.


Datums

Sum
ma
(bez

PVN)
Veselības ministrijas līgums
ar DDB “Seksuālās un
reproduktīvās veselības
veicināšanas kampaņas
stratēģijas izstrāde”
22.09.
2020.
47210

Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Reklāmas izveide un izvietošana gripas
profilakses jautājumos”
04.11.
2020.
39720
Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Sabiedrības informēšanas aktivitāšu
par aktuālām sabiedrības veselības
veicināšanas un slimību profilakses
tēmām izstrāde un īstenošana
(79341000-6)”
05.01.
2021.
150000
Veselības ministrijas līgums ar DDB
“Sabiedrības informēšanas aktivitāšu par
aktuālām sabiedrības veselības
veicināšanas un slimību profilakses
tēmām izstrāde un īstenošana.”
06.01.
2021.
68999
DDB Worldwide Latvia pakalpojumu
iepirkumi pēdējo četru mēnešu
laikā, kopā, bez PVN:


305929
Valsts kanceleja “Vispārīgā vienošanās
par “Valsts kancelejas un Ministru
kabineta plānoto komunikācijas
kampaņu un pasākumu realizāciju.
“Deep White”, “Mediju Tilts”, “PR
kvadrāts”.  Vienošanās paredz,
ka tālāk “pasūtītājs izvēlas
pakalpojumu sniedzēju konkrētiem
pasākumiem.

15.04.
2020.

250000
SPKC Līgums par “Sabiedrības
informēšanas kampaņu veselības
veicināšanas jautājumos
izstrādi un īstenošanu”.
Līgumam ir 3 daļas – viena
ar “Deep White”
17.06.
2020.
39679
Valsts vides dienests,
Līgums ar Deep White par
“VVD komunikācijas standarta izstrādi”
05.08.
2020.
24870
Labklājības ministrijas Līgums
ar Deep White “Starptautiskas
konferences organizēšana par
vīriešu lomu mūsdienu sabiedrībā”
21.08.
2020.
24342
CSDD Līgums ar Deep White.
“Sabiedrības izpratnes un informētības
paaugstināšana par CSDD piedāvātajiem
pakalpojumiem”.
20.10.
2020.
20000
Nodibinājums “Iespējamā misija”
Līgums ar Deep White.
“Skolotāju izglītības projekta
“Mācītspēks” reklāmas kampaņas
materiālu izstrādes pakalpojumi ESF
līdzfinansētā projekta
Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas
Universitātes inovatīvas, pētniecībā
balstītas studiju virziena “Izglītība,
pedagoģija un sports” studiju
programmas” ietvaros”
03.11.
2020.
30783
Iepirkumi no “Deep White”, ieskaitot
komunālo VK līgumu, no kura MT
neko neesot saņēmis,
2020. gads, kopā, bez PVN:



389674
Veselības ministrijas līgums ar
Mediju Tilts.
“Sabiedrības informēšanas kampaņa par
zāļu starptautiskā nepatentētā
nosaukuma izrakstīšanu”.
19.02.
2020.
197545
Veselības ministrijas līgums ar
Mediju tilts.
“Veselības ministrijas dalības
nodrošināšana pasākumā “ZZ
čempionāts” 2020.gadā”.
15.05.
2020.
41800
VARAM līgums ar Mediju Tilts
“Sabiedrības informēšana par
individuālo apkures iekārtu pareizu
ekspluatāciju, lai mazinātu kurināmo
dedzināšanas ietekmi uz vidi un cilvēka
veselību”.
25.09.
2020.
28390
SPKC divi līgumi ar Mediju Tilts
“Sabiedrības informēšanas kampaņu
veselības veicināšanas jautājumos
izstrāde un īstenošana”
30.11.
2020.
39678
39600
Ekonomikas ministrijas iepirkuma
komisijas lēmums par Mediju tiltu
kā konkursa uzvarētāju.
“Sabiedrības informēšanas kampaņas
iedzīvotāju motivēšanai mācīties visas
dzīves garumā un uzņēmēju motivēšanai
veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā
izstrāde un īstenošana”.
28.12.
2020.
80527
Mediju Tilts pakalpojumu iepirkumi,
2020. gads, kopā, bez PVN:

427540
Trīs (vai varbūt trīs ar pusi)
ārpakalpojumu sniedzēju darbu
apjoms dažos līgumos valdības
un tās kantoru apčubināšanā gada
laikā:



1123143

Tātad šajā vienprātīgi par sliktu atzītajā valdības komunikācijā sešciparu skaitļu naudas summiņas profesionāļi jau ir saņēmuši. Piedevām šie ir tikai pašā virspusē viegli redzamie pasākumi. Pirmkārt, daļa no aumež gardiem kumosiem ir noslepenoti (tādiem klientiem, kā NBS un AM, piemēram), otrkārt, milzu summas apgrozās pseido sabiedriskās organizācijās, kuras pārdala gan mūsu budžeta, gan eiro naudiņas. Un tie ir miljoni, kuri nāk klāt jau pirmajā tabulā atspoguļotajām aldziņām.

Tehniskais rezultāts? Vienīgais neapšaubāmais šo aktivitāšu rezultāts ir līdzekļu apgūšana. Sabiedrība tiek aplaimota ar informēšanu, ministrijas – ar koncepcijām. Protams, mēdz būt arī kādi konkrētāki sasniegumi, par ko atsevišķi kantori var parādīt statistiku, bet to nav pārāk daudz, lai traucētu vispārīgo ainu: valdības komunikācija esot slikta, slikta, slikta. Par pāris miljoniem algās un vēl nezcik miljoniem līgumos.

Atšķirībā no celtniekiem, kuriem par tādu vai citādu cenu kaut kas tomēr beigu beigās ir jāuzbūvē, ne piristiem, ne IT producentiem nekas paliekoši taustāms nav obligāti jāatstāj. Papīri jāsakārto, un var ķerties pie nākošā, kas atsauc atmiņā jau anonsēto staļinlaiku dzejdarbu. Fragmentiņš:

aiz muguras kaut sen tai slava slikta,
par dārznieci bij atkal
                                    kaza
                                                likta.

Kā pienākas,
bij uzrakstītas dubultanketas,
bij lūgumraksts
                        un vēl šis tas.

Smalks ieteikums,
ka gudra, čakla tā, —
                        tai bij pie rokas, —
ka izturēta
                        un ka visi darbi sokas,

un, protams, — jaunā vietā kazai vajagot
visatbildīgāko
                        no darbiem dot.

Un vēl viens salīdzinājums ar celtnieku branžu. Kā zināms, lielākie celtniecības uzņēmumi ir būtiski atkarīgi no infrastruktūras attīstīšanas, tātad no valsts un pašvaldībām. Lai atceramies to reizi, kad valdības katastrofālas neizdarības rezultātā apstājās ES fondu finansētie projekti, – celtniecība kā tautsaimniecības nozare piedzīvoja milzu krīzi. Privātie projektiņi te neko daudz nelīdzēja. Ja mūsu “izmeklējošā žurnālistika” papētītu pēc būtības lielāko piristu bilances, tad droši vien izrādītos, ka ministriju, valsts kantoru un budžetu pārdalošo “sabiedrisko” pasūtījumu apjoma daļa viņu ieņēmumos būs proporcionāli tāda pati, ja ne vēl lielāka.

Bet celtnieki, kuri projektos apgroza miljonus desmitiem, dod darbu tūkstošiem cilvēku. Dižpiristi savukārt pārdala dažus (vai vairākus) miljonus ik gadu, ar darba vietu tūkstošiem neaizraujas. Jo tranšejas nav jārok un jābetonē ar nekas nav.

Un atšķirībā no celtniekiem, neviens ne par kādiem karteļiem netramda, un dividendēs var dalīt itin jaukas summas. Ziedojumi politiskajām partijām? Nu ir jau pa kādam, bet tā ir tīrā sagadīšanās. Nav jau nekāds biatlons.

… bet tas vēl arī nav viss!

Jums šķita, ka nu jau pietiks? Valdība stratēģiski pakomunicē caur VK 12 cilvēku brigādi, ministrijas ar savām sešciparu iespējām, nu un kas, ka sanāk slikti? Cenšas taču, resursu trūkstot.

Ak, jaukie naivie ļaudis! Būs vēl, un vēl, un tad vēl pa virsu. Septembrī mūs aplaimoja ziņa, ka vēl papildus jau ierastajiem tēriņiem ļoti sliktajai valdības komunikācijai daži miljoni obligāti jānotērē arī visas valsts tēlam. Žanra cienītāji jau būs iepazinušies ar valstiskas atbildības caurvītu opusu, kurš sākas šādi:

Informatīvais ziņojums

“Par vienota valsts tēla izstrādi”

Informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (turpmāk – VRP) 45.1. punktu “Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem”. Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), sniedz informāciju par VRP 45.1. punkta, 1. uzdevuma “Nodefinēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu (value proposition)” izpildi un rezultātiem. Informatīvajā ziņojumā, tai skaitā tiek aprakstīta esošā situācijā, kontekstā ar VRP 45.1. punktā noteiktā mērķa aktualitāti, uzsverot tā nozīmi eksporta veicināšanā, tūrisma attīstībā un ārvalstu investīciju piesaistē.

Ja esat paguruši jau no pirmajām rindkopām, tad iesaku nemežģīt prātu un šķirt uzreiz 8. lpp:

Vienotā valsts tēla ieviešanai nepieciešams finansējums 2021.gadam 1 399 761 euro, 2022.gadam 1 367 761 euro un 2023.gadam 1 367 761 euro apmērā, kas definēts Informatīvā ziņojuma Protokollēmuma 4.punktā, iekļauts arī PP “Valsts ekonomiskā tēla ieviešana, lai stiprinātu Latvijas uzņēmēju eksportspēju un ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībai” un pēckrīzes ekonomiskās izaugsmes plānā. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegto prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Tātad vēl četri miljoniņi klāt. Vēl viens tesmenis pieaudzēts budžeta govij. Tāds mūsdienu mičurinisms un piedevām ar iezīmētu perspektīvu.

Protams, pupu skaits ir ierobežots, un iepriekšējo gadu favorītus bieži vien piemeklē skarbs liktenis. Tikko kā dzirdēju jaunumus par kādreiz tik brīvi ministru (un it īpaši ministru biroja vadītāju) durvis vērušā Ginta Federa finanšu nedienām, ja var ticēt dažiem avotiem. Vēl pirms dažiem gadiem tas šķistu neiespējami, ka PR firmas īpašnieks, kurš dividendēs mēdza sadalīt sešciparu summas, netiek galā ar banālu nodokļu rēķinu. Bet pamainās spēku sadalījums valdībā, un še tev!

Bizness privāts, bet naudiņas ta lielākoties sabiedriskas…

Arī šīs tēmas aizsākšanu rosinājušais incidents ar Mediju Tilta peripētijām ir nepārprotami daļa no grūstīšanās pie valstsgovs piena avotiem. Skaidri jūtams, ka Deep White veiksmīgi izmanto savu nemaskēto politisko afiliāciju. Bet process tieši šai momentā sāk tā īsti ieskrieties, tādēļ tēmu paturpināšu pēc kāda brītiņa.

* pirisms un attiecīgi pirists – žargona apzīmējums sabiedriskajām attiecībām (no PR, Public Relations) un šajā jomā strādājošiem speciālistiem.

** – Молчать! Не слова о жопе, господа офицеры!

Pārpublicēts no benedictingibjorg.wordpress.com

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


25
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Rūdofs Meroni
Rūdofs Meroni

vcfrgdzzzzzz

Guntis Stulmenis
Guntis Stulmenis

Ko t. d. Vienvardsakot.

Arnis Lapiņš
Arnis Lapiņš

lapinerati.com, te jau visu aprakstīju. Aopriebās strādat pie sesusiem, tagad visu izlika zmasteo.

Ainars Mērglis
Ainars Mērglis

Par ko raksts? Nauda būs?

Autors
Autors

Kas tā par informāciju?

Māris Bļendaks
Māris Bļendaks

Augstās tikumības sargs murmuljesku laiku pa laikam mēdz aizrādīt cilvēkiem, kuri neatbilst viņa izpratnei par tikumīgu dzīves veidu. Piemēram, nesaudzīgi peļ pa laikam tos, kas ielādē savu nopelnīto naudu tautā sauktajos dubikos. Bet arī jesku mīl ielādēt naudu aparātos. Un iespaidīgas summas. Nedaudz savādākos aparātos. Bet ir viena liela atšķirība starp dedulku un viņa nopeltajiem s, atšķirībā nomaksā meitenem un nepārkāpj likumu. Stāsts īsumā ir par to, ka mjau mjau gūst bumbierus galvenokārt tikai no koka, tad spēlē “aparātu” netālu no meža. Summas laiž seskus. Lasītājiem nebūs problēmu izmeginat pašiem, cik lielas ir bumbas Miķelim un uzskaita par sasmakušiem kaķiem… lasīt vēl »

Mārcis Bļendiks
Mārcis Bļendiks

Augstās tikumības sargs murmuljesku laiku pa laikam mēdz aizrādīt cilvēkiem, kuri neatbilst viņa izpratnei par tikumīgu dzīves veidu. Piemēram, nesaudzīgi peļ pa laikam tos, kas ielādē savu nopelnīto naudu tautā sauktajos dubikos. Bet arī jesku mīl ielādēt naudu aparātos. Un iespaidīgas summas. Nedaudz savādākos aparātos. Bet ir viena liela atšķirība starp dedulku un viņa nopeltajiem s, atšķirībā nomaksā meitenem un nepārkāpj likumu. Stāsts īsumā ir par to, ka mjau mjau gūst bumbierus galvenokārt tikai no koka, tad spēlē “aparātu” netālu no meža. Summas laiž seskus. Lasītājiem nebūs problēmu izmeginat pašiem, cik lielas ir bumbas Miķelim un uzskaita par sasmakušiem kaķiem… lasīt vēl »

Jurģis Ziepnieks
Jurģis Ziepnieks

Pastāsiet, lūdzu, sīkāk par Ivaru.

Mārcis Bļendiks
Mārcis Bļendiks

Ta jau man gari jāstāst.

Arnis Lapiņš
Arnis Lapiņš

te viss aprakstsk laimigaisduraks.com

Portāla redakcija
Portāla redakcija

„Здравствуйте,
к вам на этой неделе с официальным визитом приезжает наш – латвийский – министр
юстиции Дзинтарс Расначс, который, судя по официальной программе, собирается учить
Вас и Вашу страну, как правильно жить. Чтобы Вы могли по достоинству оценить этого
господина и его поучения, отправляем Вам несколько публикаций из латвийских СМИ,
которые помогут понять, почему в Латвии г-на Расначса обычно называют просто
местным Мистером Бином.”

Jomburu Janka
Jomburu Janka

ludocka

Eglis Levits
Eglis Levits

Ir laiks uzdot jautājumu man:

Kopš kura laika viņš savā organizācijā pulcina ne tikai apšaubāmus gaisagrabslus un melnās magijas burvjus, bet arī acīmredzamus privātdetektīvu aģentus, kas, piesedzoties aiz kaka maskas un viņa vadītās sunu armijas muguras, faktiski aped sysu ? Vai varbūt, pēc šī kunga domām, pickins jau mūsdienās ir tas pats vickins un šīs acis ir nošķirtas mākslīgi?

Citēsim šī gada janvārī dukka kunga teikto: beigas.

Bet … ko dara paši , tas lai paliek ziņā, neesam ideālisti, visiem tā desa jānopelnī

Jurģis Ziepnieks
Jurģis Ziepnieks

litomasima.com

Vakardienas kompots
Vakardienas kompots

Tā sakot – “stimulācijai”.

Необъяснимо, но факт, bet pienāk 25.novembris un uzņēmums atkal uzvar iepirkumā.

Šādas sakritības analītiskie sabiedrisko attiecību kultūrainavas vērotāji spēs saskatīt saistībā ar, piemēram, Latvijas Gaisa satiksmi, Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, Slimību profilakses un kontroles centru un tā tālāk un tā joprojām.

Secināms, ka efektīvs peļņas instruments, Kas gan būtu sakāms mammaui, ja meita pēkšņi konkrētajā situācijā “nokristu pa tyrepem” – tas, lai paliek atklāts jautājums. Vien jāatzīst, ka bailes baro melno maģiju.

Noslēgumā aicinām interesē realizē pret t.s. “Rūdolfonkuli”?

Spurğis Ziepnieks
Spurğis Ziepnieks

Te daudz atbilzu.

Spurğis Ziepnieks
Spurğis Ziepnieks

Kas sis purns ir par pirsstu? Ari strada? Kam grib puezisties?

Ona
Ona

Normļa moika ar ieejas biļeti v caur kanceleju, kādreiz cauca caur gastranomu- tagad vienkāršāk un ļimoniņš jau sanāk iztiu=kai un sīkumiem. Tie PR dīkdieņi jajuu te veido atsevišķo skaukšanas kombaib nu nno visa’m ministrijām – ne katrā ministrijā vispār ir tik daudz darbinieku. Ko tad brīnamies, ka sabiedriskie mediji tik bezjēdzīgi un aprobežoti, ja valsts darboņas te nosaka toni

Svens Bens
Svens Bens

Viss sākas ar to, ka intereses pēc ievadījām mdupsi. Sāka palikt auksti. Tad nu piedāvājam maksimāli siltu stāstu . Atšķirībā no vaveres, kas ir lauva gadu sākumutt.

Ingrida
Ingrida

Tas ir tas bzdi bzdi?

Gunta Ulimanis
Gunta Ulimanis

Mjau mjau kis kis ir darbinieks

Gunta Ulimanis
Gunta Ulimanis

tu i merkaks

Ingrida
Ingrida

Oi interesantas lietiņas.

Purkšķis
Purkšķis

labo laapsta. com

Purkšķis
Purkšķis

prrrr.lv