Izglītības darbinieku arodbiedrība vienojas septembrī sākt beztermiņa streiku

LIZDA vadītāja Inga Vanaga

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Kā skaidroja Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķu nespēja rīkoto protestu laikā atrast kompromisu un pildīt LIZDA prasības parādījusi lēmējvaras “īsto attieksmi”.

Sekojoši no septembra plānots sākt beztermiņa streiku, par kuru šodien vienbalsīgi lēma LIZDA padome.

“Tas būtu septembra sākums, bet par 1. septembri mēs tomēr vienojāmies, ka Zinību dienai ir jābūt svētkiem, un tad. Bet, kā es minēju, politiķu rokās ir visu mainīt,” sacīja LIZDA vadītāja.

Vanaga uzsvēra, ka tas nebūs brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu termiņu, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības. 

Vanaga atgādināja, ka 2015. gadā norisinājās vienu dienu garš pedagogu streiks. No šīs pieredzes arodbiedrības padome esot iemācījusies, ka efektīvs streiks būs tikai tad, ja tas būs beztermiņa.

Papildus LIZDA vērsīsies pie pašvaldībām, izglītības iestāžu vadītājiem, augstskolu pārstāvjiem, kā arī vecākiem, jo viņiem esot jāsaprot, ka pedagogiem patīk strādāt ar bērniem, bet ar pašreizējo darba slodzi pedagogs nevar atvēlēt pietiekamu laiku, lai izpildītu prasības, kuras pieprasa jaunais mācību saturs.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) atzina, ka LIZDA lēmums ar septembri izsludināt beztermiņa streiku nav pārsteigums, taču tas rada vilšanos par arodbiedrības pieeju risināt jautājumus nevis konstruktīvi, bet pielietojot ultimātus. Ministre skaidroja, ka šorīt notikusi arī sociālo partneru tikšanās, taču par savu lēmumu organizēt streiku arodbiedrība paziņojusi pirms tikšanās.

“Manuprāt, šobrīd skolotāji nepamatoti tiek musināti, radot sajūtu, ka ministrijā vai valdībā nav svarīgs pedagogu atalgojuma, labsajūtas, labu darba apstākļu jautājums.

Mēs intensīvi esam strādājuši gada garumā ar katru pašvaldību, ar sabiedrību, skaidrojot šī jaunā atalgojuma modeļa maiņas mehānismu, kas ir tiešā veidā vērsts uz to, lai pedagogi saņemtu cienīgu, konkurētspējīgu atalgojumu. Protams, kā visos apjomīgos jautājumos – mēdz būt viedokļu atšķirības, bet šodien vēl pārbaudīju, ka vairums iebildumu un priekšlikumu ir ņemti vērā, un šīs izmaiņas patiesi ir vērstas uz to, lai skolotāji saņemtu pēc iespējas lielākas algas,” teica ministre.

Izglītības un zinātnes ministre uz sarunu šodien aicināja ne vien pedagogu arodbiedrību, bet arī direktoru asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un vēl citas iesaistītās puses. Tikšanās ilga aptuveni divas stundas. Brīžiem tik augstos toņos, ka balss pacelšanu varēja labi dzirdēt arī aiz zāles durvīm. Valdībā izmaiņas slodzēs iesniegšot, kaut gan aizvien uzskatot – pedagogu prasības būtu ieviešamas pakāpeniski.

“Joprojām mēs redzam, ka, lai izpildītu šo arodbiedrības, es atļaušos teikt – ultimātu, – no 2023. gada sabalansēt slodzi, – tie ir aptuveni 119 miljoni eiro un trūkstoši 4000 pedagogu. Līdz ar ko mēs ziņojumā šos datus norādīsim, – parādīsim fiskālo aprēķinu, parādīsim ietekmes, un tad politiķiem būs jālemj,” skaidroja izglītības un zinātnes ministre.

Pedagogu arodbiedrībai neradās sajūta, ka ministrija, tiekoties ar nozari, būtu sagatavojusies. Tā Latvijas Radio atklāja Vanaga.

“Mums šodien bija sarunas, un ministre nebija sagatavojusies nevienam no šiem jautājumiem, nebija nekādi aprēķini no ministrijas puses veikti, ko mums prezentēt. Nebija nekādi modeļi, nekādi varianti. Prasības bija visiem politiķiem nosūtītas. Atnākt uz tikšanos, lai parunātu vēl, ja nav nekādu aprēķinu… Un mēs arī norādījām, ka ministrijai ir jāiesniedz Valsts kancelejā pieprasījums prioritārajiem pasākumiem līdz 30. jūnijam. Bet mēs tiekamies 20. jūnijā, un ministrijai nav uz rokām nekāda aprēķina.

Praktiski tas nozīmēs to, ka, ja mēs nonāksim līdz šim streikam praksē – nenotiks vispār nekādas mācību nodarbības, nenotiks arī bērnu pieskatīšana, īpaši pirmsskolās.

Un mēs skaidrosim to sabiedrībai, īpaši vecākiem, jo viņi vienkārši nesaņems šo pakalpojumu, šo izglītības procesu. Politiķiem ir visas iespējas novērst šo beztermiņa streiku, sadzirdot mūs un meklējot kompromisus,” norādīja Vanaga. 

Kamēr lēmuma un arī naudas tā izpildei nebūs, pedagogu arodbiedrība no ieceres par beztermiņa streiku neatteiksies. Un šādā gadījumā skolotājus atbalstīt sola arī direktori.

“Diemžēl politiķi nevarēja apsolīt, ka no 2023. gada un nākamajos gados budžetā šie līdzekļi būs. Tad gaidīsim jūlija mēnesī šo lēmumu no koalīcijas.

Ir kolēģi, kuriem ir pat 15 vakances. Ir pilnīgi skaidrs, un es ar to arī pie direktoriem vēršos – kolēģi, esiet pilnīgi mierīgi. Vienkārši mācību stundas konkrētos mācību priekšmetos nenotiek,” teica Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Trauksmi par katastrofālo mācībspēku trūkumu pagājušajā nedēļā jau cēla Rīgas skolu direktori.

Iepriekš ziņots, ka ceturtdien pie Saeimas rīkotajā piketā LIZDA nav izdevies panākt garantijas tās izvirzīto prasību izpildei.

Pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri LIZDA vadītāja Vanaga sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.

Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

LIZDA priekšsēdētāja Vanaga uzsvērusi, ka izglītības sistēma valstī ir sabrukuma priekšā un tas pavisam drīz var rezultēties ar to, ka nebūs vairs, kas iet klasēs, kas vada stundas. Tādā gadījumā būtiski cietīšot izglītības kvalitāte un pieejamība.

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
uzvar visi
uzvar visi

Pareizi- un skolotājiem vajag 4 dienu darba nedēļu! Lai taču vecāki tad var izausties un un varbūt kaut ko iemēcīsies. Bet piktdiena- tikai maksas pakalpojumi(kas tiešām to vēlās) kā privātstundas bez vecākiem un telefoniem – tikai mācībām un ne pie pulciņu vadītājām, bet priekšmeta zinātājam.

. . .
. . .

Likvidēt IZM!

Tejāters
Tejāters

No tadiem skolotājiem jau nekādas jēgas- lai taču streiko un izpauzās Visu izšķir dzīvsvara masa un spējas joprojam ietilpt viena kadrā. Skol;eniem parastais attālināums imitācijas spēlītēs un kaut mēnešus divus var atteikties tās skolot;ajas strādāt- tik un tā nevienu priekšmetu pašas nezin vairāk par 9. klases apjomu– un tad jau tikai tā cirkus aktiera loma izpausties.

Stienis
Stienis

Atklāti sakot, skolotāji ir vienīgie, kuri kaut cik vēl cīnās par savām tiesībām. Pārējie tautieši vienkārši samierinās ar ierēdniecības patvaļu, vienaldzību un reizēm klaju kaitniecību. Jums šķiet, ka Eiropas valstu atalgojuma un sociālā nodrošinājums sistēmas tādas bija vienmēr? Arī šīs valstis izgāja cauri streikiem, arobiedrību protestiem, vietām pat nemieriem. Tāda ir vara – tai lielākoties ir pie @irsas, ko grib tauta.

veselības ministrs daniēls
veselības ministrs daniēls

učenes galīgi trakas palikušas

daņila
daņila

Krievu skolas slēgs, traki vai ne.

levitkucins
levitkucins

Provokātori un krievijas aģenti