Irklis sola pamest partiju, stājoties Valsts kontroliera amatā

53 Saeimas deputātiem balsojot par un 42 pret, valsts kontroliera amatā tika ievēlēts pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņu atbalstīja kandidātu izvirzījusī partiju apvienības Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas frakcija, Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības un Saskaņas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Vairāki Saeimas deputāti debatēs Irklim pārmeta politisko piederību – viņš ir premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētās Vienotības biedrs. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) bažījās, ka, ieceļot amatā personu ”ar politisko bagāžu aiz muguras”, varam nonākt situācijā, ”kad saņemsim ļoti skaļus politiskus paziņojumus no Valsts kontroles (VK) un Valsts kontrole ļoti daudz ko noklusēs”.

Savukārt Juris Jurašs (JKP) pauda neizpratni, kādēļ situācijā, kad VK darbs gan sabiedrībā, gan starptautiski tiek atzīts par ļoti labu, ”jāmaina zirgi un jāieliek kāds cits no malas”. Atbalsts Irklim politiķim liekot domāt, ka ir kādi slēpti mērķi, par ko ne Jurašam, ne lielai daļai Latvijas sabiedrības nav informācijas. 

Arī Krūmiņa Dienai uzsvēra, ka valsts kontroliera amatā ir būtiska profesionalitāte un politiskā neitralitāte: ”Valsts kontrole ir institūcija, kura pārbauda visas institūcijas, kas ir politisko partiju pārziņā. Ja skatās no šāda aspekta, tas [piederība partijai] rada zināmus riskus. Bet Saeima, kā es saprotu, šos riskus ir izvērtējusi un atzinusi tos kā mazus.” 

Vairāki parlamentārieši norādīja, ka dalība partijā nevar būt šķērslis amata ieņemšanai. ”Tas neizbēgami novedīs pie tā, ka neviens profesionālis neizvēlēsies pievienoties nevienai politiskai partijai,” teica deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Arī Aldis Gobzems uzsvēra, ka šāda domāšana atgrūž gudrākos: ”Tā ir visas Latvijas valsts politikas problēma, ka patiešām augstas raudzes profesionāļi gan no privātā biznesa, gan no jebkuras citas sfēras politikā nenāk, jo tas īstenībā apgrūtina viņu turpmāko karjeru, dzīvi. Cilvēkiem ir jāļauj būt politiski aktīviem.”

Arī A/P Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva norādīja, ka dalība politiskajās partijās nevar kļūt par šķērsli amata ieņemšanai, ja vien kandidāts var demonstrēt savu neatkarību un profesionālismu.

Jāpiebilst, ka tad, kad Irkli apstiprināja SPRK padomes priekšsēdētāja amatā, parlamentā bažas par viņa politisko neitralitāti neizskanēja.

Pats Irklis Dienai uzsver, ka politikā aktīvs bijis pirms vairāk nekā 10 gadiem. Viņš bijis Pilsoniskās savienības (PS) un vēlāk Vienotības biedrs. ”Brīdī, kad izveidojās partija Vienotība, es jau strādāju SPRK un aktīvi partijā nedarbojos. Neesmu arī no partijas izslēgts, lai gan neesmu maksājis biedru naudu visu šo laiku,” skaidroja Irklis.

Kļūstot par valsts kontrolieri, viņš partiju pametīšot.

Arī KNAB datubāze liecina, ka Irklis biedru naudu nevienai partijai nav maksājis, bet 2010. gadā astoņus eiro ziedojis Pilsoniskajai savienībai, savukārt 14,23 eiro – Jaunajai Vienotībai, ko tolaik veidoja PS, Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Vienotība.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Diena