Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Ieplānotā nodokļu palielināšana – kārtējā nagla Latvijas ekonomikas un labklājības zārkā?

AIVARS STRAKŠAS

Latvijas politiskajā elitē pēdējā desmitgadē ir izveidojusies dīvaina pārliecība, ka ir kaut kāds pareizs nodokļu likmju lielums un budžeta tēriņu sadalījums, kas spēs radīt Latvijas ekonomisko izrāvienu. Tāpēc diskusijās par ekonomiku parasti ir tikai divi jautājumi – nodokļu likmes un budžeta dalīšana. Kādas likmes celt vai samazināt un kuras nozares un kā apdāvināt no budžeta līdzekļiem.

Pirms vēlēšanām parādās vēl arī nepārliecinoši solījumi dubultot zinātnes finansējumu, taču pēc tam regulāri aizmirstas. Likmes un budžets tiek staipīti šurpu turpu, taču ekonomika stagnē. Kā tad tā? No kurienes tagad pārliecība, ka jaunās likmes piepildīs budžetu un veicinās ekonomiku?

LTRK vadītājs piemin aprēķinus par 3 miljardu budžeta papildu ieņēmumiem gadā, ja Latvijas ekonomika pēdējos desmit gadus būtu pieaugusi līdzīgi Lietuvas ekonomikai. Kāpēc tad nepieauga? Vai patiešām nepareizu nodokļu likmju dēļ?

Manuprāt, ir tikai viens pamatcēlonis ekonomikas stagnācijai Latvijā – biznesa vide un tās pasliktināšanās. Uzņēmēji arvien mazāk vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā. Turklāt gan mūsējie, gan ārzemju. Ir arī citas iespējas, kaut vai tepat blakus Igaunijā.

Biznesa vide ir stipri plašāks jēdziens par nodokļu likmēm. Un, ja runājam par nodokļiem, tad daudz lielāka problēma ir nodokļu administrēšana, nevis likmes. Turpinoties ekonomiskajai stagnācijai un valsts parāda pieaugumam, nodokļu administrēšana kļūst arvien agresīvāka, jo budžetā trūkst līdzekļu.

Rezultātā uzņēmējdarbības vide turpina pasliktināties, un bizness nīkuļo. Zinātnei naudas nav, izglītībai nav, taču bez kvalitatīviem cilvēkresursiem un saviem patentiem ekonomika ar augstu pievienoto vērtību nav iespējama. Savukārt ekonomika, kas balstīta uz lēta darbaspēka izmantošanu, nespēj radīt pietiekošu nodokļu apjomu. Diemžēl ne tikai kaķa lāsti nekāpj debesīs, arī politiķu solījumi un vēlmes tur netiek. Viss tiek mērīts ar darbiem. Ja rezultāts ir slikts, tad tādi bijuši arī darbi.

Neprofesionāla valdība izmaksā ārkārtīgi dārgi. Ja salīdzinām ar Lietuvu, tad tie šobrīd ir 3 miljardi gadā. Šie miljardi ir norakstāmi uz valdošo politiķu, ministru un ministriju augstāko ierēdņu neprofesionalitāti. Pa visu valsti tie varbūt būs kādi 100 cilvēki. Nospļauties, kādas algas saņem, viņi Latvijai ir par dārgu. Uz viņu fona pat Gauss izskatās kā Latvijas patriots un visai pieticīgs cilvēks.

Nodokļu celšana mūs strauji tuvinās Grieķijas scenārijam. Mums patiešām to vajag? Mums vajag, lai kāds krīzes menedžeris no SVF atnāk un ievieš šeit kārtību pēc savas sapratnes? Paņem par kredītiem valsts uzņēmumus, atceļ pabalstus un samazina par trešdaļu valsts pensijas, kā arī iemāca mūs dzīvot no nopelnītā?

Šobrīd, kad tiek gatavota valdība, varbūt ir vērts uzdot vienu nejauku jautājumu Vienotībai. Kur ir mūsu trīs miljardi?

Avots: Pietiek

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (4)

4 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
stiķējam kopā
3 g. atpakaļ

Nē taču – tā nagla ir Jaun-rumānijas tausaimniecības celšanai! Jau paspejam apdzīt? Par to mums jau tā eko-būves lielāsdižgaru eko-padomes īpaša uzraudzībā

ērce
3 g. atpakaļ

Nodokļus vajag palielināt tiem ar augstu ienākumu –piemēram ar EUR 10 000.00+ mēnesī –, bet ne tiem ar zemu ienākumu.

aa10aa
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  ērce

ko tu tiem jau nevar, tikai ar maziem ienākumiem var, jo tie jau nevar neko iespaidot.lai ed maizi un nečīkst

aa10aa
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  aa10aa

ak, dievs , cik precizi pateikts…

Dalīties ar rakstu