Pēc gandrīz četrdesmit gadu ilga dienesta, no kuriem deviņi pavadīti Valsts policijas priekšnieka amatā, šonedēļ atvaļinājās Ints Ķuzis. Kandidātu policijas priekšnieka amatam meklēs konkursā. Atlases noteikumi jau tagad radījuši virkni iebildumu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jaunā policijas šefa kandidāta iztaujāšanā grib izmantot melu detektoru, iekļaujot to konkursa nolikumā. Ministru kritizē par neuzticēšanos policijas darbiniekiem, kuri vienīgie var pretendēt uz augsto posteni.
Līdzšinējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis dienestu atstāja pirms termiņa beigām. Tam pamatā bija nesaskaņas ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, kurš amatā stājās pirms gada. Neuzticēšanās Ķuža vadītajam dienestam no ministra puses jaušama arī jaunā šefa meklējumos.
“Es uzskatu, ka sistēma, tā ir sapuvusi. Godīgi – sapuvusi. Cilvēki nav motivēti, cilvēkiem ir mazas algas, izmeklētājiem uz rokām ir nenormāli liels skaits lietu – no 300-500, nepareizi saplānoti cilvēkresursi, loģistika. Iepirkumi nestrādā,” norāda Ģirģens.
Šobrīd šim postenim var pieteikties tikai esošās policijas amatpersonas ar noteiktu stāžu un pakāpi. Ministrs gribēja paplašināt pretendentu loku un rosināja mainīt likumu, lai var pretendēt arī prokurori, tiesneši, militārās policijas un VID darbinieki. Tomēr jau sadarbības padomē šādu ierosinājumu bloķēja Jaunās konservatīvās partijas un Jaunās vienotības politiķi.
“Līdzīgi kā armijā nevar nevienu paņemt no malas. Tieši tāpēc es nepiekritu. Es pats esmu strādājis, es saprotu to specifiku. Tāpēc nav variantu, nē, nē, nē. Es nepiekrītu pašam konceptam, ka pēkšņi atnāks kāds laimes lācis no malas, kurš nevienu dienu nav strādājis iestādē, pēkšņi būs tāds labais, kas visu izmainīs. Tā nenotiek. Mēs redzam VID gadījumā, tiek iecelts cilvēks no malas un viņam aplikti apkārt izglītoti cilvēki, padomnieki, kuri palīdz vadīt iestādi,” pauž Saeimas deputāts, aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).
“Es pati esmu bijusi policiste, ja jūs noņemat nost tos desmit gadus un pakāpe majors, jūs faktiski dodat signālu policistiem, kriminālpolicijas darbiniekiem, kārtības policijas darbiniekiem, kas pašlaik dien policijā – tev nekad nekļūt par ģenerāli. Tu nekad nebūsi policijas priekšnieks, jo to var paņemt no malas. Es pati kā policiste biju desmit gadus, tas man skan aizvainojuši,” norāda Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).
“Ja ministram bija padomā kādi no ārpuses, tad jāmaina likums, un es šaubos, vai mēs to varam darīt krasi. To var darīt tad, ja mēs krasi mainām algu sistēmu un sakām, ka vairs nav ne izdienu, ne sociālo garantiju. Te jums liela alga, dariet paši, ko gribat,” pauž Saeimas deputāts, frakcijas Jaunā Vienotība priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Tā kā Ģirģena ierosinājums par pretendentu loka paplašināšanu neguva atsaucību, viņš ķēries pie iepriekš neizmantotas un strīdīgas prasības iekļaušanas konkursa nolikumā.
Nākamajam Valsts policijas priekšnieka kandidātam būs jāiziet melu detektora pārbaude. Poligrāfa ekspertīzes pie mums pamatā izmanto, lai aizdomās turētajam, lieciniekam vai cietušajam uzdotu jautājumus. Melu detektors var reģistrēt reakciju, kad cilvēks cenšas slēpt patiesību. Tomēr izdarot secinājumus tikai pēc poligrāfa rādījuma, nav izslēgta iespēja kļūdīties.
Vēl bez kriminālprocesiem, poligrāfu nereti izmanto arī slepenajos dienestos, lai pārliecinātos, ka potenciālie darbinieki pieteikuma anketās ir teikuši taisnību. Bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis kritizē ministra ieceri, tā esot cilvēktiesību ierobežojoša.
“Man liekas, ka tas nu nav pieņemams, un es neredzu šeit nekādu vajadzību un lietderību, jo būs taču konkurss un konkursa laikā tiks visi jautājumi noteikti tiks noskaidroti,” norāda Ķuzis.
Taču ministrs no šīs idejas neatkāpjas. Viņš gribētu izmantot melu detektoru, piemēram, jautājumos, vai pretendentam ir kāds konts ofšoros, vai viņa ģimenes locekļi ir ieinteresēti kādos iepirkumos.
Ķuža vietnieki Juris Šulte, Andrejs Grišins un Normunds Krapsis vēl skaidri neatbild, vai konkursā piedalīsies. Šulte un Grišins ar policijas preses sekretāres starpniecību atbild, ka prasība iziet melu detektoru neietekmēs viņu izvēli piedalīties vai nepiedalīties konkursā. Krapsis uzskata, ka šāda Latvijā nebijusi prasība demonstrē ministra neuzticēšanos policijas augstākajiem virsniekiem.
“Jautājums varbūt ir par šī jautājuma ētisko pusi. Kur mums vēl tiek pielietota šāda prakse attiecībā uz amatpersonu izvēli? Domāju, ka laikam nekur. Te varbūt mazāk ir runa par bailēm, bet par ētisko pusi. Cilvēki to uztver tīri kā neuzticību,” raidījumam skaidro Krapsis.
Poligrāfa ekspertīzes ir dārgs pakalpojums. Un arī laikietilpīgs. Ministrs pagaidām nevar pateikt, cik daudz naudas tam no iekšlietu ministrijas resursiem plāno tērēt. Un, vai pretendents, kurš izgāžas poligrāfa ekspertīzē, automātiski zaudē savu amatu dienestā.
“Šeit nebija mēģinājums kādu pazemot un es nesaku nekādas aizdomas, ka kāda persona ir saistīta ar organizēto noziedzību. Ja kādai persona ir acīmredzami riski, ka viņa nevar iziet šo poligrāfa ekspertīzi, ir viena iespēja – nepieteikties un vēl labāk – pamest dienestu,” pauž Ģirģens.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks uzskata, ka darbinieki, kuri atbilstu prasībām un vēlētos vadīt policiju nav daudz, ne vairāk par pieciem. Tā kā iekšlietu dienests ir pusmilitāra iestāde, Ķuzis uzskata, ka kandidātus noteikti iepriekš jāuzrunā. Ķuža sacīto apliecina arī viens no iespējamiem kandidātiem Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
“Es esmu cilvēks “uzplečos”, es šajā gadījumā drīzāk gaidītu piedāvājumu un tad es apsvērtu, vai kandidēt vai nē,” raidījumam norāda Mitrošenko. “Uzskatu, ka patlaban esmu īstā vietā. Un par mani ir cienījamāki kandidāti.”
Taču viņš arī norāda, ka uzreiz neatteiktu.
Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars, kuru aizkulisēs min kā vēl vienu no iespējamiem konkursa kandidātiem no komentāriem par saviem plāniem atturējās. Pastars atturējās no komentāriem.
Konkursā uz valsts policijas priekšnieka amatu varētu pieteikties arī bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš gan dienestu jau labu laiku kā atstājis.
“Tas ir ļoti sensitīvs jautājums, uz kuru es jums pagaidām atbildi sniegt nevaru, jo nav vēl nekāda konkursa kā tāda vēl. Šeit jau vairāk iet runa par to, vai Zivtiņš ir gatavs kalpot valstij, vai nav. Tie ir nopietni apsvērumi, nopietnas domas, kuras vēl līdz galam nav izdomātas, tā teiksim,” raidījumam pauda Zivtiņš.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas tev var draudēt ar pielades atņemšanu !