Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) pārrunāja Labklājības ministrijas (LM) darba plānus, veltot ministrei arī kritiku par nozares vajadzību nepietiekamu aizstāvēšanu un kompetences trūkumu.
Komisijas deputāti vēlējās zināt, kādi darbi tiek plānoti, lai palielinātu minimālo pensiju. Petraviča atbildēja, minot jau iepriekš zināmus faktus par nepieciešamajām summām ieceres īstenošanai, bet deputāti uzsvēra, ka gaidot informāciju par plānotajiem soļiem, kā minimālās pensijas palielināšanu plānots panākt. Uz jautājumu, kādi ir statistikas dati par pensionāru skaitu ar minimāliem ienākumiem, ministre nespēja atbildēt. Viņa apgalvoja, ka katru gadu būs nepieciešama lielāka summa, lai nodrošinātu minimālās pensijas pieaugumu visiem.
Opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) ministrei pārmeta budžetā atrasto ietaupījumu nelietderīgu izmantošanu. Deputāts savu pozīciju argumentēja, stāstot, ka no nākamā gada plānots samazināt bezdarbnieka pabalstu, kā rezultātā tikšot ietaupīti 20 miljoni eiro, no kuriem ministre labklājības uzlabošanai spējusi paturēt “tikai pusi”. Ministre saņēma pārmetumus par to, ka esot vienīgā, kas finanšu līdzekļus zaudē, kamēr pārējie ministri izcīnījuši lielāku summu no nākamā gada budžeta, ko ieguldīt savas nozares attīstībā.
Valdošās koalīcijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) ministrei jautāja par uzturlīdzekļu pabalsta palielināšanu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Pēc deputātes vārdiem, viņa vēloties noskaidrot ministres stratēģisko plānu, kā tiks strādāts pie uzturlīdzekļu pabalsta izlīdzināšanas panākšanas, tomēr arī par šo jautājumu ministre nespēja sniegt skaidrojumu. Zālīte-Grosa ministrei pārmeta nespēju rast 2,5 miljonus eiro valsts budžetā, lai jau nākamgad varētu izlīdzināt šos uzturlīdzekļu pabalstus atšķirīgiem aprūpes veidiem. Ministre norādīja, ka šis jautājums tiks risināts, plānojot 2021.gada budžetu.
Uzturlīdzekļus ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem būtu nepieciešams līdzsvarot, lai nebūtu atšķirības tajā, cik saņem bērni, kas atrodas dažādās aprūpes sistēmās, tomēr nākamā gada budžetā attiecīgi līdzekļi neesot paredzēti.
Petraviča pauda pārliecību, ka ir veikts liels darbs, lai panāktu pensiju un uzturlīdzekļu pabalstu palielināšanu, uz ko komisijas deputāti atbildēja, ka šie panākumi neesot ministres nopelns, jo viņa vien esot pabeigusi iepriekšējās valdības iesākto. Klementjevs pat paziņoja, ka astoņu mēnešu laikā, kopš Petraviča ir labklājības ministres amatā, viņa neesot izdarījusi neko lietderīgu un pat neesot izpratusi savus pienākumus, jo necīnoties par nepieciešamajiem resursiem LM projektu īstenošanai, kas uzlabotu iedzīvotāju labklājību.
Minimālās pensijas celšanai nākamā gada budžetā paredzēti desmit miljoni eiro, kas nozīmē, ka šīs pensijas nebūs iespējams palielināt līdz plānotajiem 99 eiro, bet gan vien līdz 80 eiro, atzīmēja bijusī veselības ministre Anda Čakša, kura tagad iekļāvusies “Jaunajā vienotībā”.
Gan Klementjevs, gan Zālīte-Grosa un Čakša pauda viedokli, ka Petraviča komisiju ar plānotajām izmaiņām iepazīstinājusi neskaidri, līdz ar to neesot saprotams, kādā veidā izmaiņas tiek plānots panākt un ieviest.
Komisija plāno ministri aicināt apkopot visus rādītājus skaidri pārskatāmā prezentācijā, ko apspriest atkārtotā sēdē. Čakša norādīja, ka pēc šīs sēdes viņai neesot tapis skaidrs, kādas izmaiņas ir bijušas iepriekšējos gados un kādas tiek plānotas.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā pieminēto Ramonas Petravičas, Andreja Klementjeva, Evitas Zālītes-Grosas un Andas Čakšas datus – izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tad tā vajadzēja kritizēt. Tik garos teikumos, tik daudz vārdu veinā reizē. Patrokšņoja, pas”umējaš un Vasjka klausās un un tik triep iekšā
Nulle… vienkārši nulle.