Ceturtdaļai Rīgas skolotāju alga sarukusi vismaz par 100 eiro

Izglītības ministra Kārļa Šadurska veiktās reformas dēļ ceturtdaļai Rīgas skolotāju algas esot samazinājušās, turklāt katram desmitajam skolotājam alga sarukusi par vairāk nekā 100 eiro, pirmdien sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa»).

Rīgas domes vadība cer uz Satversmes tiesu, lai situāciju vērstu par labu. Vienlaikus ministrija norādījusi, ka pašvaldībām ir jāsakārto skolu tīkls, lai to padarītu efektīvu, palielinātu skolēnu skaita attiecību pret vienu skolotāju, kas arī novedīs pie algu palielinājuma.

«Visspēcīgāk šī reforma iesita pa Rīgas izcilākajām skolām. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algas samazinājušās 50% skolotāju. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā algas samazinājušās 35% skolotāju. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā algas samazinājušās 72% skolotāju,» norāda mērs.

Vienlaikus Rīgas dome norāda – ja nebūtu piešķirti papildu divi miljoni eiro skolotāju algām, situācija Rīgā būtu vēl bēdīgāka. Tāpat dome vērsīsies Latvijas Pašvaldību savienībā, lai apkopotu informāciju arī par citām pašvaldībām.

Skolotāji, kurus skāris algu samazinājums, ir neizpratnē, kāpēc tagad par vienu un to pašu darbu, kas tika darīts citus gadus, tiek maksāts mazāk. Tāpat joprojām skolotājiem neesot skaidrs, kā tieši veidojas viņu alga pēc izmaiņām. Vienlaikus skolu pārstāvji uzsver, ka galvenais ir iedzīvotāji un bērni, tāpēc darbs tiks veikts tikpat labi kā līdz šim.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī Rīgai piemērotais skolēnu un skolotāju attiecības koeficients 16,5:1 ir ietekmējis galvaspilsētas skolotāju algas, un visbūtiskāko ietekmi tas atstājis uz valsts ģimnāziju pedagogu atalgojumu. Ģimnāzijās, kurās strādā pedagogi ar augstākajām kvalitātes pakāpēm, kuri sagatavojuši skolēnus izcili pārstāvēt valsti starptautiska līmeņa olimpiādēs, to vidū arī vairāki balvas «Zelta pildspalva» ieguvēji, ir vērojams būtisks algu samazinājums.

Rīgas valsts 3. ģimnāzijā no algas samazinājuma cietuši 72% pedagogu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – 33%, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 51%, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – 35%, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algu samazinājums skāris 50% skolotāju.

Kaut gan skolēnu skaits Rīgā šogad pieaudzis no 67 091 pagājušajā mācību gadā uz 68 155 šogad, dati no skolām parāda kopējo tendenci, ka reformas rezultātā 52% pedagogu atalgojums nepalielinās. Turklāt samazinājusies ir arī pedagogu darba stundas izmaksa no 6,90 eiro uz 6,76 eiro par vienu darba stundu. Zaudētāju skaits būtu ievērojami lielāks, ja Rīgas pašvaldība jaunā mācību gada sākumā skolām nebūtu piešķīrusi ievērojamu finansējumu, proti, 1 026 143 eiro, lai risinātu valsts īstenotās reformas radītās sekas.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka pedagoga darba algu nosaka iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādei piešķirtajai mērķdotācijai. IZM nodrošina valsts finansējumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai, kas pamatā balstās uz diviem būtiskākajiem raksturlielumiem – skolēnu skaitu un aprēķinu, kas ir nepieciešams mācību programmas nodrošināšanai.

Pašvaldības kā skolas dibinātāja pienākums un atbildība ir racionāls un efektīvs valsts piešķirtā finansējuma pedagogu darba samaksai izlietojums, rūpes gan par realitātei atbilstošu skolu tīklu, gan pedagoģiskā personāla skaitu, lai bērniem tiktu nodrošinātas kvalitatīvas un pieejamas izglītības iespējas.

«Pedagogu jaunais atalgojuma modelis nozīmē to, ka skolotāji saņems nevis vienreizēju algas pielikumu, bet jaunu ilgtermiņa sistēmu, kas ir priekšnoteikums arī turpmākam darba samaksas pieaugumam,» pēc pedagogu atalgojuma jaunā modeļa apstiprināšanas Ministru kabinetā vasarā paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem.

Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem.

Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali.

Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu, iepriekš skaidrojusi ministrija.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: tvnet.lv