VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris uzskata, ka tik liela pretestība “čekas maisu” atvēršanai, iespējams, ir tāpēc, ka daļa aģentu varētu būt savervēti strādāt Latvijas Republikas labā. Tā sacīt, “labie čekisti”.
Tomēr viņš uzskata, ka nevajadzētu revidēt aģentu kartotēku un atlasīt cilvēku vārdus, kurus nepubliskot, jo tad zudīs visa čekas maisu atvēršanas jēga. Saeimā gan ir arī pretējs viedoklis – politiķiem valsts drošības nolūkos ir visas tiesības atsevišķus cilvēkus aizsargāt.
Bijušās Valsts drošības komitejas izpētes komisijas aizvadīto trīs gadu laikā paveiktais tiek vērtēts kritiski. Proti, nav izdarīts galvenais darbs, nav izpētīti “čekas maisi”. Taču VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs skaidro, ka līdz šim nevienam no pētniekiem nav piešķirta atļauja čekas kartotēkas piekļuvei.
Pirmie komisijas pētnieki anketas pielaidei valsts noslēpumam aizpildījuši tikai pirms nedēļas, kad SAB vadītājs Jānis Maizītis pētniekiem rakstiski apstiprinājis, ka izskatīs iespēju piekļūt arī personu datiem. Iepriekš šāda iespēja netika apsvērta. Taču pagājušajā nedēļā komisija informēta, ka tās darbu vērtēs Datu valsts inspekcija.
“Teiksim, Satversmes aizsardzības birojs atrunājas ar personu datu aizsardzību, bet ja mēs paskatāmies dziļāk, tad Iekšlietu ministrija uzsver, ka tās ir Latvijas drošības struktūras, tās nevar izjaukt. Tad pēc VDK likuma 9. panta drošības iestādes var iebilst pret jebkura vārda publiskošanu un tad jau arī mums ir jāskatās sabiedrības kopumu, ja? Iespējams jau arī, ka draugs draugu grib piesegt un tāpēc, respektīvi, neveicina šo datu publiskošanu,” – tā Kangeris.
Viņš spriež, ka viens no iemesliem, kāpēc ir tik liela pretestība čekas maisu atvēršanai, ir tas, ka Latvijas valsts iestādes daļu aģentu pēc neatkarības varētu būt pārvilinājušas strādāt Latvijas labā.
“Tas jautājums ir, vai Latvijas drošības struktūras šo kartotēku arī izmantoja savām vajadzībām pēc 91. gada. Teiksim, man tāds iespaids ir, runājot ar bijušo priekšnieku un tagadējo priekšnieku, ka tā tas ir noticis. Bet to tad arī vajadzēja atklāti pateikt, ka atlasīsim tos,” teic VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs.
Kangeris gan uzskata, ka, sarakstu publiskojot daļēji, zūd čekas maisu atvēršanas doma. Tam nepiekrīt vēsturnieks, Saeimas deputāts Ritvars Jansons: “Nē! Katrā ziņā nē! Jo es joprojām uzskatu, ka galu galā ir jānonāk šiem dokumentiem Latvijas nacionālajā arhīvā, kur viņi būtu publiski pieejami. Ja valsts drošības interesēs ir kādus cilvēkus aizsargāt, tam ir attiecīgas likuma normas, kas tad ir attiecīgi vai nu jāsaglabā spēka, vai jāmaina, tā ir politiķu darīšana.”
Jāatgādina, ka Nacionālā apvienība sagatavojusi likuma grozījumu projektu par VDK dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam līdz 1.martam. Pēc partijas politiķu domām, tas atvieglotu dokumentu pētīšanu. Likumprojektā arī paredzēts, ka čekas maisi jāpublisko līdz 2018. gada 31. decembrim. Koalīcijas partneri šodien Nacionālās apvienības iecerei pauduši atbalstu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: TV3 ziņas