Bijusī VDK dokumentu izpētes zinātniskā komisija, kas tagad apvienojusies Publiskās atmiņas centrā, iebilst pret Saeimā tapušajiem likuma grozījumiem, kas liks arhīvam internetā publicēt pagaidām vēl slepeno papildus aģentu uzskaites kartotēku. Tā vietā vēsturnieki rosina veikt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju, vēstīja LNT Ziņas.
Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris uzskata, ka ir lieki par kaut kādiem sīkumiem mainīt ikreiz likumus, jo var gadīties, ka nākotnē šīs lietas var bieži atkārtoties – jo “mēs jau neviens īsti nezinām kādi dokumenti atrodas TSDC. Viņi dokumentus izlietoja operatīvām vajadzībām, nevis kā būtu normāli pēc arhīva noteikumiem – visu sanumurē. To viņi nebija darījuši līdz 2018. gada februārim”.
Tagad pētnieki atklāj aizvien jaunus faktus, kas met aizdomu ēnu pār pilnīgu “čekas maisu” atvēršanu. “Ja mēs skatāmies uz ārštata darbiniekiem, kas ir nopublicēti kādi simts, te mēs apskatāmies dokumentos 1993. gadā, kad kartotēku nodeva TSDC, ir uzskaitīts, ka ir 339 ārštata darbinieki. Jautājums ir – kas ir noticis starplaikā un kas nav noticis?” saka Kangeris.
Tikmēr Saeimas atbildīgā komisija plāno skatīt pētnieku kritizētos likuma grozījumus.
Vēl aizvien slepenajā aģentu kartotēkā ir 109 tādas kartītes, kuras sabiedrība tā arī nav redzējusi.
Arhīvs internetā divas čekas aģentu kartotēkas – statistisko un alfabētisko – publicēja pagājušā gada nogalē. Šogad martā pētnieki cēla trauksmi, ka visas kartītes tā arī nav publicētas. Vēlāk atklājās, ka arhīvam to darīt nelika Saeimā pieņemtais likums.
Tikmēr otrajai VDK dokumentu publicēšanas kārtai gatavojas Latvijas Nacionālais arhīvs.
Jau maijā internetā tiks publicēti aģentu darba lietu reģistrācijas žurnāli. 53 žurnālos lasāmi tikai aģentu segvārdi, taču vienā žurnālā atrodami arī aģentu īstie vārdi un uzvārdi.
Publicētas tiks arī atsevišķas operatīvās lietas, pirmo sekretāru, kā arī ar valsts drošības iestādēm saistīto amatpersonu dokumenti. Visi dokumenti internetā tiks publicēti pakāpeniski divu gadu laikā, digitalizēto kolekciju papildinot ne retāk kā reizi mēnesī. Tikmēr klātienē dokumenti būs pieejami lasītavā, kurā tiks izvietota arī datu bāze “Delta”. Lasītavā ir tikai četras darba vietas, tāpēc, ja interese būs liela, arhīvs ir gatavs uz tām veidot arī pierakstu.
Aģentu kartītes SAB arhīvam vēl nav nodevis, taču, kad tas notiks, tās katram interesentam uz rokas netiks izsniegtas, LNT Ziņām teica Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
“Mēs vēl neesam pieņēmuši dokumentus fiziski, bet tajā brīdī, kad mēs tos pieņemsim, veiksim pārbaudes un tikai pēc tam novietosim glabātavā, lai varam salīdzināt, vai viss ir atbilstoši dokumentiem. Fiziski tās varēs saņemt tiesībsargājošie dienesti, ja gribēs pārbaudīt autentiskumu. Vai kādam pētniekam būs mērķis izpētīt, ar kādām tintēm ir strādājuši, vai kādas kvalitātes papīrs tas ir bijis, kad bez paša fiziskā dokumenta to nevar izdarīt,” skaidroja Sprūdža.
Maijā internetā tiks publicētas arī VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietu spriedumu rezolutīvās daļas. Turklāt jau publicētajās kartotēkās sāks darboties meklētājs, proti, iespējamos aģentus varēs atrast arī pēc viņu īstā vārda un uzvārda.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi