Bordānam nāksies advokātu padomei taisnoties par meliem, interešu konfliktu un tirgošanos ar ietekmi

Ļoti iespējams, ka Aldis Gobzems nebūs vienīgais politiķis, kuram par mutes brūķēšanu nāksies šķirties no advokāta statusa, – Zvērinātu advokātu padomei būs jāizskata zvērināta advokāta Mārča Miķelsona iesniegums: tajā tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš joprojām ir advokāta statusā, argumentēti tiek vainots melos, nespējā identificēt un atzīt interešu konflikta situācijas un nošķirt savu advokāta darbību no politiskās darbības, kā arī amata izmantošanā personisku mērķu sasniegšanai un apšaubāmu personisku interešu realizācijai. 

Pārpublicējam šo iesniegumu pilnā apmērā.

„2020.g.12.februārī raidījumā “Tiešā runa”, LTV1 studijā, žurnālists Guntis Bojārs tiešraidē apsprieda politiski sabiedriskas aktualitātes ar vairākiem studijas viesiem, tostarp tieslietu ministru un zvērinātu advokātu Jāni Bordānu. Ar izbrīnu konstatēju, ka J.Bordāns piemin manu vārdu.

Sižetā J.Bordāns, īpaši uzsverot savu un cita studijas viesa, Laura Liepas, piederību advokatūrai un “līdzatbildību par advokatūrā notiekošo”, izsaka apgalvojumu, ka “kopš kaut kāda 2012.gada regulāri ienāk sūdzības par tādu advokātu Mārci Miķelsonu par dažādiem pārkāpumiem, viņam jau 2012.gadā ir uzrādītas apsūdzības[..]” par “reāli iespējamajiem pārkāpumiem” un “mēs pat šogad esam saņēmuši sūdzības atkal atkārtoti par to, kā viņš rīkojas, mēs esam aicinājuši advokatūru rīkoties kaut kā, advokatūra atraksta diezgan vēstules, nevis vienkārši tā, ka mēs neko nedarīsim, bet vēl arī iebaksta, kā saka, jūs paši tiekat galā ar šo[..].“, “cita sistēma – advokatūra, man liekas, viņa nerīkojas[..]”, un “advokatūrā nav šādu personisku konfliktu, bet tikai tur nekas nekārtojas[..]” (saglabāju runātāja lietoto leksiku).

No diezgan nesakarīgās J.Bordāna runas var saprast, ka ar “mēs” J.Bordāns apzīmē Latvijas Republikas Tieslietu ministriju. Turpinājumā J.Bordāns turpina izvērst tēmu, ka advokatūrā “nekas nekārtojas”, savukārt viņa partijas biedrenes I.Šuplinskas vadītais resors- Izglītības un zinātnes ministrija esot labas pārvaldības paraugs, jo, lūk, savā pārziņā esošajā jomā “lietas kārtojot”, ar kārtošanu apzīmējot LU rektora I.Muižnieka atlaišanas, t.i. neapstiprināšanas amatā mēģinājumu. Man nav viedokļa ne par Šuplinsku, ne par I.Muižnieku, bet man nav pamata apšaubīt Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kurā šis iejaukšanās mēģinājums autonomās iestādes- LU- pārvaldībā atzīts par prettiesisku.

Pats mazākais, ko var vērtēt kā J.Bordāna satraukumu un nespēju iemācīties iepriekš sagatavoto tekstu, ir J.Bordāna infantilie meli, jo nav tāda fakta kā man 2012.gadā uzrādītas apsūdzības par “reāli iespējamajiem pārkāpumiem”.

Pirmkārt, man mūžā ir tikusi uzrādīta tikai viena apsūdzība, kura ir nepierādīta, un nešaubos, ka tā arī paliks tikai prokuratūras viedoklis, un apsūdzība man tika uzrādīta 2017.gadā, nevis 2012.gadā, kā to tiešraidē visai Latvijas sabiedrībai pauž zvērināts advokāts J.Bordāns.

Otrkārt, zvērināts advokāts J.Bordāns nepārprotami pauž visai Latvijas sabiedrībai, ka kopš 2012.gada regulāri ienāk sūdzības par mani, zvērinātu advokātu Mārci Miķelsonu, par dažādiem pārkāpumiem, nekonkretizējot:

kura iestāde vai organizācija ir sūdzību saņēmējs, proti, vai tā ir viņa vadītā Tieslietu ministrija vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

vai šīs sūdzības ir bijušas pamatotas, un man ir tikuši piemēroti disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai mana rīcība ir tikusi atzīta par ētikas normām neatbilstošu.

Īpaši kuriozu šo J.Bordāna frivolo melošanu dara fakts, ka J.Bordānam studijā blakus sēdēja viņa partijas biedrs J.Jurašs, kurš ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 94.panta un kuru J.Bordāns šajā pašā sižetā stādīja priekšā skatītājiem kā godājamu personu, nākamo Rīgas mēru utt. Sekojot J.Bordāna loģikai, tieši viņš, J.Bordāns, ir tā patiesības pēdējā instance, patiesības un taisnības nesējs un pravietis, kurš nosaka, kad pārkāpumi ir reāli notikuši un kad tie nav notikuši, un tikai personas, kuras ir izgājušas šo J.Bordāna vētīšanu, ir cienīgas darboties savā profesijā (vēlama arī brāļošanās ar J.Bordānu un piederība pie J.Bordāna politiskās sektas), savukārt personas, kuras J.Bordāns ir pasludinājis par vainīgām “reālos pārkāpumos”, nav tiesīgas praktizēt un to darbība J.Bordāna vārdiem runājot, sistēmā ir izbeidzama, “kārtojot lietas” Šuplinskas stilā.

J.Bordāns publiski nepamatoti aizskāra ne tikai manu reputāciju, bet arī autonomās iestādes – Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes spēju rīkoties un izturēties atbildīgi un likumam atbilstoši īstenot profesijas pašpārvaldes un deleģētās publiskās pārvaldes funkcijas, nomelnojot advokatūras tēlu un apkaunojot advokāta profesiju un visu Latvijas advokatūru.

Varētu šo J.Bordāna frivolo tukšrunāšanu norakstīt kā kompleksu un profesionālas greizsirdības mākta, nejauši pie varas nonākuša diletantiska niekkalbja politisku retoriku, taču ir vairāki apstākļi, kas vedina izvērtēt, vai J.Bordāna televīzijas tiešraidē izvērstā retorika nepārkāpj vairākas likuma un ētikas normas:

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6.panta, Ētikas kodeksa normu par advokātu godīgu konkurenci, prakses un citas nodarbošanās (tostarp politiskās) nošķiršanu, personiskās reklāmas principiem, profesiju apkaunojošas uzvedības nepieļaušanu utt. iespējams pārkāpums

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6.pants nosaka aizliegumu iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus (1.punkts), pakļaut advokātus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu.

Ētikas kodekss attiecas uz visiem Latvijā praktizējošiem advokātiem (turpmāk – advokāti). Ētikas kodeksa noteikumi ir saistoši arī tām personām, kuru darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā ir apturēta (skat. Ētikas kodeksa 1.punktu). Advokātu pienākums ir ievērot profesionālās ētikas normas, likumus un tiesību sistēmas prasības, un apzināties, ka katra atsevišķa advokāta rīcība veido Latvijas advokatūras kopējo tēlu sabiedrībā (skat. Ētikas kodeksa 2.punktu).

Ētikas kodeksa 2.1.punkts uzliek par pienākumu advokātam savu praksi nošķirt no jebkuras citas nodarbošanās, kas var ietekmēt advokāta reputāciju, neatkarību un imunitāti.

Ētikas kodeksa 2.2.punkts nosaka, ka Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos. Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu, taisnīgumu un uzticamību. Advokāts nedrīkst izmantot savu piederību advokatūrai savu vai ar sevi saistītu personu privāto interešu īstenošanai.

Ētikas kodeksa 6.punkts nosaka svarīgākos advokāta personiskās reklāmas principus, tostarp nosaka, ka par personisko reklāmu uzskatāmas arī intervijas, kurās advokāts norāda uz savu advokāta statusu un kuras nav vērtējamas kā zinātniskās publikācijas (skat.6.1.punktu). Personiskās reklāmas ietvaros advokāts ir tiesīgs informēt sabiedrību par savu profesionālo darbību, nodrošinot sniegtās informācijas patiesumu, precizitāti …, lai viņa sniegtā informācija neradītu kaitējumu valsts, sabiedrības un advokāta profesijas interesēm un pamatprincipiem. Advokāta reklāmas saturs nedrīkst būt nepatiess, maldinošs, uzmācīgs un paust pārākumu pār citiem kolēģiem, norādīt uz attiecībām ar valsts amatpersonām, norādīt uz priekšrocībām, kas izriet no iepriekšējā amata vai nodarbošanās.

Ētikas kodeksa 8.punkts nosaka advokāta uzvedības pamatprincipus attiecībās ar citām personām, tostarp aizliedz advokātam apzināti sniegt nepatiesu informāciju tiesai, pirmstiesas izmeklēšanas un citām institūcijām, ievērojot advokāta darbības pamatprincipus (skat.8.2.). Saskarsmē ar tiesu, citām iestādēm un amatpersonām, citiem procesa dalībniekiem, tostarp pretējo pusi un tās pārstāvjiem, kā arī ar jebkuru sabiedrības locekli advokātam jāņem vērā, ka advokāts pārstāv tiesu sistēmai piederīgu profesiju, ar savu rīcību veidojot priekšstatu par advokatūru kopumā (skat.8.3.).

Saskarsmē ar citām personām advokāta uzvedībai jāatbilst profesionālajiem ētikas standartiem arī tad, kad viņš nesniedz juridisko palīdzību. Advokāts ir ieturēts, ievēro pieklājību un izvairās no aizskarošu, ad hominem argumentu, rupju vai necienīgu apzīmējumu, apsvērumu un izteikumu lietošanas un atturas no žestiem, izteiksmes, satura vai saziņas formas, kas var pazemot vai aizskart personas godu un cieņu (skat.8.4.). Saskarsmē ar plašsaziņas līdzekļiem, paužot viedokli publiski, tostarp sociālajos tīklos, apzinoties, ka katra atsevišķa advokāta uzvedība un rīcība saziņā ar citām personām ietekmē profesijas reputāciju un veido Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopējo tēlu sabiedrībā, advokāts ievēro advokatūras profesionālos noteikumus un tiesu varas profesiju kopīgās vadlīnijas. Advokāta publiskās uzstāšanās, rakstveida un mutvārdu paziņojumi plašsaziņas līdzekļos vai interneta vidē ir lietišķi un pārdomāti (skat.8.5.).

Ir pamats uzskatīt, ka melu tiražēšana par citiem kolēģiem un advokatūras institūcijas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes veikumu savu funkciju realizācijā, ko veica J.Bordāns Latvijas televīzijas studijā 2020.gada 12.februārī, ir pārbaudāma arī šo likuma normu un ētikas principu kontekstā, it īpaši ņemot vērā J.Bordāna apgalvojumu kontekstu, proti, advokatūras sistēmas nespēju būt un rīkoties atbildīgi, atbilstoši likumam, nerisinot konflikta situācijas, tādējādi neitrālam skatītājam no malas radot priekšstatu, ka advokatūra ir slēgt klubs, kura piesedz “savējos”, par kuriem tiek rakstītas sūdzības, piesedz atklātus likuma pārkāpumus.

Ir pamats uzskatīt, ka J.Bordāns savu advokāta praksi nav pratis nošķirt no savas politiskās darbības, jo viņš nav papūlējies sabiedrību informēt par to, ka ir atradies klienta advokāta attiecībās ar akciju sabiedrību “Olainfarm” laikā, kad šo uzņēmumu kontrolēja nelaiķa Valērija Maligina jaunākās meitas A.E.Maliginas māte Signe Baldere Sildedze, kura, tostarp ar savu pārstāvju un padomnieku H.Velmera, M.Beļēvičas, J.Bordāna palīdzību, iespējams, cenšas novest šo uzņēmumu līdz maksātnespējai, lai to varētu iegādāties NATO un Latvijas Republikas starptautisko sankciju sarakstā iekļautas ar Krievijas prezidentu V.Putinu saistītas šaubīgas reputācijas personas.

Savukārt es esmu bijis analogās attiecībās ar to pašu klientu – AS “Olainfarm” laikā, kad to kontrolēja V.Maligina vecākā meita, kura cenšas pretoties S.Balderes-Sildedzes un citu J.Bordāna sabiedroto nodomiem. Šobrīd akciju sabiedrību “Olainfarm” joprojām, ar J.Bordāna pārraudzībā esošās iestādes, LR Uzņēmumu reģistra, palīdzību, turpina kontrolēt mazākumā esošā S.Balderes –Sildedzes komanda, veicot apjomīgāko reiderismu Latvijas tautsaimniecībā pēdējā desmitgadē.

Ir pamats uzskatīt, ka tieši AS “Olainfarm” ir iesūtījis to sūdzību vai sūdzības, par kuru saņemšanu Tieslietu ministrijā es uzzināju no 2020.gada 12.februāra televīzijas sižeta, jo ministrija nav tā iestāde, kurā personas parasti vēršas ar sūdzībām par advokātu darbību. Ir pamats uzskatīt, ka šādai rīcībai savu bijušo klientu ir samācījis vai uzkūdījis tieši J.Bordāns, vai pat šo sūdzību / sūdzības sevis vadītajam resoram J.Bordāns personiski ir uzrakstījis. Tas vedina domāt, ka J.Bordāns ir pakļauts nopietniem korupcijas vai tirgošanās ar ietekmi riskiem, un jebkādas politiskas iniciatīvas, kas, aizsedzoties ar glītiem saukļiem, nāk no šīs personas un viņa sektas locekļiem, ir vērtējamas kritiski.

Tostarp ļoti nopietnai analīzei ir pakļaujama ideja par ekonomiskās tiesas izveidi, kuras sastāvu acīmredzot noteiks J.Bordāna atlasītas un uzticību viņam zvērējušas personas, izvērtējot arī budžeta aprobežotās iespējas un līdz šim ļoti neveiksmīgo pieredzi ar specializēto tiesu izveidi. Profesionāļu vidū klīst nostāsti par, maigi izsakoties, ļoti dīvainiem Jelgavas tiesas lēmumiem, kura tika izveidota kā komercstrīdu izskatīšanai specializēta tiesa. Esmu iepazīstināts ar vairākiem šīs tiesas lēmumiem, kuri ir visnotaļ dīvaini un pretrunīgi vienu un to pašu tiesisku apstākļu izvērtējumā, tādēļ šiem nostāstiem piedodu ticamību. Intereses gadījumā esmu gatavs ar konkrētajiem lēmumiem iepazīstināt arī interesentus.

Diskriminējošas attieksmes aizlieguma iespējams pārkāpums

Advokāts nedrīkst pieļaut diskriminējošu attieksmi, tajā skaitā diskriminējošus izteikumus vai rīcību attiecībā uz saviem klientiem, kolēģiem, citām personām, tiesu, citu institūciju un juridisko profesiju pārstāvjiem, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa (skat. Ētikas kodeksa 1.7.).

Ētikas kodeksa 9.punkts nosaka uzvedības principus advokātu savstarpējās attiecībās un attieksmē pret Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām, tostarp nosaka, ka pret savas profesijas kolēģiem advokātam jāizturas ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu. Nav pieļaujama profesionālo interešu pretstatīšana taisnīgumam. Nav pieļaujama augstprātīga, aizskaroša un diskriminējoša attieksme pret kolēģiem (skat.9.1.). Advokātam sarunās ar citu kolēģu klientiem, kā arī ar citām personām jāatturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma.

Ja advokātam, kas ved lietu, ko agrāk veda vai kurā juridisku palīdzību agrāk sniedza cits advokāts, ir atšķirīgs viedoklis par klienta interešu aizstāvības veidu un taktiku, tad klients par to jāinformē pienācīgā formā un iespējami lielā mērā saudzējot kolēģa reputāciju (skat.9.6.). Advokātam, kurš saņēmis ticamu informāciju par to, ka kāds kolēģis ir rīkojies neētiski, vispirms iespēju robežās tas jādara zināms šim kolēģim un secīgi jārīkojas atbilstoši profesionālās ētikas principiem. Ja advokātam ir objektīvi pamatoti iebildumi pret cita kolēģa rīcības tiesiskumu vai ētiskumu, advokāts tiesiska rezultāta sasniegšanas nolūkā ir tiesīgs pret šādu rīcību vērsties normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no rīcības, kas kaitē profesijas reputācijai (skat.9.8.). Advokāti izvairās no savstarpēju domstarpību publiskas apspriešanas, ar savstarpēju cieņu, atklātību, sapratni un koleģialitāti tās konstruktīvi risina pārrunās; Advokātam jābūt paškritiskam, jāprot atzīt savas kļūdas attiecībā uz kolēģiem, jāprot atvainoties par neētisku rīcību un, ja tas ir iespējams, labot savas rīcības sekas (skat.9.9.).

Ir pamats uzskatīt, ka J.Bordāns, uzrunājot televīzijas tiešraides skatītājus, ir uzrunājis arī manus klientus, melojot par manu darbību, paužot necieņu, nepieklājību un negodīgumu. Paužot viedokli, ka personas drīkst darboties savā nozarē tikai tad, ja tās pieder pie J.Bordāna politiskās sektas, vai ir izturējušas J.Bordāna kā augstākā patiesības pravieša vērtēšanu attiecībā uz viņu rīcību un to, vai tajā ir “reāli pārkāpumi” vai nav (pretnostatot mani un J.Bodāna partijas biedru J.Jurašu), J.Bordāns ir paudis diskriminējošu attieksmi pēc viņam vien saprotamiem parametriem.

Ir pamats uzskatīt, ka savus iebildumus pret mani, advokātu kolēģiju vai LZAP advokāts J.Bordāns ir paudis likumam un ētikai neatbilstošā veidā, kaitējot profesijas reputācijai (Ētikas kodeksa 9.7.p.).

Minētais nepārprotami norāda uz J.Bordāna nespēju godīgi konkurēt ar kolēģiem, kā arī tādām personiskām īpašībām kā sīkumainība, ļaunatminīgums, atriebīgums, nespēja identificēt un atzīt interešu konflikta situācijas un nošķirt savu advokāta darbību no politiskās darbības, kā arī amata izmantošanu personisku mērķu sasniegšanai un apšaubāmu personisku interešu realizācijai.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzu izvērtēt, vai advokātam J.Bordānam nav piemērojama atbildība atbilstoši Advokatūras likuma 70., 71., 73. un 74.pantiem, Ētikas kodeksa 1.5.punktam.”

Avots: Pietiek