Latvijas kredītņēmēju asociācija uzskata, ka pēc bijušo “Parex” bankas vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka parādu norakstīšanas valsts nākamajam solim jābūt Latvijas iedzīvotāju bezcerīgo parādu atlaišanai.
“Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) publiski paustais, ka tiek izvērtēta iespēja pārtraukt tiesāšanos ar bijušajiem “Parex bankas” īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par kopumā vairāk nekā 230 miljonu eiro piedziņu, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir signāls, ka valsts gatava atlaist arī viņu bezcerīgos parādus.
Raugoties juridiski, atlaižot bezcerīgus parādus vienā gadījumā, šis pats princips valstij jāīsteno arī tūkstošiem citu identisku gadījumu,” pārliecināts ir Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
2007. gadā pie tiesu izpildītājiem bija 81843 privātpersonu izpildlietas par kopējo piedzenamo summu 205,5 miljonu eiro apmērā. Nākamajos gados piedzenamo parādu skaits un apjoms ir tikai palielinājies līdz 2019. gada pirmajā pusgadā izpildlietu skaits pie tiesu izpildītājiem bija pieaudzis līdz 441 tūkstotim 613 lietām par kopējo summu turpat 5,5 miljardu eiro apmērā.
“Kopš 2007. gada nav bijis neviens gads, kad izpildlietu skaits pie tiesu izpildītājiem būtu samazinājies, vai samazinājies būtu piedzenamās summas kopējais apmērs. Turklāt šīs ir tikai lietas, kas nonākušas pie tiesu izpildītājiem. Tām klāt vēl pieskaitāmi parādi, kuru piedziņa juridiski ar tiesas lēmumu vēl nav sākta.
Daļa no šīm kredītsaistībām ir dzēšama, taču vismaz ceturtā daļa no šiem parādiem ir bezcerīgi un vilkušies turpat desmit gadus. Tūkstošiem cilvēku tieši bēgšana no nenomaksājamu parādu jūga bijis galvenais iemesls emigrācijai uz citām valstīm, turklāt neatgūstamie parādi turpina pasliktināt valsts kopējos ekonomiskos rādītājus un kredītreitingu.
Daudzkārt to esam akcentējuši deputātiem un ministriem, aicinot pieņemt lēmumu par bezcerīgo parādu “brīvlaišanu”, kas desmitiem, pat simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ļautu atgriezties dzimtenē un ekonomiskajā apritē, turklāt arī valsti atbrīvotu no bezcerīgā un negatīvā kredītportfeļa. Tomēr šādam lēmumam politikas veidotāji nekad nav varējuši saņemties.
Tagad, redzot, ka Ralfa Nemiro vadītā Ekonomikas ministrija publiski atzīst gatavību pārtraukt miljonos mērāmu bezcerīgu parādu piedziņu no bijušajiem baņķieriem, sagaidu, ka parādu brīvlaišanas prakse tiks attiecināta arī uz tiem tūkstošiem iedzīvotāju, kas nav nedz miljonāri, nedz baņķieri, nedz politiķiem vai varai pietuvināti,” akcentē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.
Jānis Āboliņš piebilst, ka jau vairāk nekā desmit gadu garumā Latvijas kredītņēmēju asociācija ir cīnījusies par grozījumiem Maksātnespējas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos, lai Latvijas iedzīvotāju atvieglotu iespējas atbrīvoties no parādu jūga. Šajā laikā ir panākti būtiski grozījumi likumos, kas ievērojami paātrina un padara arī lētāku privātpersonas maksātnespējas procesu, turklāt kredītu izsniedzējiem liek būt atbildīgākiem.
Taču ierosinājums atlaist bezcerīgos parādus, no kuriem lielākā daļa izveidojusies krīzes gados, aizvien palicis nesadzirdēts. Pēc publiski izskanējušā Ekonomikas ministra atzinuma, ka nav lietderīgi tērēt valsts līdzekļus, tiesājoties par nepiedzenamu naudu, Kredītņēmēju asociācija cer, ka politikas veidotājiem ir būtiski mainījies arī kopējais viedoklis par neatgūstamu līdzekļu piedziņu.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt Saeimas deputātu un ministru izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!