ASV informējušas NATO sabiedrotos, ka tās gatavojas pārtraukt savu dalību turpmāko militāro mācību plānošanā Eiropā, atsaucoties uz avotiem, ziņo zviedru laikraksts “Expressen”.
Tas neietekmēs 2025.gadā paredzētās NATO mācības, kurās ASV ir nozīmīga loma, norāda laikraksts.
Pēc laikraksta sarunu biedru teiktā, runa ir par mācībām, kas patlaban atrodas plānošanas stadijā.
Laikraksts norāda, ka šāds lēmums varētu būt saistīts ar ASV plāniem samazināt militāros izdevumus Eiropā un novirzīt tos uz citiem reģioniem, īpaši uz Indijas-Klusā okeāna reģionu, lai pretdarbotos Ķīnai.
“Expressen” secina, ka Eiropai būs jāplāno mācības bez ASV līdzdalības vai tikai ar nelielu ASV vienību līdzdalību.
Saskaņā ar Itālijas ziņu aģentūras ANSA sniegto informāciju Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps plāno samazināt ASV kontingentu Eiropā par aptuveni 20% un izvest aptuveni 20 000 karavīru.
Savukārt laikraksts “The Telegraph” raksta, ka ASV prezidents apsver iespēju izvest aptuveni 35 tūkstoši karavīru no Vācijas un pārvietot tos uz Austrumeiropu, iespējams, Ungāriju.
Kopumā ārpus ASV ir izvietoti aptuveni 160 000 amerikāņu karavīru. Trampa administrācija, kā raksta “The Telegraph”, apsver iespēju pārvietot karaspēku Eiropā, lai to koncentrētu ap NATO valstīm, kuras ir ievērojami palielinājušas savus aizsardzības izdevumus.
Arī televīzijas kanāls “NBC News” ceturtdien ziņoja, ka Tramps apsver iespēju samazināt ASV saistības pret NATO sabiedrotajiem. Tas īpaši attiecas uz NATO statūtu piektā panta ievērošanu, kas uzliek par pienākumu sniegt militāru palīdzību sabiedrotajiem, kas pakļauti uzbrukumam.
Saskaņā ar Trampa ieceri ASV nebūs jāaizstāv tās alianses dalībvalstis, kuras aizsardzībai pašas netērē pietiekami daudz līdzekļu.
Saskaņā ar NATO mājaslapā pieejamo informāciju pašlaik tikai četras alianses dalībvalstis aizsardzībai tērē vairāk nekā trīs procentus no IKP. Polija, kas aizsardzībai jau tērē vairāk nekā 4% no IKP, seko Igaunija ar 3,43% un ASV ar aptuveni 3,38%. Savukārt Latvija aizsardzībai pērn atvēlēja 3,15% no IKP. Tālāk seko Grieķija un Lietuva ar attiecīgi 3,08% un 2,85% no IKP. Vairums pārējo Eiropas valstu, tai skaitā Francija un Lielbritānija, savai aizsardzībai tērē aptuveni 2% no IKP vai nedaudz vairāk. Arī Vācija NATO iepriekš nosprausto aizsardzības izdevumu mērķi – 2% no IKP – sasniedza tikai 2024.gadā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Jādomā, ka tad kad tas senīlais Trumpis atstiepsies, visas šīs muļķības tiks atgrieztas atpakaļ.
ASV cīņā ar Ķīnu atslēga ir Krievijas iebrukums Ukrainā. Ja ASV ar ukraiņu asinīm nav spējīgas padzīt Krieviju no Ukrainas, tad tas ir nepārprotams signāls Ķīnai, ka ASV nu jau ir vāja. Un Ķīnas flotes manevri pie Austrālijas ir apliecinājums manis teiktajam.
Kādu kokteili tu lieto?
Salvija ar kokaīnu? Vai kauko “ārpus augu valsts” ?
Tā nu es Jums atklāšu, ko lietoju! Šobrīd šādu sacerējumu ģenerēšana ir mana prioritāte. Ja atklāšu maisījuma sastāvu, tad zudīs visas manas priekšrocības.
Nu gan tagad būs jāpieslēdz arī galva. ASV nevis nebija spējīgas, bet negribēja, lai ukraiņi padzītu krievus un tāpēc nedeva ieročus. Ja ukraiņi krievus padzītu ASV zaudētu pirmo vijoli Eiropā.
Ko vēsta Zimbabves laikraksts?
Trampam interesē tikai Tuvie austrumi. Cerams, ka viņš ilgāk par šo gadu pie stūres nebūs. Abi ar masku varēs iekāpt kādā Maska raķetē un mūžīgimīlēties izplatījumā.
izņmot mācības Klusajā okeānā- visi gaidīti pievienoties.