Žoga būve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas vēl nav sākta – traucējot laikapstākļi un citi šķēršļi

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas rosās gan robežsargi, gan būvnieki, gan mežstrādnieki, taču pastāvīgais žogs sliets vēl netiek. Sarežģītās piekļuves, mainīgo laikapstākļu un vēl citu iemeslu dēļ neierastas grūtības koku un krūmu ciršana sagādā “Latvijas Valsts mežiem”, vēsta LTV “Panorāma”.

Novirzes no darbu grafika būs, bet tās nebūs lielas, to atzīst gan darbu veicēji, gan iekšlietu ministrs.

Baļķu izvedējam jāmēro divi kilometru garš maršruts cauri brikšņiem, lai pie robežas nocirstos baļķus nogādātu līdz zemes ceļam. Mežizstrādes speciālisti stāsta, ka parastos meža tīrīšanas darbos šādām tehniskas vienībām tik lieli attālumi nav jāmēro.

Ātrākai Latvijas–Baltkrievijas robežas sagatavošanu pastāvīgā žoga būvniecībai traucē dažādi šķēršļi.

“Tā sarežģītība ir tajā steigā mobilizēt cilvēkus, mobilizēt tehniku. Parasti mežizstrādē mēs plānojam šos darbus savlaicīgi, ievērojot laikapstākļus, ziemu un zemnieku laukus. Šobrīd mums tāda izspēja plānot nav, mums viss jādara lielā tempā,” skaidro “Latvijas Valsts mežu” Mežizstrādes izpilddirektors Andris Insbergs.

“Latvijas Valsts meži” atmežošanas darbu veikšanai nolīgst vairākus uzņēmumus, taču lielā koksnes pieprasījuma dēļ tos atrast nav viegli. Pašiem mežstrādniekiem dažkārt nākas skaidroties ar zemju īpašniekiem, kas ir neapmierināti par to, ka to īpašumus valsts atsavina vai izmanto, lai pie robežas piebrauktu. Nepieciešamo teritoriju atsavināšanu veic Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

“Mums rūpīgi jāizvērtē katrs nopirktais kvadrātmetrs, lai nepieļautu, ka tiek izšķērdēti valsts līdzekļi. Būtiski ir atcerēties, ka vietās, kur zeme vēl nav atpirkta, nekādi netiek kavēta robežas izbūve, jo likums mums ļauj veikt atmežošanu un būvniecību jau šobrīd, savukārt, zemi atpirkt procesa gaitā,” situāciju komentē Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Sarežģītās atsavināšanas dēļ atmežošana tiek veikta pa nelieliem posmiem. Ziemā sākti un līdz vasarai pabeigti darbi kokus un krūmus izcērtot posmos ar kopgarumu apmēram 30 kilometru garumā. Pavasarī ierādīti jauni posmi, arī apmēram 30 kilometru kopgarumā.

“Tur darbi šobrīd norit. Šomēnes, nākammēnes mēs tos darbus pabeigsim. Iespējams, kādas nelielas novirzes no darbiem būs, bet tās nebūs lielas,” norāda Insbergs.

Atmežošana gan nav jāveic gar visu 173 kilometru garo Latvijas–Baltkrievijas robežu. Robeža vijas, piemēram, pa Daugavu, pāri ezeriem. Apvidus nereti ir mitrs un paugurains.

“Tas neapšaubāmi dažādas būvniecības stadijās vieš dažādas korekcijas. Taču pagaidām es varu apstiprināt, ka tās korekcijas, nobīdes ir ļoti minimālas,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (“Attīstībai/Par!”).

Pēc atmežošanas jāveic celmu laušana, caurteku izbūve, zemes planēšana un citi darbi. Šomēnes tādi uzsākti 45 kilometru garumā gar robežu. Dažos posmos visam jābūt pabeigtam un žogam uzceltam līdz šī gada beigām, taču plāns nosaka, ka pēdējie darbi Latvijas–Baltkrievijas robežas sakārtošanai beigsies vien 2024. gadā.