Uz Latvijas austrumu robežas žogs uzmocīts jau 51,45 km garumā no kopumā 173 kilometriem

Darbi austrumu robežas izbūvē kļuvuši ātrāki, intervijā pavēstījis VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvnieks ir mobilizējis resursus, tempi tiek uzņemti un ir ātrāki, nekā bija sākumā. Sarežģījumus projekta sākumā radīja ne tik daudz atmežošana, kā zemju atsavināšana, ko veic Nodrošinājuma valsts aģentūra. No sākuma zeme ir jāuzmēra, jāatsavina, un tad notiek atmežošana. Kad tā ir pabeigta, tad var būvēt žogu,” skaidroja Griškevičs.

Atsavināšana negāja tik optimistiski, kā bija iecerēts, norādīja Griškevičs. Pirmais žoga posms ir nepilni 86 kilometri, atmežots ir gandrīz viss, un aktīvi būvdarbi notiek 85,45 kilometros un

51,45 kilometru garumā žogs ir uzbūvēts.

Kamēr nebija atmežots viss posms, tas objektīvi kavējis darbu izpildi: “Žoga izbūve ir taisna, un darbi nenotiek nepārtraukti pēc kārtas. Ja vienā vietā ir 100 metri neatmežoti, otrā vietā, tad būvnieks nevar mobilizēt resursus, apbraukt posmus un sūtīt uz vienu vai otru vietu, tas nav vienkārši. Tādēļ bija kavēšanās un darbi nenotika tik ātri,” skaidroja Griškevičs.

Tāpat iezīmējusies problēma, ka purvainās teritorijas, kas ir 20% no visa posma, tika plānots izbūvēt agrā rudenī, bet lielai daļai teritorijas bija iespējams piekļūt tikai gada sākumā, un laikapstākļi bija pietiekami apdraudoši – purvainajā teritorijā faktiski darbiniekiem būtu jāstrādā līdz krūtīm ūdenī, skaidroja Griškevičs, piebilstot, ka tādā aukstumā tas nav iespējams. Tādēļ ir vienošanās ar būvnieku atstāt šos purvainos posmus sausākam laikam, vasaras sākumam, un tagad notiek aktīvāki darbi sausajās vietās.

“Runājot par projekta termiņu, mēs joprojām redzam, ka žoga pirmo posmu 86 kilometru garumā varēs izbūvēt līdz šā gada trešā ceturkšņa beigām. Tāpat notiek aktīva projektēšana žoga otrajam posmam, kas ir aptuveni 65 kilometri. Attiecīgi, šogad tiks uzsākti darbi arī šim posmam,” teica Griškevičs.

Polija robežu nocietina ar barikādēm un izvieto HIMARS pie Kaļiņingradas apgabala

Jau vēstījām, ka Polija uz valsts robežas ar Baltkrieviju sāk būvēt nocietinājumus. Tā esot daļa valsts aizsardzības un atturēšanas stratēģijas. Februāra beigās Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks paziņoja par profilaktiskas drošības paplašināšanu uz Polijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā daļa no “profilaktiskajiem” pasākumiem uz Polijas-Kaļiņingradas robežas tika izvietoti pirmie nocietinājumi.

Tāpat vēstījām, ka Polija izvietos daudzlādiņu reaktīvās iekārtas HIMARS netālu no Krievijas Kaļiņingradas apgabala.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!