Stoltenbergs: Zviedrija pievienosies NATO ne vēlāk kā līdz jūlijam

Zviedrija pievienosies NATO ne vēlāk kā līdz šā gada jūlijam, par to pārliecināts NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vēsta “politico.eu”, atsaucoties uz Vācijas ziņu aģentūru “DPA”.

Nākamais NATO samits notiks Vašingtonā no 9. līdz 11.jūlijam, un līdz tam laikam Zviedrija būs pilntiesīga alianses dalībvalsts, sacījis Stoltenbergs.

Zviedrija un Somija atteicās no gadu desmitiem ilgās neitralitātes un abas pieteicās kļūt par NATO sabiedrotajām pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Kamēr Helsinku dalība tika ātri apstiprināts un Somija pērnā gada 4. aprīlī kļuva par NATO 31. dalībvalsti, Stokholmas piedāvājumu aiztur gan Turcija, gan Ungārija – vienīgās NATO valstis, kas vēl nav atbalstījušas Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Decembra beigās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sacīja, ka no Ungārijas likumdevējiem nav “lielas vēlmes” apstiprināt Zviedrijas piedāvājumu.

Savukārt dažas dienas vēlāk Turcijas parlamenta ārlietu komiteja apstiprināja Zviedrijas pievienošanos aliansei. Turcijas parlaments par Zviedrijas uzņemšanu NATO, domājams, balsos tikai janvāra vidū, ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti parlamentā.

Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja decembra beigās apstiprināja Zviedrijas lūgumu par pievienošanos aliansei, un tagad gaidāms parlamenta pilna sastāva balsojums, bet pēc tam lēmums būs jāparaksta prezidentam.

Kaut arī prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdošā koalīcija var sasaukt ārkārtas sēdi, šķiet, ka tā gaidīs līdz 15.janvārim, kad parlaments atgriezīsies no brīvdienām.

Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!