Stoltenbergs: NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs
NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušās papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Šobrīd mēs neplānojam palielināt mūsu militāro klātbūtni reģionā, taču mēs plānojam nostiprināt mūsu iespējas nepieciešamības gadījumā nosūtīt papildspēkus,” pēc sarunām ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti žurnālistiem norādīja Stoltenbergs.
Igaunija, Latvija un Lietuva, kam joprojām rūgtā atmiņā ir pusgadsimtu ilgusī toreizējās PSRS okupācija, aicinājušas ASV dislocēt Baltijas valstu teritorijā lielāku ASV bruņoto spēku kontingentu, kā arī pastiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā.
Pērn NATO izvietoja Polijā un Baltijas valstīs četrus daudznacionālos bataljonus, bet ASV uz manevriem Lietuvā nosūtīja zenītraķešu bateriju “Patriot”.
“Ja būs nepieciešamība, mums vajag gatavas vienības, kuras var ļoti ātri pārsviest,” uzsvēra Stoltenbergs.
Šo jautājumu paredzēts apspriest nākamajā NATO samitā, kas jūlijā paredzēts Briselē, piebilda ģenerālsekretārs.
Lai gan kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis pievienojušās gan Eiropas Savienībai (ES), gan NATO, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekad nav īpaši slēpis, ka viņš nožēlo ietekmes zaudēšanu pār savulaik okupētajām teritorijām.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots:jauns/lv
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
NATO iznīcinātāji notriec Latvijas gaisa telpā ielidojušu dronu 1
-
Jaunas bāzes, kazarmas un lidlauki: Krievija paplašina militāro klātbūtni pie NATO robežām 9
-
Vācija un Nīderlande veidos NATO komandcentru Baltijas valstīs 2
-
ASV vadīta NATO “muskuļu demonstrācija” pie Kaļiņingradas: alianse skaidro neparasto militāro aktivitāti Baltijas reģionā 4
Komentāri (3)
Tas ir pareizi, jo noturēt Baltiju pēkšņa uzbrukuma gadījumā nevar ne ar kādu NATO spēku daudzumu, bet uzbrukuma atturēšanai vai vēlākam atriebes triecienam pietiek jau ar to daudzumu, kas ir.
Diskutabli, ai, diskutabli. 1. Sāksim ar to, ka nav formulēts jēdziens “pēkšņs uzbrukums”. Jautājums – ar ko? Ja tikai ar Pleskavas divīzijas spēkiem, tad principā/teorētiski jau esošo spēku ir pietiekami, lai atvairītu uzbrukumu. Ja Krievija piesaista 1. tanku armiju, tad, pirmkart, uzbrukums nebūs pēkšņs, otrkārt – pat piesaistot tās mistikās ātrās reaģēšanas vienības – ne par kādu atriebes triecienu nav pat runa. 2. Uzbrukuma atturēšana… Hmmm… paskatāmies uz iepērkamo bruņojumu. Rodas šaubas, ka runa ir par aizsardzību. Principā vispār nav runa ne par kādu armijas koncepciju, izņemot varbūt… integrējama vienība kādā svešā konceptā. Kuram neesot klāt zūd jēga. 3. Visdrīzāk… Lasīt vairāk
Visticamāk, doma vienkārša – ja RU uzbrūk NATO, Baltijā, tas automātiski ir daudz plašāks jautājums un daudz plašāks konflikts nekā lokāla cīņa par Baltijas teritoriju, attiecīgi viss spēku samērs utt, jāskata jau pavisam citā mērogā.