Krievija šobrīd iebrūk Ukrainā, jo Doņecka un Luhanska ir Ukrainas teritorija, intervijā Latvijas Radio par Krievijas “miera uzturētājiem” abās teritorijās izteicās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).
Kā zināms, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien vakarā parakstīja dekrētu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarības atzīšanu. Viņš arī uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki “uzturētu mieru” Doneckas un Luhanskas “tautas republikās”.
Rinkēvičs sacīja, ka nav zināms, vai nākamais solis nebūs kā Krimas scenārijā, kad abas teritorijas “paprasītos Krievijas sastāvā”. Salīdzinot ar atklātu uzbrukumu Ukrainai, “miera uzturētāju” ieiešana Austrumukrainā nav pats briesmīgākais scenārijs. “Bet ievešana jātraktē kā uzbrukums,” sacīja ministrs.
Rinkēvičs vēl neņēmās prognozēt, vai Krievija “grib nokāpt no koka vai uzkāpt tajā”. Proti, vai tā mēģina atteikties no pilna mēroga uzbrukuma vai arī notiek pamatojuma veidošana tam, kāpēc Krievijas spēki virzās tālāk Ukrainā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropas Savienībai un NATO svarīgi izdarīt solīto – vērst skaidras sankcijas, kā arī nostiprināt NATO austrumu flangu. “Ir skaidrs, ka Krievija domā šovinisma un imperiālisma kategorijās. Ja netiks parādīta skaidra pozīcija, tad būs mēģinājums turpināt šo politiku arī tālāk,” norādīja ministrs.
Ministrs norādīja, ka par sankcijām būs konkrēts priekšlikums no Eiropas Komisijas, par ko norisināsies diskusijas.
Intervijā Latvijas Televīzijas “Rīta panorāmā” politiķis pauda cerību, ka šīs nedēļas laikā būs gatava pirmā sankciju pakete, lai sūtītu skaidru signālu Krievijai. Tomēr viņš neņēmās runāt par detaļām, jo tas ir vairāk nekā 27 valstu lēmums un koordinācija ar citiem partneriem.
Rinkēvičs arī norādīja – tas, ka ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme šajā jautājumā beigusies bez rezultāta, nav pārsteidzoši, jo tajā Krievijai ir veto tiesības.
Kā zināms, 2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doneckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
No katra? Skat, kā zemās pierītes nopriecājušās-mūsējie atnāks! Cars būs!
Ko Rinkēvič dibens noraustījās?
To “katru” Latvijā ir maz-zemās pierītes, vateņi un duraki vien ir. Bolderaj, Pļavņiki, Sa]pils, Dvinsk mudž no tādiem.
Rikevičs un vēl bariņš labi pabarotu latvijas kucēnu, kas glaužas pie Baidena kājām, un cītīgi pilda saimnieka pavēles, jūtas droši, nauda kontā ienāk un uz Latvijas tautu viņiem uzšpļaut. Bet tiem, kam maciņš tukšs un jācīnās par ikdienišķo iztikšanu pie patreizējās dārdzības, nejūtās ne stipri , ne vareni. Ja mūsu valstvīri neciena un nicina mūsu kaimiņvalstis Krieviju un Balkrieviju, tad nekādu laipnību mēs nevaram gaidīt no viņiem. Rinka, laikam sarunas un sadarbību ar ārvalstīm bīda tikai caur gultu un tie kas nav zilīši ar tiem pēc Rinkas domām, nekādas sarunas un sadarbība nav iespējama.
Nez kāpēc pēkšņi tagad viņam pēkšņi svarīga katra rīcība un nostāja? Bet kāpēc visu laiku par to nedomā, tad kad palielina NIN, degvielai akcīzi un visus pārējos nodokļus? Tad kad valdībā sēdošie nejūt ka var sākties karš un kad nejūt ka viņi var palikt bez sazagtā, tad vienalga par cilvēkiem. Personīgi man šobrīd vienaldzīgas viņa problēmas. Ar to jārēķinās, ja nosacītā miera laikā valstij vienalga kā dzīvo, kā visu samaksā iedzīvotāji, tad iedzīvotājiem būs vienalga kad valdībai būs problēmas. To jau redzējām pandēmijas laikā.